Viss var sākties ar provokāciju: aprakstīts scenārijs ar iespējamo Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs

Sagaidot NATO samitu Hāgā, kas norisinājās 24. un 25. jūnijā, Eiropas līderi bažījas, ka ASV ar prezidentu Donaldu Trampu varētu nepietiekami nopietni attiekties pret Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, saskaņā ar kuru uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu arī visām pārējām. Šāda uzbrukuma gadījumā no Krievijas puses, viņi uzskata, nav simtprocentīgas garantijas, ka ASV iestāsies par saviem Eiropas sabiedrotajiem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute nesen paziņoja, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO piecu gadu laikā. Par tās ticamāko mērķi tiek uzskatītas Baltijas valstis: Igaunija, Latvija un Lietuva.

Aģentūra "Bloomberg" ir modelējusi šāda kara iespējamās ekonomiskās sekas. Ekonomisti vērtēja piecus galvenos ekonomiskos šokus, kas radīsies, ja Krievija iebruks Baltijas valstīs:

• tieši zaudējumi no karadarbības;
• tirdzniecības un loģistikas ķēžu pārkāpšana;
• cenu šoks Krievijas gāzes un naftas eksporta samazināšanās dēļ;
• finanšu šoks paaugstinātas pasaules tirgu volatilitātes dēļ;
• militāro izdevumu pieaugums.

Zaudējumu novērtējums kaujas zonās balstījās uz Ukrainas Doneckas apgabala pieredzi, kur pēc Krievijas okupācijas sākuma 2014. gadā ražošana kritās par 43 procentiem. Valstīm, kuras nav pakļautas okupācijai, bet cietušas no raķešu triecieniem un postījumiem, tika izmantots pieņēmums, ka IKP samazinājums būs 4,3 procenti - tātad 10 procenti no okupētajām teritorijām raksturīgā līmeņa. Piemēram, Somijas IKP tādā gadījumā samazināsies par trim procentiem. Prognoze pieļauj, ka jebkuras nozares, kuru atkarība no piegādēm no Baltijas valstīm pārsniedz 2,5%, nespēs atrast aizstājēju.

Krievijas gāzes eksports uz Eiropu tiks pilnībā apturēts, kas izraisīs ievērojamu energonesēja sadārdzināšanos Eiropā. Naftas eksports no Krievijas samazināsies par 30%. Pasaules tirgus zaudēs divus līdz divarpus miljonus barelu dienā, kas izraisīs naftas barela cenas pieaugumu par 25 dolāriem.

Iebrukums varētu sākties ar provokāciju, ko sarīkos Krievijas aģenti no Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidus. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis pieļāva, ka provokācijas objekts varētu būt arī vilciens Maskava-Kaļiņingrada, kas bez pieturām iet cauri Lietuvas teritorijai.

Krievija var dot vienlaicīgu triecienu visām trim Baltijas valstīm, bloķēt to ostas, kā arī Suvalkas koridoru - aptuveni 65 kilometrus platu eju no Lietuvas uz Poliju starp Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

Baltijas valstis aktivizē 5. pantu (NATO kolektīvā aizsardzība). Pat ja ASV uzreiz nereaģēs, militāro palīdzību Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nekavējoties sniegs tuvākās NATO dalībvalstis, pirmām kārtām Polija. Tāpat saskaņā ar "Bloomberg" prognozēto scenāriju tieši konfliktā tiks iesaistīta Vācija, Lielbritānija, Francija, Čehija, Zviedrija, Norvēģija un Somija - bet ne Turcija, kuras armija paliek lielākā NATO Eirāzijas kontinentā. Skaitliskais pārsvars droši vien būs aiz Krievijas.

"Bloomberg" uzskata par ticamu, ka ASV prezidents Donalds Tramps, tā vietā, lai palīdzētu sabiedrotajiem, caur sociālajiem tīkliem aicinās Eiropu "RUNĀT ar VLADIMIRU" (Tramps nereti publicē amatus savā sociālajā tīklā "Truth Social" ar lielajiem burtiem).

Krievijas iebrukuma upuri var būt ievērojami. Tāpat būs daudz bēgļu, prognozē aģentūra. Baltijas ostas aizvērsies, tirdzniecība apstāsies, tirgi sabruks. Enerģētiskie objekti kļūs par triecienu mērķiem, zemūdens kabeļi tiks pārgriezti. Pie tam ASV un citas valstis droši vien baidīsies dot triecienus Krievijas teritorijai, baidoties no kodoleskalācijas.

"Bloomberg" lēš, ka Baltijas valstis pirmajā šāda konflikta gadā zaudēs 43% no IKP, Eiropas Savienība kopumā - 1,2%, pasaule kopumā - 1,3% (Tas ir mazāk nekā zaudējumi no kovida pandēmijas un Krievijas-Ukrainas kara). Šāda hipotētiska kara gads pasaulei maksās pusotru triljonu dolāru. Krievija paradoksālā veidā ir aizsargāta ar sankcijām pret ārējiem šokiem, un tās ekonomiskie zaudējumi būs tikai 1% no IKP.