Medicīnas nākotne jau ir klāt: gēnu terapijas, gudrais insulīns un individualizētas zāles
Cilvēka dzīves ilguma pagarināšanās un hronisko slimību izplatība rada nopietnas problēmas mūsdienu medicīnā. Asinsvadu ķirurgs profesors Dainis Krieviņš apskata, kā inovatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, gēnu terapija, bioloģiskie medikamenti un individualizētas pieejas, var palīdzēt risināt šos izaicinājumus un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. Lūk, viņa viedoklis.
Pēdējo simt gadu laikā cilvēka mūžs ir būtiski pagarinājies – dzīvojam par vairākām desmitgadēm ilgāk nekā iepriekšējās paaudzes. Taču līdz ar ilgāku mūžu pieaug arī slimību izplatība – sarežģītākas un grūtāk ārstējamas kļūst jau labi zināmās hroniskās slimības un vienlaikus rodas arī jaunas. Tāpēc jaunu zāļu izstrāde piedzīvo vēl nepieredzētu izrāvienu.
Turklāt tādi faktori kā sabiedrības novecošana, klimata pārmaiņas, nepareiza antibiotiku lietošana vai mūsdienu dzīvesstila paradumi būtiski maina arī kopējo slimību slogu. ANO prognozes liecina, ka par 65 gadiem vecāku cilvēku skaits līdz 2050. gadam divkāršosies, un tas nozīmē, ka ar vecumu saistītās slimības, piemēram, demence, diabēts, hroniski obstruktīvā plaušu slimība, depresija un vēzis kļūs vēl izplatītākas un sociāli smagākas.
Lai gan jaunu ķīmisko savienojumu atklāšanas iespējas kļūst ierobežotākas – jo dabas doto resursu daudzums nav neizsmeļams –, zinātnes un tehnoloģiju attīstība paver jaunus ceļus. Medicīnā ienāk gēnu inženierija, šūnu un imūnterapijas, bioloģiski un imūnmodulējoši medikamenti. Šīs inovatīvās pieejas maina mūsu priekšstatus par ārstēšanu, piedāvājot iespējas arī tur, kur līdz šim palīdzēt nebija iespējams.
Zinātnes uzmanības centrā šobrīd ir tieši tās slimību grupas, kas veido lielāko daļu globālā veselības sloga – onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, endokrinoloģija, arī infekcijas slimības. Tieši šajās jomās inovācijas var radīt vislielāko ieguvumu sabiedrības veselībai.
Bioloģiskās zāles – cerība hronisko slimību pacientiem
Miljoniem cilvēku visā pasaulē ik dienu dzīvo ar hroniskām, dzīves kvalitāti ierobežojošām slimībām – multiplo sklerozi, reimatoīdo artrītu, Krona slimību un citām autoimūnām saslimšanām. Jaunu cerību šiem pacientiem sniedz bioloģiskie medikamenti – mērķtiecīgas, precīzi izstrādātas zāles, kas spēj ietekmēt slimību pašā tās saknē.
Bioloģiskie medikamenti tiek radīti, izmantojot modernās biotehnoloģijas, un to sastāvā ir vielas, kas dabiski sastopamas dzīvos organismos – piemēram, hormoni, enzīmi, antivielas. Šīs sarežģītās, lielmolekulārās vielas iegūst, ar augstas precizitātes tehnoloģijām apstrādātām augu un dzīvnieku šūnām, baktērijām vai raugām un radot formulu, kas precīzi iedarbojas uz imūnsistēmas mehānismiem un nomāc iekaisuma procesus organismā.
Piemēram, viena injekcija mēnesī var nodrošināt mēnešiem ilgu pretiekaisuma efektu, kāds iepriekš bija iespējams tikai lietojot medikamentus daudz un katru dienu. Daļa šo preparātu darbojas uz konkrētiem iekaisuma marķieriem, taču pētniecība arvien vairāk pievēršas tam, kā samazināt kopējo iekaisuma fonu – tas ir viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.
Tāpēc šodien bioloģiskie medikamenti jau atstājuši reimatoloģijas vai gastroenteroloģijas jomu un sniedz reālu cerību pacientiem ar sirds mazspēju un augstu infarkta risku, uzlabojot ne tikai dzīves ilgumu, bet arī tās kvalitāti.
Dzīvi mainoša injekcija
Strauju attīstību šobrīd piedzīvo gēnu inženierija, un vairākas inovatīvas terapijas jau tiek izmantotas arī Latvijā. Piemēram, ir gadījumi, kad piedzimst bērniņš ar trūkstošu vai bojātu gēnu un tā radītu retu neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, spinālo muskuļu atrofiju. Mūsdienās varam atrast šo bojāto gēnu un to izmainīt. Bērns saņem vienu vienīgu injekciju ar trūkstošo gēnu, un slimības progress tiek apturēts – iespējams augt un dzīvot jau salīdzinoši pilnvērtīgu dzīvi.
Tāpat ir pieejama ārstēšana, kas izmanto no paša pacienta ņemtas un ģenētiski modificētas asins šūnas – tās pacientam injicējot atpakaļ, iespējams ārstēt tādas slimības kā asins vēzi, tuklo šūnu slimību vai cistisko fibrozi. Šādā veidā organismam tiek atdota spēja pašam turpināt ražot šūnas, kas nepieciešamas cīņai pret slimību.
Gēnu terapija tiek attīstīta arī onkoloģijā. Pasaulē jau tiek izmantoti vairāki medikamenti, kuros ģenētiski modificēts herpes vīruss tiek pielietots, lai ārstētu, piemēram, melanomu. Šāda pieeja ļauj vīrusam mērķtiecīgi iznīcināt audzēja šūnas, vienlaikus saudzējot veselos audus.
Mikrobioma pētniecība un individualizēta ārstēšana
Viens no mūsdienu aizraujošākajiem medicīnas virzieniem ir mikrobioma jeb organisma mikrofloras, piemēram, zarnu vai mutes, pētniecība. Piemēram, ir pierādīts, ka mikrobioma līdzsvara traucējumi var būt saistīti ar tādām slimībām kā aptaukošanās, cukura diabēts, iekaisīgās zarnu slimības un pat Alcheimera slimība. Mikrobioma sastāvs var ietekmēt arī medikamentu efektivitāti un blakusparādību izpausmi, tāpēc tiek izstrādātas terapijas, kas balstītas uz mikrobioma modulēšanu.
Šie sasniegumi veido pamatu individualizētai ārstēšanai – pieejai, kurā terapija tiek pielāgota konkrētam cilvēkam, ņemot vērā viņa ģenētiku, dzīvesveidu, mikrobiomu un citus individuālos faktorus. Tā vietā, lai ārstētu “vidējo pacientu”, mūsdienu medicīna arvien vairāk tiecas ārstēt tieši Jāni, Annu vai Martu – ar maksimālu efektivitāti un minimālām blaknēm.
Cukura diabēts un liekais svars – “karstie” pētniecības virzieni
Viens no mūsdienu veselības aprūpes lielajiem izaicinājumiem ir strauji pieaugošais cukura diabēta un aptaukošanās gadījumu skaits. Prognozes liecina, ka tuvākajā desmitgadē šo pacientu skaits varētu pieaugt par 35%. Diabēts ne tikai paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet arī veicina virkni citu slimību attīstību, tostarp sirds un asinsvadu, nieru un redzes traucējumus.
Viens no spilgtākajiem pēdējo gadu veiksmes stāstiem ir semaglutīds – medikaments, kas vienlaikus palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, samazina ķermeņa masu un uzlabo sirds un asinsvadu veselību.
Tiek pētīti arī tā sauktie “gudrie insulīni” – inovatīvi preparāti, kas aktivizējas tikai tad, kad asinīs paaugstinās cukura līmenis. Šāds jaunievedums būtu īpaši nozīmīgs, jo ievērojami samazinātu insulīna pārdozēšanas riskus.
Nākotnes virziens – mazāk zāļu, lielāka daudzfunkcionalitāte
Zāļu nākotne virzās uz vienkāršāku, retāk lietojamu, bet efektīvāku terapiju. Neviens negrib dzert divdesmit tabletes trīs reizes dienā, tādēļ pētnieki meklē veidus, kā panākt, lai viens līdzeklis ārstētu vairākas patoloģijas uzreiz, piemēram, ne vien cukura diabētu, bet arī aptaukošanos un sirds slimības. Mērķis ir atrast tādus medikamentus vai ārstēšanas tehnoloģijas, lai ārstēšanas efekts būtu ilglaicīgs: tā vietā, lai lietotu zāles trīs reizes dienā, mēģinām atrast iespēju veikt vienu injekciju vai vienu manipulāciju reizi pusgadā vai gadā.
Latvija šajos procesos nav tikai skatītājs – arī mūsu ārstniecības centri piedalās starptautiskos pētījumos, turklāt tādos, kas var mainīt globālās ārstēšanas vadlīnijas. Varam pamatoti lepoties ar Latvijas dalību inovāciju attīstībā, ar profesora K. Zariņa, A. Ērgļa, M. Jēgera zinātnisko darbību, kas ļaus savlaicīgāk diagnosticēt asinsvadu slimības un samazināt mirstību no tām pat uz pusi.
Padoms pacientiem – kā būt daļai no medicīnas attīstības
Medicīnas attīstība ir nepārtraukts process – kamēr pastāvēs cilvēce, tikmēr tiks meklēti arvien labāki veidi, kā ārstēt slimības.
Mūsdienās ārstēšana balstās uz pierādījumiem – katrs medikaments tiek rūpīgi pārbaudīts, un tikai pēc efektivitātes un drošības pierādīšanas tas nonāk pie pacientiem. Lai šos pierādījumus iegūtu, nepieciešama arī pacientu līdzdalība, tostarp piedaloties klīniskajos pētījumos. Tā ir iespēja ne tikai saņemt modernu ārstēšanu bez maksas, bet arī būt pirmajās rindās uz jaunākajām terapijām, kas vēl tikai ienāk medicīnas praksē. Ja vēlies piekļūt inovatīvām zālēm un būt daļa no medicīnas nākotnes – interesējies par klīniskajiem pētījumiem un runā ar savu ārstu!
Jūs lasījāt autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju
