“Zvaniet pēc kādiem sešiem mēnešiem...” Jelgavniekam ar lauztu plaukstu bezcerīgi pierakstīties pie speciālista
Kad jelgavnieks Vitolds Sondors guva plaukstas apdegumu, viņš negaidīja, ka tas kļūs par sākumu ilgai un nomācošai cīņai ar Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Pēc palīdzības saņemšanas slimnīcā, izrakstoties viņš pamanīja savādību plaukstas zonā – “tādu kā izaugumu”. Vēlāk veiktajā rentgenā atklājās lūzums, lai gan, kā pats saka: “It kā nekāda krišana, nekas tāds nav bijis.”Taču problēmas tad tikai sākās.
Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija", ārsts norīkoja ultrasonogrāfiju, un tad sekoja garš un bezcerīgs mēģinājumu ceļš pierakstīties uz izmeklējumu.
Zvanot vienai ārstniecības iestādei pēc otras, Vitolds un viņa dzīvesbiedre Inta sadūrās ar sistēmu, kur valsts apmaksāts pakalpojums, pat ja nepieciešams akūtā situācijā, nozīmē mēnešiem ilgu gaidīšanu.
“Zvaniet pēc kādiem sešiem mēnešiem,” bija viena no atbildēm. Citur teica, ka rindas vēl nav sākušās, jo iepriekšējais pieraksts jau aizņemts. Citviet skaidroja, ka šādu pakalpojumu konkrētajai ķermeņa zonai nemaz neveic. Vienīgā alternatīva – maksas izmeklējums. “Nu, plus mīnus 60 eiro bija atbilde,” saka Vitolds. “Vai tas ir nopietni? Ja cilvēkam ir lūzums?” viņš jautā.
“Mēs esam veci cilvēki...”
Inta emocionāli norāda: “Mēs jau esam veci cilvēki... mūsu dienas varbūt ir skaitītas. Bet ir arī daudz jaunāki cilvēki, kuriem arī varbūt nav pieejams kāds no šiem pakalpojumiem.”
Jelgavā plaukstas locītavas ultrasonogrāfiju valsts apmaksāti nodrošina četras iestādes. Bet – divās to šobrīd neveic speciālistu trūkuma dēļ: vienā speciālists ilgstoši darba nespējīgs, otrā – aizgājis un nav aizvietots. Vienīgā vieta ar īsāku rindu – Jelgavas pilsētas slimnīca, bet arī tur gaidīšana ilgst vairāk nekā pusgadu.
Šī nav tikai reģionāla problēma – visā Latvijā ultrasonogrāfiju plaukstas locītavai veic vien 26 no vairāk nekā 100 iestādēm, kur iespējama sonogrāfija vispār. Iemesls? Zema valsts noteiktā atlīdzība.
Nepietiekams finansējums un motivācijas trūkums
Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija skaidro, ka valstī noteiktais tarifs – 23 eiro par vienu izmeklējumu – nesedz pat pašizmaksu. “Tas iekļauj iekārtu amortizāciju, materiālus, elektrību, reģistrāciju... ” uzsver asociācijā. Valsts novērtējusi ārstu darbu trīs reizes zemāk, nekā tas reāli maksā
Nav brīnums, ka kvalificēti speciālisti nav motivēti veikt valsts apmaksātos pakalpojumus, izvēloties privāto sektoru. Nacionālais veselības dienests norāda, ka noticis tarifa pārrēķins – no turpmāk piešķirtajiem līdzekļiem izmeklējuma cena varētu pieaugt līdz 30,75 eiro. Taču arī tas ir vien puse no tā, kas nepieciešams, lai ārstiem būtu interese strādāt ar valsts pacientiem.
Rindas aug, pacienti cieš
Tikmēr situācija kļūst arvien traģiskāka. Daļa pacientu, nespējot sagaidīt izmeklējumus, vēršas neatliekamās medicīnas palīdzībā ar jau ielaistiem stāvokļiem.
Vitolds un Inta, noguruši no bezcerības, pat apsver pašārstēšanos. “Ja jau nav ārstu, kas var palīdzēt senioram akūtā situācijā...”
Valstī diendienā tiek tērēti miljoni eiro projektiem, pirkumiem, prēmijām un piemaksām. Aizmirstot prioritātes – cilvēku tiesības uz pienācīgu medicīnisko aprūpi.
