"Kas notiek? Dažs labs varētu īrēt istabiņu slimnīcā..." Vīrietis uzskata, ka bērni paliek arvien slimīgāki
"Mūsdienās bērni palikuši slimīgāki. To vien var dzirdēt, ka saķer vienu kaiti pēc otras. Man liekas, ka dažs labs varētu uzreiz īrēt istabiņu slimnīcā. Un kas notiek ar alerģijām? Nevar ēst to, nevar ēst šito. Padomju laikos visi ēda visu! Par atopisko dermatītu jau nemaz nerunāsim. Skatos apkārt un nesaprotu, kas notiek, - paziņu un draugu lokā katrs otrais bērns ar to slimo," Jauns.lv redakcijā ar vēstuli vērsies kāds Latvijas iedzīvotājs.
Kā Jauns.lv skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu alergoloģe Ieva Cīrule, kopumā bērni neslimo vairāk, bet par alerģijām viņa piekrīt - to patiešām ir vairāk. Bet, ja aplūkojam atopisko dermatītu, tad ne velti to dēvē par neirodermatītu. Un šajā gadījumā "akmentiņu var mest arī vecāku dārziņā".
Veselība mainās līdz ar laiku: ne vairāk, bet citādāk
“Pirmkārt jau – statistikā dažādos laikos saslimstība ir bijusi dažāda,” saka Dr. Cīrule, norādot, ka bērni ir slimojuši vienmēr. “Bērni slimoja gan pirms 40 gadiem, kad es sāku strādāt, gan tagad. Šajā ziņā nekas nav mainījies.” Tomēr, pēc viņas teiktā, ir būtiski mainījies slimību raksturs. Laika gaitā nākušas klāt jaunas slimības, kuras iepriekš neeksistēja, piemēram, Covid-19: “Kādreiz neviens nezināja par tādu kovidu, bet tad nāca tas 2019. gads un visa pasaule kaut ko jaunu uzzināja.”
Un vēl būtiskāk: ir mainījusies slimību aprūpe. “Aprūpe ir daudz, daudz, daudz labāka kā kādreiz,” viņa uzsver, uzteikdama mūsdienu medicīnas iespējas. Tie bērni, kas agrāk nebūtu izdzīvojuši, pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, šodien dzīvo pilnvērtīgu dzīvi: “Tas ir viennozīmīgi! Izdzīvo tie, kas kādreiz noteikti nebūtu izdzīvojuši.”
Alerģiju eksplozija – modernās pasaules blakne
Ja viena slimību joma piedzīvojusi īpašu pieaugumu, tad tās tiešām ir alerģijas. “Alerģijas pilnīgi noteikti ir kļuvušas vairāk. Arī tās formas ir kļuvušas smagākas,” atzīst Cīrule. Ja kādreiz bērnam alerģija bija pret vienu konkrētu lietu – piemēram, bērzu ziedputekšņiem, tad tagad bērni reaģē vairāk – pievienojas arī alerģijas pret kaķu, suņu spalvām, putekļu ērcēm un citiem sadzīves alergēniem.
Kāpēc tā notiek? Viens no skaidrojumiem ir t.s. “tīrības teorija” – jo tīrāka vide, jo vairāk imūnsistēma meklē “ienaidnieku” ikdienas vielās: “Ir mazāk infekciju, bet vairāk organisms sāk cīnīties pret to, ko agrāk necīnījās – pret govs pienu, putekšņiem, suņu spalvām...”
Antibiotikas un rezistence: nākamā veselības krīze
Ne mazāk satraucošs jautājums ir antibiotiku lietošana. “Bieža antibiotiku lietošana rada mikrobu rezistenci,” skaidro ārste. Īpaši tas skar hroniskus pacientus, kuri bieži nonāk slimnīcās un kuru organismā attīstās baktērijas, kuras parastās zāles vairs “neņem.” Tā rodas vajadzība pēc arvien stiprākām un jaunām antibiotikām. “Tā arī ir būtiska problēma šodien.”
Piena mīts un bīstamās diētas
Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek pārprasta alerģiju būtība. “Apmēram 10–15 % uzskata, ka viņiem ir govs piena alerģija,” norāda Cīrule. “Bet, kad sāk pārbaudīt, testēt – izrādās, knapi 1 % tā ir.” Bet tiem, kuriem patiešām ir šī diagnoze, ir ļoti jāsargājas: “Viņiem pat pilīte piena var būt liktenīga. Viņš pat var nomirt no ļoti smagas reakcijas.”
Turpretī daudzi no tiem, kuri apgalvo, ka viņiem piens “pūš vēderu”, cieš no laktozes nepanesības – tas nozīmē tikai to, ka organismā trūkst enzīma, kas sadala piena cukuru. Viņiem nav jāatsakās no piena vispār, bet gan jāizvēlas bezlaktozes produkti. "Mūsdienās jau ir dikti jauki, ka ir ražotāji, kas ražo gan pienu bez laktozes, gan biezpienu, krējumu, jogurtu, un tad ir iespēja izvēlēties."
Tomēr problēmas sākas, kad vecāki nepamatoti izslēdz pienu no bērna ēdienkartes. “Nepamatotas diētas ir ārkārtīgi slikta lieta, jo piens ir lielisks olbaltuma un kalcija avots, kas bērna attīstībai ir vitāli svarīgs,” brīdina alergoloģe. Turklāt tas var traucēt bērnam attīstīties un augt, radot sekas ilgtermiņā.
"Cilvēkiem ir tendence pierakstīt to, ka viņam pūšas vēders vai kaut kādi gremošanas traucējumi, ka tā ir piena alerģija. Nu tā bišķi kā tāda mode mums aizgājusi... Tāpat arī ar kviešiem un vēl visādas diētas izdomā. Tiem, kam ir liekais svars, tiem tas der, bet bērniem, kas aug, - daudz nepamatotas diētas var būt bīstamas. Tā ir tāda mums šobrīd problēma, kas agrāk nebija," atzīst ārste.
Viņa arī skaidro, ka "analīzes vienas pašas nevar pateikt, ar to ir par maz. Analīzes parāda tikai paaugstinātu jutību un arī, jā, diemžēl nepietiekamas zināšanas var novest pie nepareiziem slēdzieniem. Tas ir tas stāsts, ka, ja ir šīs problēmas, tad nevajag uzreiz griezt nost kā ar nazi, bet iet pie gastroenterologoa, alergologa un izrunāt to, noskaidrot un atrast to, ko var un ko nevar lietot. Arī dzīves kvalitāti, tomēr ļoti ietekmē tās striktās diētas. Protams, šeit neiet runa par tiem gadījumiem, ja tās ir dzīvībai bīstamās reakcijas."
Atopiskais dermatīts – āda, kas atspoguļo laikmetu
“Jāatzīst, ka atopiskais dermatīts tiešām ir krietni vairāk kā kādreiz,” atzīst Cīrule. Šo slimību ne velti dēvē arī par neirodermītu, jo tā ir cieši saistīta ar emocionālo un psihoemocionālo slodzi. “Mūsdienās mazais bērns jau no agrīna vecuma tiek nodarbināts un izklaidēts ar ekrāniem, nevis skraidīšanu un fiziskām aktivitātēm. Rezultāts – niezoša, sakasīta āda.”
Turklāt šī slimība rada apburto loku – slikts izskats veicina zemu pašvērtējumu, trauksmi un papildus stresu, kas pastiprina slimības gaitu. Cieš ne tikai bērns, bet arī viņa aprūpētāji.
Un – lai arī atopiskais dermatīts var kombinēties ar pārtikas alerģijām (aptuveni 5–10 % gadījumu), tas nav vienīgais vai galvenais cēlonis. “Tā ir iedzimta ādas īpatnība, kuras stāvokli nosaka gan iekšēji, gan ārēji faktori,” skaidro Cīrule. “Piemēram, piena nelietošana šo slimību neatrisinās.”
Un atopiskais dermatīts arvien biežāk tiek konstatēts bērniem, kuriem ne vecāki, ne vecvecāki nav ar neko tādu saskārušies. "Tās ir gēnu kombinācijas plus apkārtējā vide. Ja mēs iedomājamies, kā tagad mazie bērni un jaunieši dzīvo... Ja salīdzinām ar to, kā dzīvoja kaut vai pirms 50 gadiem, ir milzīga starpība. Vide ir ārkārtīgi mainījusies - cilvēks gandrīz 90 % tagad sava laika pavada iekštelpās. Kādreiz cilvēki bija ārā, mājas bija ar labu ventilāciju. Protams, it kā zaudēja siltumu - tur šķirbas bija visos kaktos, bet tagad ir ļoti noblīvēts, gaiss nemainās. Un vissvarīgākais ir gaiss, ir jāuzturas daudz svaigā gaisā. Ne tikai maziem bērniem, bet visiem – arī veciem cilvēkiem. Un visiem ir jākustas. Lai nav tā, ka ekrāni ir vienīgā nodarbe visu dienu!"
Vide, kas padara mūs slimus
Kopējais veselības fons mainās līdz ar vidi, kurā bērni aug. “Vide laika gaitā ir ārkārtīgi mainījusies, mēs dzīvojam pārāk ātru dzīvi,” uzsver ārste. Un šīs pārmaiņas atstāj būtisku ietekmi uz bērna veselību.
“Es no sirds iesaku – lai vecāki vairāk pavadītu laiku kopā ar bērnu,” uzsver Cīrule. Ja ir iespējas, viņa aicina uzreiz nemesties darbos: “Ne uzreiz, kad ir pusotrs gads, sākt laist viņu bērnudārzā, bet kopā ar viņu vairāk iet dabā, svaigā gaisā. Kopā taisīt mājas ēdienu, nevis iegrūzt pusfabrikātus un uzsildītas burciņas. Iemācīt bērnam iet uz tualeti, ēst ar piederumiem, kopā spēlēties. ”
Ārste norāda, ka "tas kontakts starp bērnu un vecākiem agrīnā vecumā ir ārkārtīgi būtiski no šīs psihoemocionālās pasaules viedokļa. Lai nomierinātu nevajag iegrūzt telefonu rokā, bet kopā vajag paspēlēties, padarboties, paskriet, padziedāt, padejot."
Vitamīni nav burvju nūjiņa
Populārā prakse dot bērniem vitamīnus profilaksei, pēc Cīrules teiktā, nav pamatota. “Vitamīnu došana slimošanu neatrisinās. Vienīgais, kas mūsu klimatā tiešām jālieto papildus – tas ir D vitamīns.” Viss pārējais ir farmācijas bizness.
“Atrodiet vairāk laika priekš saviem bērniem un pavadiet to laiku kopā. Ja nav variantu un ir jāatgriežas darbā, tad tāpat var atrast risinājumus brīvdienās. Tas ir viens mirklis – un bērns jau ir izaudzis, tad vecāki viņam vairs nav vajadzīgi! Un piedzīvotais bērnībā atstās iespaidu uz visu dzīvi. ”
