“Pie trešās operācijas pateicu - stop”. Ināra Lisecka stāsta, kā atradusi citu ceļu uz veselību
foto: Matīss Markovskis
Ināra Lisecka
Esi vesels

“Pie trešās operācijas pateicu - stop”. Ināra Lisecka stāsta, kā atradusi citu ceļu uz veselību

Dita Palmbaha

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Gaiši starojoša un nosvērti smaidīga – tāds ir pirmais iespaids par Ināru Lisecku, Latvijā vienīgo sertificēto enerģiju medicīnas jogas pasniedzēju, enerģiju kinezioloģi, emocionālās brīvības tehniku meistari, veselīgas un mierpilnas dzīves kouču, jogas un elpošanas treneri. Lai visu šo sasniegtu, Ināras ceļš nav bijis viegls – tas vijies cauri sāpēm, operācijām un sevis meklējumiem. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.

Ināra Lisecka bija 20 gadus nostrādājusi mārketinga jomā, sevi nesaudzējot, un ar laiku ievēroja kādu likumsakarību, proti, pēc lielu projektu nodošanas viņa nopietni saslimusi. Spriedze uzkrājās tik liela, ka, iestājoties atslābumam, ķermenim vajadzēja nopietnu atjaunošanās procesu, ko ārsti sauc par slimību. “Es strādāju, man bija gandarījums, bet dziļi iekšēji sapratu, ka tas nav tas, ko es patiesi vēlos darīt, kas man patīk. Protams, darbā bija arī stress, liela slodze, sākās izdegšana, bet, kad par sevi lika manīt muguras sāpes, mugurkaula disku protrūzija, trauksme, miega traucējumi – sapratu, ka nav labi, kaut kas jāmaina. Tika atklāti arī veidojumi, kurus vajadzēja operēt, pēc laika tie atjaunojās, vajadzēja operēt otrreiz, un tie atkal atjaunojās…” Pie trešās operācijas viņa pateikusi “stop” un sākusi meklēt alternatīvas ārstēšanās metodes, braukusi pie dziednieces, alternatīviem speciālistiem, pat pamēģinājusi dēļu terapiju, un, kad netradicionālā medicīna palīdzējusi, Ināra sapratusi, ka, visticamāk, varēja iztikt arī bez pirmās un otrās operācijas. “Jo var jau nogriezt, bet veidojumi augs kā nezāle, ja neatradīs sakni, kāpēc aug… Sāku pievērst savam ķermenim lielāku uzmanību, domāt, ko tas man saka, ko grib, lai es saprotu. Pamazām sāku praktizēt jogu, kļuvu par jogas instruktori, interesējos par holistisku pieeju veselībai, un veselība pamazām sāka kārtoties.

Būtisks izmaiņu solis notika tad, kad nolēmu aiziet no algota darba, man bija uzkrājumi, arī vīra atbalsts. Domāju, ko vēl es gribētu darīt, kas man patīk, no kā sirsniņa dzirkstī, nevis kas nes naudu. Es zināju – aizejot no darba un pasniedzot jogu, es ar to nespēšu nopelnīt izdzīvošanai, bet es ļāvos tam, kas man interesē, jo tieši tādos brīžos paveras iespējas. Es aicinātu visus darīt to, kas liek acīm mirdzēt, iet un mēģināt, jo arī no klientu pieredzes zinu, ka tur, kur acis mirdz, tur ceļi paveras,” pārliecināti stāsta Ināra. Ar laiku viņai nākusi izpratne, ka mēs neesam tikai fiziskais ķermenis, ka cilvēkam ir enerģētiskā sistēma, kas uztur fizisko ķermeni. “Tā es iepazinos ar enerģiju medicīnu un enerģiju kinezioloģiju,” Ināra atceras un piebilst, ka, uzzinot par enerģiju medicīnu, viņa ar aizrautību sākusi apgūt visu, kas ar to saistīts, lai zinātu, kā noteikt, piemēram, kuri produkti cilvēkam der, kuri neder, kā atbrīvot enerģētiskos blokus. “Es mācījos attālināti, jo toreiz bija Covid-19 laiks, manuprāt, pie labākajiem speciālistiem Amerikā. Ejot vēl dziļāk sevis izpratnes un fizisko simptomu cēloņu meklējumos, mans ceļš aizveda līdz emocionālās brīvības tehnikām un dziedinošajai mīlestības enerģijai jeb mūsos pašos mītošajam dievišķajam spēkam. Tā ir neaprakstāma sajūta – atkal apvienoties ar savu īsto būtību, sajusties patiesi “mājās”. Absolūtas laimes, mīlestības un prieka asaras ritēja pār maniem vaigiem. Tas bija sākums jaunam ceļa posmam, kur pavadīti pēdējie pieci gadi.”

Tur, kur sāp, ir bloķēta enerģija

Apguvusi enerģiju medicīnas medotes, Ināra “turpināja rakt” un pievērsās vēl smalkākām matērijām – cilvēkam psihoemocionālajam stāvoklim –, un kļuva par emocionālās brīvības tehniku meistari, un apguva Visuma terapiju. “Man viss vērās vaļā, nāca informācija, un gribējās apgūt vēl un vēl… Un, protams, dalīties šajās zināšanās ar citiem. Daudzi, piemēram, sūdzas par sāpēm, bet kāpēc sāp? Tāpēc, ka fiziskais ķermenis ir enerģija, un tur, kur enerģijas plūsma ir apgrūtināta, bloķēta, tas fiziskajā ķermenī izpaužas kā sāpes. Man radās jautājumi, kāpēc enerģija ir bloķēta, kādi ir iemesli. Sapratu, ka stresu piedzīvojam no savām domām, uzskatiem. Stress jau pats par sevi neeksistē. Tā ir reakcija uz domām, kurām mēs noticam, ka kaut kas slikts var notikt. Enerģētiski to iespējams redzēt un testēt ar kinezioloģisko testu (muskuļu testu). Ja mēs domājam par kaut ko pozitīvi, enerģija plūst brīvi un muskulis ir spēcīgs. Ja domājam pretēji, piemēram, ka esam slikti, tā enerģija novājinās un muskulis kļūst vājš un nespēj izturēt testa slodzi.” Vai tas nozīmē, ka to cilvēku enerģija, kuriem patīk kritizēt un būt opozīcijā, ir vāja? Ināra atbild: “Tur ir divējādi. Ja cilvēks nosoda, kritizē otru vai melo, tad enerģijas plūsma būs vāja, bloķēsies. Ja cilvēks ir pārliecināts un viņš ir kontaktā ar patiesību, tad viņa enerģija būs spēcīga. Vissliktāk cilvēks jūtas tad, ja uzskata vienu, saka citu, bet rīkojas vēl savādāk. Tad ir iekšējs konflikts, un enerģētika uz to reaģē, cilvēkam zūd enerģija, ilgtermiņā parādās nogurums, nespēks, spriedze, veidojas saslimšanas.”

Ināra apguvusi arī enerģiju kinezioloģiju un bioķīmijas kinezioloģija. “Enerģiju kinezioloģija vērsta uz to, lai palīdzētu atgūt balansu enerģētiskajā sistēmā, piemēram, meridiānos, čakrās, aurā, krusteniskajā plūsmā, sazemējumā u. c., tādējādi palīdzot cilvēkam ātrāk izveseļoties, nepieļaut saslimšanu. Savukārt bioķīmijas kinezioloģijas novirziens sniedz iespēju dziedzeru, orgānu un orgānu sistēmu darbību uzlabot ar tieši konkrētam cilvēkam atbilstošu uzturu, nosakot piemērotākos produktus, minerālvielu, vitamīnu, aminoskābju, mikroelementu u. c. lietošanu vai izslēgšanu no uztura. Tas, ko ēdam, kā zināms, ir ļoti svarīgi, lai gan pastāv ļoti daudz dažādu stereotipu. Es varu runāt tikai par to, ko esmu pārbaudījusi savā praksē.

Vairāk lasi “Ko ārsti tev nestāsta” Nr.1, 2026