Vēzis un diabēts - slēptais risks, ko ārsti ne vienmēr piemin
Vēzis un diabēts ir cieši saistīti, saka ārste Lī Ērina Konelija. Žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā - par to, kā izmaiņas uzturā un dzīvesveidā var palīdzēt izvairīties no abām saslimšanām.
Ja pēdējos gados esat novērojuši, ka cukura līmenis asinīs pamazām paaugstinās, sākumā var šķist, ka tas nav nekas nopietns. Patiesībā regulāras cukura līmeņa svārstības var veicināt ne tikai insulīna rezistenci, vielmaiņas traucējumus un diabēta attīstību, bet arī ilgtermiņā novājināt organismu vēl ar kādu hronisku slimību, kas ir cieši saistīta ar cukura līmeņa problēmām, – tā ir onkoloģija.
Lai gan tradicionālās medicīnas pasaule vēl tikai meklē precīzu saikni starp šīm divām slimībām, integratīvā medicīna jau piedāvā savus risinājumus ārstēšanā un profilaksē.
Īsi par diabētu
Otrā tipa cukura diabētu raksturo organisma nespēja pietiekami ražot un/vai efektīvi izmantot insulīnu. Tas izraisa hroniski paaugstinātu cukura līmeni asinīs, kas laika gaitā rada problēmas ķermenim. Īstermiņā otrā tipa diabēts var izraisīt spēcīgas slāpes, biežu urinēšanu, miglainu redzi, slikti dzīstošas brūces, neiropātiju (tirpšana vai jušanas traucējumi ekstremitātēs), niezi un sēnīšu infekcijas.
Ja augsts cukura līmenis asinīs ilgstoši netiek kontrolēts, tas var ievērojami ietekmēt veselību. Neatklāts vai neārstēts otrā tipa diabēts var izraisīt hronisku iekaisumu, ekstremitāšu zaudējumu, nieru darbības traucējumus, aklumu un sirds asinsvadu problēmas, tostarp sirdslēkmes un insultu. Šāds ķermeņa disbalanss rada labvēlīgu vidi dažādu vēža formu attīstībai. Tādēļ jau tagad ir īstais brīdis sākt rūpēties par cukura līmeņa kontroli un diabēta profilaksi.
Diabēts pieaug
Otrā tipa diabēts strauji izplatās visā pasaulē. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā saslimstība pieaugusi satraucošā tempā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 1990. gadā šī slimība skāra 220 miljonus cilvēku visā pasaulē, bet 2022. gadā – jau 830 miljonus. Šāds četrkārtīgs saslimstības pieaugums ir satraucošs, jo tendence joprojām ir augšupejoša.
Agrāk saukts par “pieaugušo diabētu”, otrā tipa cukura diabēts mūsdienās arvien biežāk tiek diagnosticēts jauniem cilvēkiem. Galvenie iemesli ir pārstrādātu pārtikas produktu lietošana, mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars vai aptaukošanās. Par laimi, visi šie faktori ir novēršami.
Diabēta un vēža saistība
Lai arī viena ir vielmaiņas slimība, bet otra – ļaundabīgu šūnu nekontrolētas vairošanās rezultāts, saikne starp otrā tipa diabētu un vairākiem vēža veidiem tomēr ir ļoti reāla, lai gan sarežģīta.
Šo divu slimību savstarpējā saistība joprojām tiek pētīta, taču zināms, ka tās abas ietver sistēmisku iekaisumu, hormonālus traucējumus, oksidatīvo stresu un noteiktus dzīvesveida faktorus. Lūk, daži galvenie riska faktori, kurus ir iespējams ietekmēt ar dzīvesveida izmaiņām. Tie ir kopīgi abām slimībām.
● Alkohols. Pat viens alkoholisks dzēriens dienā sievietēm un divi dzērieni dienā vīriešiem palielina risku saslimt gan ar diabētu, gan ar vēzi. 2024. gada janvārī ASV mediķi ierosināja uz alkohola iepakojumiem izvietot brīdinājumu par to, ka alkohols palielina mutes, rīkles, balss saišu, barības vada, krūšu, aknu, resnās un taisnās zarnas vēža risku.
● Mazkustīgs dzīvesveids. Regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē veselību kopumā. Cilvēki, kas regulāri kustas, ievērojami samazina diabēta un vēža attīstības risku.
● Aptaukošanās. Būtisks liekais svars izjauc hormonālo līdzsvaru, veicina iekaisumu organismā un var izraisīt insulīna rezistenci – visi šie faktori palielina diabēta un vēža riska iespējamību.
● Smēķēšana. Tas ir galvenais novēršamais nāves cēlonis un būtisks riska faktors gan vēža, gan diabēta attīstībā.
Hronisks iekaisums un tā loma veselībā
Hronisks sistēmisks iekaisums ir viens no galvenajiem kopīgajiem simptomiem gan diabēta, gan vēža gadījumā. Patiesībā iekaisums ir gandrīz visu hronisko slimību pamatā.
Ķermenis dabiski reaģē ar iekaisumu, kad rodas trauma vai bojājums, – šī reakcija ir būtiska daļa no dziedināšanas procesa. Iedomājieties, piemēram, apsārtumu, pietūkumu, siltumu un citas pazīmes, kas pavada noberztu ceļgalu vai sastieptu potīti. Akūts iekaisums palīdz ķermenim atjaunoties un izzūd, kad dziedināšana ir notikusi. Taču problēmas rodas tad, ja iekaisuma reakcija ilgst mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Šādā stāvoklī hronisks iekaisums traucē šūnu normālu darbību un ar laiku var nopietni ietekmēt orgānu vai pat visa organisma veselību.
Labā ziņa ir tāda, ka ar vienkāršu laboratorijas analīzi var noteikt C-reaktīvā proteīna (CRP) līmeni asinīs, kas norāda uz iekaisuma klātbūtni un intensitāti.
● Zem 0,3 mg/dL – normāli un veselīgi rādītāji.
● 0,3–1,0 mg/dL – neliels paaugstinājums, var būt saistīts ar aptaukošanos, grūtniecību, smaganu slimībām, saaukstēšanos vai mazkustīgu dzīvesveidu.
● 1,0–10,0 mg/dL – vidēji paaugstināts līmenis, iespējams, iekaisums saistīts ar autoimūnu slimību, nopietnu infekciju, sirds slimībām vai vēzi.
● Pārsniedz 10,0 mg/dL – norāda uz akūtu bakteriālu vai vīrusa iekaisumu, asinsvadu iekaisumu vai smagu traumu.
● Virs 50,0 mg/dL – var liecināt par sepsi vai citu dzīvībai bīstamu infekciju.
Par laimi, vairākas izmaiņas dzīvesveidā var samazināt sistēmisku iekaisumu un līdz ar to – samazināt gan vēža, gan diabēta risku.
Vairāk lasi izdevumā “Ko ārsti tev nestāsta Nr.4”
