Krievija paplašina savu militāro infrastruktūru pie Somijas robežas
Krievija paplašina savas militārās bāzes netālu no robežas ar Somiju un gatavojas pārvietot papildu karaspēku tuvāk Eiropai, signalizējot par iespējamu gatavošanos turpmākai konfrontācijai ar NATO, 27. aprīlī ziņoja medijs "The Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz satelītattēliem, Rietumu amatpersonu un militāro ekspertu sacīto.
Ziņojumā teikts, ka liela daļa paplašināšanās notiek Ļeņingradas militārajā apgabalā, netālu no Krievijas pilsētas Petrozavodskas, kas atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Somijas robežas. Apgabalā izvietotās mazās brigādes tiek paplašinātas līdz pilnām divīzijām ar aptuveni 10 000 karavīru tajās, tiek būvētas jaunas noliktavas un militārās mītnes, kā arī netālu no robežām ar Igauniju, Somiju un Norvēģiju tiek ierīkota jauna dzelzceļa līnija, norāda "Black Bird Group" pārstāvis Emīls Kastehelmi.
WSJ publicētie satelītattēli, liecina, ka būvniecība notiek divās lielās militārajās bāzēs netālu no Somijas un Norvēģijas. "Ja redzat, ka Krievija izbūvē jaunas dzelzceļa sliedes vai renovē vecās, būtu labi tam sākt pievērst uzmanību," brīdina Somijas Nacionālās aizsardzības universitātes profesors majors Juha Kukkola.
Russia expands military bases on the border with Finland, which could signal preparations for war with NATO - WSJ
— Jürgen Nauditt 🇩🇪🇺🇦 (@jurgen_nauditt) April 28, 2025
These include military bases in Petrozavodsk and other areas near the border with Finland, as well as the restoration or construction of a new railway line in areas… pic.twitter.com/M0UHiFV7Mr
Krievijas armija pašlaik ir intensīvi iesaistīta karadarbībā Ukrainā, ciešot milzīgus cilvēkresursu un militārā aprīkojuma zaudējumus. Tas pēdējo gadu laikā ir piespiedis Maskavu pārdislocēt uz Ukrainu spēkus no citiem reģioniem. Tomēr ASV spēku komandieris Eiropā Kristofers Kavoli aprīļa sākumā brīdināja, ka Krievija atjauno savus spēkus daudz ātrāk, nekā iepriekš prognozēts.
"Neskatoties uz lieliem Krievijas zaudējumiem kaujas laukā, tās armija atjaunojas un aug ātrāk, nekā bija prognozējuši vairums analītiķu," Kavoli norādīja ASV Senāta komitejā. Pēc ģenerāļa teiktā, ASV prognozē, ka Krievija tuvākajā nākotnē spēs saražot 250 000 artilērijas šāviņu mēnesī, kas varētu palīdzēt tai izveidot trīs reizes lielākus krājumus nekā ASV un Eiropa kopā.
Tāpat Krievijā palielinājies saražoto tanku skaits, norāda medijs. 2021. gadā saražoja aptuveni 40 "T-90M" tankus, bet nu šis skaitlis pieaudzis līdz aptuveni 300 gadā, liecina Rietumu izlūkdienestu avoti. Kāds augsta ranga Somijas militārais ierēdnis WSJ norādīja, ka vairums šo tanku tiek glabāti Krievijā, nevis tiek izvietoti Ukrainā.
Dānijas izlūkdienesta februāra ziņojumā tika brīdināts, ka Krievija varētu būt gatava sākt liela mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā, ja tā uzskatīs, ka NATO sākusi vājināties. Kāds Eiropas izlūkdienesta ierēdnis ieteica, ka Krievija varētu vispirms pārbaudīt NATO vienotību, mērķējot uz nelielu alianses valsti, piemēram, Igauniju, kur dzīvo salīdzinoši liels etnisko krievu skaits.
"Ja jūs jautāsiet, cik drīz Krievijas armija varētu veikt ierobežotu operāciju pret Baltijas valstīm, atbilde varētu būt - diezgan drīz," norādīja Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks Maikls Kofmans. Viņš atzīmēja, ka amatpersonas Baltijā lēš, ka iespējams ierobežots trieciens varētu notikt divus līdz trīs gadus pēc kara beigām Ukrainā. Pilna mēroga karš ar NATO, sacīja Kofmans, varētu notikt pēc septiņiem līdz desmit gadiem atkarībā no dažādiem faktoriem.
