
Kādas kaites visbiežāk gadās ceļotājiem?
Ceļošana ir veselīgs un pozitīvs pasākums, ja vien pa ceļam mūs neķer kāda pēkšņa saslimšana. Visbiežāk tās ir vēdera problēmas. Kā šādām nepatikšanām sagatavoties, stāsta Veselības centra 4 ģimenes ārste KARĪNA VERNERE.
‒ Kādas ir biežākās saslimšanas, ar kurām sastopas ceļotāji?
‒ Teikšu, ka visbiežāk tās ir kuņģa un zarnu trakta problēmas. Tās var izpausties gan kā caureja, gan aizcietējums, atkarībā no katra konkrētā gadījuma un paša cilvēka organisma. Nereti sastopamas arī saaukstēšanās jeb elpceļu infekcijas.
‒ Vai ceļotāju caureja ir bīstama?
‒ Pieaugušajiem ceļotāju caureja parasti pāriet pati no sevis. Tā reti kad mēdz ilgt vairāk par četrām piecām dienām. Mums galvenais ir nevis rēķināt, cik ilgi tā būs un kā ar to sadzīvot, bet saprast, kā palīdzēt sev maksimāli ātri tikt no tās vaļā un neiedzīvoties komplikācijās. Tāpēc ar ārstu vai farmaceitu, gan ievērot diētu un uzņemt arī pietiekami daudz vajadzīgs gan lietot nepieciešamos medikamentus, iepriekš konsultējoties šķidruma. Taču mēs bieži ceļojam kopā ar maziem bērniem, un visbriesmīgākās sekas var būt tieši bērniem, kuri cieš no izteiktas caurejas. Tā kā viņu organisms ļoti ātri atūdeņojas, diezgan īsā laika posmā iespējams nonākt līdz situācijai, kad jāsauc neatliekamā palīdzība un var būt nepieciešama arī ievietošana stacionārā. Vēders var būt stipri jutīgs gan caurejas, gan arī aizcietējuma situācijā, bet mazi bērni nevar pateikt, kas īsti un kāpēc sāp. Neizskaidrojamu vēdersāpju gadījumā mums nereti rodas bažas, vai lieta nav ļoti nopietna.
‒ Vai caureja var būt lipīga?
‒ Tā var būt lipīga, ja to izraisa vīrusu infekcija ar caurejas izpausmi. Ja mēs ceļojam kompānijā, sākumā var saslimt viens, pēc tam arī otrs, trešais cilvēks utt. Taču dažreiz caurejas iemesls var būt organismā ar pārtiku nonācis toksīns, un tad caureja būs tikai tam, kuram ticis bojātais ēdiena gabaliņš.
‒ Kāds ir rīcības plāns caurejas gadījumā?
‒ Cilvēks pats var tikt galā ar caureju, ja zina, kā rīkoties. Pirmkārt, adekvāta šķidruma uzņemšana, arī orālo rehidratācijas šķīdumu lietošana, ja nepieciešams, jo caurejas laikā no ķermeņa pastiprināti tiek izvadīts ne tikai ūdens, bet arī elektrolīti, novājinot organismu. Ja mēs spējam kompensēt zaudēto ūdens daudzumu, tas faktiski ir viens no ārstēšanas nosacījumiem. Otrkārt, ja caureju nepavada vemšana, mēs varam lietot preparātus pret caureju. Tie var būt balto mālu (diosmektītu) saturoši līdzekļi, kas ne tikai pasargās kuņģa un zarnu trakta gļotādu, bet reizē neļaus toksīniem piesaistīties gļotādai un palīdzēs tos izvadīt laukā. Tie neuzsūcas asinīs, tāpēc arī tiek izvadīti caur kuņģa un zarnu traktu. To izmantošana palīdz saīsināt slimošanas ilgumu un ātrāk atveseļoties.
‒ Ko darīt, ja caureju pavada vemšana?
‒ Ja akūtā vemšanas fāzē iedzer lielāku šķidruma daudzumu, uzreiz pusglāzi vai glāzi, tad, visticamāk, viss tiks izvemts ārā un nekāda labuma no tā nebūs – organisma dehidratācija turpināsies. Var mēģināt dzert ļoti mazām porcijām, bet bieži, piemēram, pa vienai ēdamkarotei ik pēc 10 – 15 minūtēm, kamēr vemšana pilnībā pāriet. Iedzerot vienu ēdamkaroti šķidruma, vemšana neattīstīsies, bet šķidrums pagūs uzsūkties, un jau drīzumā varēs dzert lielākām porcijām. Taču gadījumos, kad ir ilgstoša vemšana, kuru nekādi nevar apturēt, turklāt joprojām kopā ar caureju, tas ir signāls, ka noteikti nepieciešama mediķu palīdzība un šķidruma ievade organismā caur sistēmu.
‒ Kāpēc ceļojumā daudziem mēdz būt aizcietējumi?
‒ Cilvēkam, kuram ikdienā ir normāla vēdera izeja, aizbraucot uz citām valstīm, parādās aizcietējumi, jo viņš ēd savādāku pārtiku, dzer citus dzērienus, tāpat savu ietekmi var atstāt arī pārlidojumi, klimats utt. Aizcietējumi var parādīties arī pēc caurejas. Iedomājieties, viss kuņģa un zarnu trakts ir iztīrījies, cilvēks lēnā garā atsācis ēst ierasto pārtiku, un viņam dažas dienas neiziet vēders. Nebūtu pareizi pieļaut, ka vēders neiziet ilgāk par divām trijām dienām, jo tas var provocēt arī sāpes vēderā. Aizcietējumu novēršanai noderēs tādi preparāti, kuru pamatā ir, piemēram, laktuloze vai makrogols. Tie ir pieejami bez receptes, tos var paņemt līdzi un nepieciešamības gadījumā lietot. Būtiski, ka tie nekairina zarnu receptorus un tādējādi neprovocē sāpes vēderā, bet piesaista šķidrumu. Līdz ar to zarnu satura apjoms kļūst lielāks, zarnu kustības uz to sāk aktīvāk darboties, tādā veidā virzot visu ēdienu atlieku kamolu uz leju un veicinot vēdera izeju. Atšķirībā no stimulējošiem caurejas līdzekļiem, kas attīra tikai zarnu trakta apakšējo daļu, darbojoties tur piecas sešas stundas, šo līdzekļu, piemēram, makrogola efektam ir vajadzīgas 24–48 stundas, toties preparāts iziet cauri visam kuņģa un zarnu traktam.
‒ Neskatoties uz šiem riskiem, ceļot taču ir veselīgi?
‒ Ja cilvēks aizbrauc kaut kur divas trīs reizes gadā, tas ir ļoti veselīgi. Tas palīdz atpūsties nervu sistēmai, ļauj organismam ieturēt zināmu atslodzi. Un tu vienmēr atgriezies ar sajūtu, ka vismaz mēnesi neesi bijis uz vietas, kaut varbūt esi bijis prom tikai nedēļu. Galvenais, ka cilvēks no ceļojuma atgriežas pilnveidojies, ar iegūtām pozitīvām atmiņām, kuras viņš vēl kādu laiku baudīs. Tas palīdz daudz aktīvāk iesaistīties ikdienas darbos, veicot tos daudz prātīgāk, ražīgāk.
FOR-LV-2025-0026
Raksts sagatavots sadarbībā ar Mayoly Baltic