Paplašina valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam
Valdība otrdien, 15. jūlijā, apstiprināja grozījumus Vakcinācijas noteikumos, kas paredz paplašināt valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī noteikt mērķtiecīgu vakcīnu lietošanu ārpus zāļu aprakstā paredzētās shēmas.
Turpmāk valsts nodrošinās vakcināciju arī jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un riska grupu pacientiem. Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) tiks apmaksāta no valsts budžeta gan jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), gan tiem, kuru veselības stāvokļa dēļ vakcinācija nav atliekama. Papildus paredzēta vakcinācija arī pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, vējbakām un B hepatītu tiem jauniešiem, kuri līdz šim nav vakcinēti.
Līdz šim Latvijā bērni saņēma valsts apmaksātu vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnregulējamajām infekcijas slimībām, savukārt, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts apmaksāta vakcinācija vairs nepienācās, izņemot atsevišķus gadījumos, piemēram, saņemot vakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aplēses liecina, ka gadā varētu būt nepieciešams maksimāli līdz 400 vakcīnām pret B hepatītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 3 devas), līdz 200 vakcīnām pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas), līdz 50 vakcīnām pret vējbakām (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas).
Šo nepieciešamo vakcīnu apjomu varēs nodrošināt, izmantojot resursus, kas atbrīvojas, samazinoties vakcinējamo bērnu skaitam valstī.
VM norāda, ka paplašinātās vakcinācijas mērķis ir mazināt vakcīnregulējamo slimību izplatību sabiedrībā, kā arī sekmēt kolektīvo imunitāti.
Imunizācijas valsts padome (IVP) 2024. gadā vairākās sēdēs ir norādījusi, ka pieaugušajiem, kuri bērnu vecumā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā ietvertās vakcīnas, epidemioloģiskās un sabiedrības drošības dēļ ir jānodrošina iespēja saņemt šīs vakcīnas, ja viņi nav pārslimojuši tās infekcijas slimības, pret kurām viņi iepriekš nav bijuši vakcinēti.
Kā norāda VM, ņemot vērā bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus valstī, šādu gados jaunu nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, visticamāk, līdz 5%, (izņemot vakcināciju pret CPV), jo lielākā daļa vakcīnu, kas ir iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, tiek lietotas jau vairākus gadus. Piemēram, 2024. gadā ar kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu vakcinējies 21 pieaugušais pacients.
Līdz ar to, visticamāk, šie jaunie pieaugušie nav vakcinēti tādēļ, ka zīdaiņu un bērnu vecumā no viņu vakcinācijas ir atteikušies vecāki. IVP ir sniegusi arī rekomendācijas, kuras no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām no epidemioloģiskā drošības viedokļa ir īpaši svarīgas neimūniem jauniem pieaugušajiem.
IVP īpaši stingri rekomendē sākt jauniešu, kas vecāki par 18 gadiem, vakcināciju pret CPV, jo ar CPV saistīto audzēju skaits pieaug, īpaši jaunāku cilvēku vidū, kuriem nav kaitīgu ieradumu.
Padomē skaidro, ka CPV izraisīto saslimšanu skaitu varētu samazināt par 30 līdz 40% tuvāko gadu laikā. Tieši vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst CPV izraisītos vēžus vīriešiem, jo vīriešiem nav pieejams skrīnings.
Līdztekus aptuveni 22 pacienti katru gadu saslimst ar tūpļa vēzi, un puse no dzimumlocekļa vēža gadījumiem ir CPV izraisīti.
IVP arī min, ka mutes un rīkles vēža ārstēšana ir dārga, ar augstu invaliditātes risku. Līdz ar to, nodrošinot vakcināciju pret CPV, samazinātos CPV izraisītas onkoloģiskas saslimšanas, kas ne tikai palielina veselības aprūpes slogu, bet arī negatīvi ietekmē ekonomiku.
Norādīts, ka dzemdes kakla vēzis ir otrs biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem Latvijā. Sešas reizes lielāka iespēja ar to saslimt ir sievietēm, kurām ir HIV.
2022.gadā Latvijā dzemdes kakla vēža saslimstība bija 22,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu, kas veidoja 9,8 mirstības gadījumus uz 100 000 sieviešu.
VM dati arī liecina, ka 90% - 100 līdz 120 no dzemdes kakla vēža pacientēm terapiju saņem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs", un pusei no pacientēm šī slimība ir jau "ielaistās" stadijās.
Tāpat pilnveidota atteikuma no vakcinācijas veidlapa, detalizētāk norādot iespējamās veselības sekas bērnam nevakcinēšanās gadījumā, kā arī precizēts regulējums vakcīnu ārpusmarķējuma lietošanai pēc IVP rekomendācijām.
Lai vecāki daudz atbildīgāk izturētos pret savu bērnu vakcināciju, atteikums no vakcinācijas papildināts ar iespējamajām sekām, kas var iestāties, ja bērns paliek nevakcinēts - uzskaitītas vakcīnregulējamo slimību komplikācijas, kas var iestāties nevakcinētam bērnam, un sniegts skaidrojums, kādas sekas var rasties tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuru veselības stāvoklis neļauj tos vakcinēt.
Līdztekus nodrošinās komercvakcināciju datu obligātu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Tāpat turpmāk E-veselībā būs jāievada dati par visām veiktajām vakcinācijām, ne tikai par valsts apmaksātajām.
Jau šobrīd ārstniecības iestādēm obligāti jāievada dati par veiktajām valsts apmaksātajām vakcinācijām, savukārt attiecībā uz komervakcinācijām tā bija brīva izvēle un praksē tas tika darīts reti. Turpmāk ikviens E-veselībā varēs apskatīt datus par visām veiktajām vakcinācijām. VM norāda, ka e-veselībā tiks atspoguļotas tās vakcinācijas, kas veiktas pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Līdz ar to tiks iegūta vienota un visaptveroša informācija par vakcinācijas aptveri visā valstī, kas ir būtiska ne tikai sabiedrības veselības uzraudzībai, bet arī lēmumu pieņemšanai ārkārtas situācijās vai jaunu infekciju uzliesmojumu gadījumā.
