“Tiešām? Mēs vēl vairāk samazināsim jauno mediķu pieplūdumu?” - klīnikas vadītāja brīdina, ka veselības aprūpes pieejamība ir uz sabrukuma robežas
Veselības aprūpes pieejamība Latvijā – īpaši reģionos – šobrīd ir uz sabrukuma robežas. Tā uzskata "Jelgavas Klīnikas" vadītāja Kintija Barloti, kura aicina politiķus uz valstisku domāšanu, nevis birokrātiskiem eksperimentiem ar jauno ārstu likteni. Viņa brīdina: atlikt risinājumu meklēšanu nozīmē atzīt, ka sabiedrības veselība mums nav prioritāte.
“Tā ir aksioma – lai slimības nepārvērstos hroniskās kaitēs, tās jāatklāj savlaicīgi,” uzsver Barloti. “Savukārt, lai to nodrošinātu, jāpaļaujas, ka pacienti laikus apmeklē ārstu un neatliek vizīti.”
Taču realitāte ir citāda – ārstniecības pieejamība un zāļu cenas ir kļuvušas par diviem galvenajiem šķēršļiem.
1. Vietējo ārstu deficīta dēļ – jāatgriežas pie prakses sadales modeļa
Barloti atgādina, ka Latvijā jau gadiem pastāv sistēma, kurā valsts apmaksā medicīnas studijas ar nosacījumu, ka jaunais ārsts nostrādā noteiktu laiku valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē.
“Šāds modelis veiksmīgi darbojas pat Vācijā – nav nepieciešams izgudrot jaunu velosipēdu,” viņa saka.
Tomēr praksē ar šo metodi tiek aizpildītas ne vien vietas reģionos, bet arī dežūras Rīgas lielajās slimnīcās. Tajā pašā laikā parādās absurdi priekšlikumi, piemēram, ģimenes ārstu rezidentūru pagarināt ar vēl vienu gadu – lai topošais ārsts mācītos biznesa pamatus.
“Tiešām?! Apstākļos, kad valstī ir akūts ārstu trūkums, mēs vēl vairāk samazināsim jauno mediķu pieplūdumu?” – retoriski vaicā Barloti.
2. “Melnā cauruma” priekšā: ārsti dodas pensijā, jaunu nav
No 1206 ģimenes ārstiem, kas līgumattiecībās ar NVD, jau 366 ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, un vēl 172 to varētu darīt tuvāko piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka valstī tuvākajos gados būs nepieciešami vismaz 150 jauni ģimenes ārsti.
“Pagarinot rezidentūru, nonāksim pie milzīga ‘melnā cauruma’, kad reģionos ģimenes ārsts vienkārši nebūs pieejams,” brīdina Barloti.
Viņasprāt, ja biznesa vadības iemaņas tiešām nepieciešamas, tās var apgūt kā kursu darba gaitā, nevis atlikt mediķa ienākšanu praksē.
3. Zāļu cenas: ir vēl instrumenti to samazināšanai
Barloti uzteic veselības ministra Hosama Abu Meri rīcību, sākot risināt zāļu cenu jautājumu, taču uzskata, ka jāiet tālāk.
“Mums ir pieejami vēl vismaz pāris instrumenti, kā būtiski samazināt zāļu cenas,” viņa norāda.
Viens no būtiskākajiem soļiem – atteikšanās no zāļu lieltirgotājiem slimnīcu iepirkumos. Pērn izteiktais priekšlikums ļaut ārstniecības iestādēm iegādāties medikamentus tieši no ražotāja ļautu samazināt izmaksas par 130 miljoniem eiro gadā.
“Tas ir liels un valstiski atbildīgs solis,” Barloti uzsver. “Tiks būtiski samazinātas ārstēšanas izmaksas.”
4. Ambulatorajām iestādēm – arī tiesības tiešajiem iepirkumiem
Tālāk jāseko nākamajam solim – paplašināt iespēju iepirkt zāles tieši no ražotājiem arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Šāds solis ļautu samazināt pakalpojumu pašizmaksu un atvieglot pacientu izdevumus.
“Ieguvēji viennozīmīgi būtu pacienti,” viņa norāda.
5. Klīniku aptiekas kā risinājums zāļu cenu konkurencei
Pašlaik ārstniecības iestādes drīkst izīrēt telpas tikai komersantiem, taču Barloti uzskata, ka būtu jāatļauj klīnikām pašām atvērt aptiekas. Tas radītu konkurenci un mazinātu cenas līdz pat 40%.
“Efekts būtu līdzīgs kā starp Latvijas un Igaunijas pārtikas cenām – tur konkurence strādā, un cenas ir zemākas,” viņa skaidro.
Kintija Barloti aicina politiķus pārskatīt savus prioritāros uzdevumus, atzīstot, ka pieejama veselības aprūpe nav utopija, bet gan iespējama misija. Taču tai nepieciešami rīcībspējīgi lēmumi un spēja izvēlēties iedzīvotāju veselību pār komerciālām interesēm.
