Jauns skatījums uz E vitamīnu: vai tas glābs mūsu smadzenes?
foto: Shutterstock
E vitamīns dabiski ir noteiktos pārtikas produktos, visvairāk sēklās, riekstos, dārzeņos un augļos kā tomāti, brokoļi, spināti, ķirbji, sparģeļi, avokado, olīvas, mango, kivi un citos.
Mājas aptieciņa

Jauns skatījums uz E vitamīnu: vai tas glābs mūsu smadzenes?

Inguna Mukāne

"100 Labi padomi Par veselību"

0

E vitamīns ilgstoši tika uzskatīts par svarīgu antioksidantu, kas aizsargā šūnas un veicina veselību, taču jaunākie pētījumi liek apšaubīt tā līdzšinējo reputāciju. Vai šis vitamīns joprojām ir būtisks uztura bagātinātājs vai arī tā nozīme ir pārspīlēta?

Pirms simts gadiem atklātais E vitamīns ir gandrīz vai visvairāk pētītais. Agrāk to plaši ieteica kā vienu no būtiskiem vitamīniem, ar ko bagātināt uzturu. Taču beidzamajā laikā pētījumi bieži vairs neatrod E vitamīna labvēlīgo ietekmi, kas bija tā nozīmīguma pamatā. Vai un kad E vitamīnu lietot papildus?

Lai gan E vitamīnu bieži uzskata par vienu atsevišķu vielu, patiesībā tā ir astoņu taukos šķīstošu savienojumu (četru tokoferolu un četru tokotrienolu) grupa ar spēcīgu antioksidatīvu iedarbību. No šīm astoņām ķīmiskajām formām alfa tokoferols ir bioloģiski visaktīvākais E vitamīns un otrs biežāk sastopamais no E vitamīna grupas pārtikas produktos. Šī ir svarīgākā E vitamīna forma cilvēka plazmā un audos, kā arī vislabāk atbilst cilvēka uztura prasībām.

E vitamīns dabiski ir noteiktos pārtikas produktos, visvairāk sēklās, riekstos, dārzeņos un augļos kā tomāti, brokoļi, spināti, ķirbji, sparģeļi, avokado, olīvas, mango, kivi un citos.

E vitamīna fiasko?

Pagājušā gadsimta 70. gados, apmēram piecdesmit gadus pēc E vitamīna atklāšanas un izpētes, zinātniskajās aprindās radās uzskats, ka zināmi daudzi šā vitamīna noslēpumi, bet ne noteikta terapeitiskā lietošana un ne noteiktas E vitamīna deficīta slimības cilvēkiem. Neraugoties uz to, E vitamīns tika plaši nozīmēts un lietots, lai uzturētu labu redzi un veselīgu ādu, matus, nagus un vēlāk arī – sirds un asinsvadu veselības un imunitātes stiprināšanai. Taču 21. gadsimtā cits pēc cita parādījās pētījumi, kuru rezultāti visbiežāk neuzrādīja nekādu labumu no E vitamīna uztura bagātinātājiem vai pat negatīvas sekas un sagrāva E vitamīna iepriekš uzcelto reputāciju kā kāršu namiņu. Piemēram, jaunākie pētījumi neatklāja nekādus pierādījumus, ka E vitamīna ilgstoša lietošana varētu pasargāt no vecuma mākulas deģenerācijas vai kataraktas attīstības. Pat attiecībā uz šā vitamīna veselīgo ietekmi uz ādu 2015. gada metaanalīzē, kurā pētīja, kādu labumu E vitamīns nodrošina, ja to ietver ādas kopšanas līdzekļos, pētnieki konstatēja, ka ir tikai “ierobežoti klīniskie pierādījumi” par efektivitāti.

Īpaši skaļa izvērtās senāku atklājumu revīzija par šā vitamīna lietošanu profilaktiski, lai izvairītos no saslimšanas ar dažādiem audzējiem un sirds un asinsvadu slimībām. Tika publicēts daudz pierādījumu pret to, daži pētījumi pat liecināja, ka E vitamīna lietošana var palielināt nāves risku cilvēkiem, kam ir smagas sirds slimības, piemēram, bijusi sirdslēkme vai insults.

Galu galā ASV Preventīvo dienestu darba grupa sava iepriekšējā ziņojuma 2022. gada atjauninājumā ieteica nelietot E vitamīna uztura bagātinātājus sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilaksē, secinot, ka pierādījumu ir nepietiekami, lai novērtētu ieguvumu un kaitējuma līdzsvaru. Līdzīgs paziņojums tika izplatīts arī Eiropas Savienībā.

Pēc tik plaša fiasko E vitamīns kā veselības produkts šķietami zaudēja savu aktualitāti. Vai tas kā uztura bagātinātājs tiešām būtu norakstāms?

Pret smadzeņu novecošanu

Ja vienā vietā durvis aizveras, citā atveras. Jaunākie pētījumi par E vitamīnu atrod jaunu virzienu, kur šā vitamīna lietojums būtu nozīmīgs. Viens no jaunajiem ceļiem ved uz smadzeņu veselību, Alcheimera slimības profilaksi un vispār atbalstu, lai veselīgi novecotu un nezaudētu prāta spējas.

Sešdesmit procentus cilvēka smadzeņu veido tauki, un skābekļa lielā patēriņa dēļ smadzenes ir ļoti jutīgas pret oksidatīvo stresu. Mūsu gadsimta sākumā zinātnieki eksperimentēja ar dažādiem dzīvniekiem (pelēm, žurkām, suņiem, arī zebrzivtiņām), dodot tiem ēdienu bez E vitamīna vai barojot ar tokoferolu/tokotrienolu kompleksu. Šie pētījumi apliecināja, ka E vitamīnam piemīt nozīmīga neiroaizsargājoša iedarbība pret oksidatīvo stresu dzīvnieku smadzenēs. Turklāt pētnieki atklāja, ka lielāku labumu sniedz tokotrienoli nekā līdz tam favorītos esošais tokoferols. Vadošie antioksidantu pētnieki pat uzskata, ka tokotrienolu antioksidatīvā aktivitāte ir 40–60 reizes lielāka nekā parastajam E vitamīnam tokoferolam.

Vienu no pirmajiem un joprojām lielākajiem pētījumiem par tokotrienolu iedarbību uz cilvēka smadzenēm 2014. gadā veica Malaizijas Zinātņu universitātes zinātnieki. Viņi piesaistīja 121 brīvprātīgo ar smadzeņu baltās vielas bojājumiem un divreiz dienā divus gadus deva tiem 200 mg jauktu tokotrienolu kompleksu vai placebo. “Pirmā gada beigās smadzeņu baltās vielas apjoma vidējās izmaiņas abām grupām būtiski neatšķīrās, bet otrā gada beigās bija nozīmīgas. Pētnieki konstatēja, ka tokotrienolu komplekss samazināja slimības progresēšanu.” Tas savukārt ir saistīts ar mazāku neirodeģeneratīvo kognitīvo slimību un insulta risku.

Novecošanas pētniecības centrā Karolinskas institūtā Stokholmā zinātnieki pētīja E vitamīna, gan tokoferolu, gan tokotrienolu, saistību ar viegliem kognitīviem traucējumiem un Alcheimera slimību. Tika veikts šķērsgriezuma daudzcentru pētījums, kurā iesaistījās gados vecāki Eiropas iedzīvotāji no sešām valstīm. Pētnieki secināja, ka “augsts E vitamīna līmenis plazmā ir saistīts ar samazinātu Alcheimera slimības risku lielākā vecumā. Šķiet, ka E vitamīna neiroprotektīvā iedarbība ir saistīta ar dažādu tā formu kombināciju, nevis tikai ar alfa tokoferolu,” pētnieki sprieda.

Tokotrienoli jau ir nodēvēti par super E vitamīnu, ņemot vērā to svarīgo lomu smadzeņu aizsardzībā un veselīgu kognitīvo funkciju atbalstīšanā, kad tās apdraud ārējie toksīni, kā arī neizbēgamajā novecošanas procesā. Vai E vitamīna formas kļūs par atslēgu veselīgai novecošanai, tas gan vēl ir pētāms jautājums.

Nealkohola taukaino aknu slimība

Vēl viens virziens, kuru zinātnieki pastiprināti pēta, ir saistībā ar nealkohola taukaino aknu slimību, ko raksturo pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās un ko visbiežāk novēro indivīdiem ar lieko svaru un cukura diabētu. Aizvien vairāk pētījumu liecina, ka E vitamīna uzņemšana, kas ietver gan uzturu, gan papildu formas, uzrāda aizsargājošu ietekmi. Proti, E vitamīna papildu uzņemšana cilvēkiem ar nealkohola taukaino aknu slimību var uzlabot dažus veselības aspektus.

2020. gada pārskatā un metaanalīzē par astoņiem pētījumiem pētnieki secināja, ka E vitamīns pazemināja alanīnaminotransferāzes (ALAT) un aspartātaminotransferāzes (ASAT) līmeni, – palielināts šo aknu enzīmu daudzums var liecināt, ka cilvēkiem ar nealkohola taukaino aknu slimību ir aknu iekaisumi un bojājumi. Turklāt E vitamīns statistiski nozīmīgi uzlaboja aknu patoloģiju katrā individuālajā histoloģiskajā parametrā, kā arī zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu, glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā un leptīna līmeni serumā. Pētnieki sprieda, ka cilvēkiem ar nealkohola taukaino aknu slimību E vitamīns var uzlabot aknu bioķīmiskos un histoloģiskos rādītājus, un īpaši to attiecināja uz pacientiem ar nealkohola steatohepatītu. “Rezultāti liecina, ka E vitamīns varētu būt daudzsološa izvēle un tiek uzskatīts par ārstēšanas iespēju cilvēkiem ar nealkohola taukaino aknu slimību,” pētnieki secināja.

No otras puses, daži pierādījumi liecina, ka perorāla E vitamīna lietošana šādā nolūkā (ja to uzņēma divus gadus) ir saistīta ar insulīna rezistenci, tāpēc, piemēram, otrā tipa cukura diabēta slimniekiem varētu būt riskanta. Taču zinātnieki nemet plinti krūmos un turpina izpēti, lai atrastu efektīvu terapiju nealkohola taukaino aknu slimības ārstēšanā, kura mūsdienās kļūst aizvien izplatītāka.