Kā nepārmaksāt mantojot nekustamo īpašumu?

Tieši šajā posmā visbiežāk rodas risks pārmaksāt. Daļa cilvēku pārmaksā notāra pakalpojumos, jo neiedziļinās izmaksu struktūrā vai izvēlas pirmo pieejamo notāru. Citi nenovērtē, cik būtiska nozīme ir īpašuma vērtībai, no kuras ir atkarīgas gan valsts nodevas, gan nākotnes nodokļu saistības. Nereti tiek pieņemti sasteigti lēmumi par mantotā nekustamā īpašuma pārdošanu, vēl pirms ir skaidrs, kāda ir tā reālā tirgus vērtība.

”PILAT Nekustamie īpašumi”  valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda: "Mantojuma process nav ikdiena lielākajai daļai cilvēku, tāpēc zināšanu trūkums ir normāla parādība. Daudzi balstās uz draugu stāstiem, fragmentāru informāciju. Ņemot vērā, ka mantojuma jautājumi cilvēkiem parasti ir emocionāli, ir iespējams pieļaut dažādas dārgas un pat liktenīgas kļūdas, līdz ar, ko ir svarīgi būt informētam par procesa niansēm vai piesaistīt nozares profesionāli, kas neļaus šajā sarežģītajā procesā kļūdīties."

Jāņem vērā arī tas, ka mantojuma process daudziem nav pazīstams. Cilvēki ar to saskaras reti, un tāpēc bieži vien paļaujas uz fragmentāru informāciju, paziņu pieredzi vai intuīciju. Tas var novest pie situācijas, kurā pārmaksāšana notiek nevis viena liela lēmuma dēļ, bet vairāku nelielu kļūdu rezultātā. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim, kā nepārmaksāt, mantojot nekustamo īpašumu, kā arī to, kam pievērst uzmanību jau no paša sākuma, lai izvairītos no liekiem izdevumiem un neapdomātiem lēmumiem.

Kādi ir galvenie soļi, sākot mantot nekustamo īpašumu?

Mantojuma process sākas ar mantojuma atklāšanos. Saskaņā ar likumu mantojuma atklāšanās notiek no mantojuma atstājēja nāves dienas, un tieši no šī brīža sākas termiņi, kuros mantiniekiem ir jārīkojas. Pirmais praktiskais solis ir vēršanās pie zvērināta notāra, lai atvērtu mantojuma lietu.

Notāra izvēle ir būtiskāka, nekā bieži tiek domāts. Notāru pakalpojumu izmaksas var atšķirties, kā arī pieejamība un darba temps. Izvēloties notāru apzināti, iespējams ne tikai ietaupīt naudu, bet arī laiku. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad mantinieki ir vairāki un mantojuma lieta var kļūt sarežģītāka.

Mantojuma lietas laikā tiek noskaidrots, kas ir mantinieki, vai pastāv testaments vai mantojuma līgums, kāds ir mantojuma sastāvs un kā sadalās tiesības uz mantojumu. Ja nav testamenta vai mantojuma līguma, mantojums pāriet pēc likuma. Šādos gadījumos mantinieki var būt pārdzīvojušais laulātais, bērni, brāļu un māsu bērni un citas personas. Jo vairāk mantinieku, jo lielāka nozīme ir skaidrai komunikācijai un profesionālai procesa vadībai.

Kādi dokumenti būs nepieciešami?

Savlaicīga dokumentu sagatavošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no liekām izmaksām. Ja dokumenti nav pieejami vai ir nepilnīgi, process ieilgst, un tas bieži nozīmē papildu izdevumus.

Parasti būs nepieciešama zemesgrāmatas apliecība par nekustamo īpašumu, īpašuma tiesību dokumenti, inventarizācijas lieta, kā arī informācija par nekustamā īpašuma nodokli. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamas papildu izziņas no pašvaldības par zemes, ēkas vai telpu statusu. Ja mantojumā ietilpst vairāki īpašumi vai manta atrodas dažādās vietās, dokumentu apjoms ievērojami pieaug.

Dokumentu sakārtošana jau procesa sākumā palīdz izvairīties ne tikai no papildu izmaksām, bet arī no stresa. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad mantinieks plāno mantoto īpašumu pārdot vai nodot citām personām salīdzinoši īsā laikā pēc mantojuma pieņemšanas.

Kā noteikt mantotā īpašuma vērtību?

Mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir viens no būtiskākajiem faktoriem visā mantojuma procesā. No īpašuma vērtības ir atkarīgas notāra nodevas, valsts nodevas un arī nākotnes nodokļu sekas. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā vērtība tiek noteikta un kāpēc paļaušanās tikai uz kadastrālo vērtību ne vienmēr ir izdevīga.

Daudzos gadījumos izšķiroša ir tirgus vērtība. Zinot mantotā īpašuma reālo tirgus vērtību, mantinieks var pieņemt pamatotus lēmumus – vai īpašumu paturēt, izīrēt, pārdot vai izmantot citādi. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad īpašumu plānots pārdot, jo nezināšana var novest pie pārdošanas par pārāk zemu cenu.

Tāpēc bieži vien ir lietderīgi piesaistīt sertificētu vērtētāju. Lai gan vērtējums ir papildu izmaksas, tas var pasargāt no būtiski lielākiem zaudējumiem. Objektīvs vērtējums sniedz skaidru priekšstatu par īpašuma vietu tirgū un palīdz izvairīties no emocionāliem un sasteigtiem lēmumiem.

Cik jāmaksā par nekustamā īpašuma mantošanu?

Mantojot nekustamo īpašumu Latvijā, izmaksas veidojas no vairākām pozīcijām, un tās lielā mērā ir atkarīgas no mantojuma vērtības un mantinieku radniecības pakāpes. Tieši nepietiekamas izpratnes par šo izmaksu struktūru dēļ cilvēki visbiežāk pārmaksā.

Būtiskākā izmaksu daļa ir notāra valsts nodeva par mantojuma apliecības noformēšanu. Tuvajiem radiniekiem – bērniem, vecākiem un pārdzīvojušajam laulātajam – tā parasti ir 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības, kas norādīta zemesgrāmatā. Savukārt attālākiem vai testamentārajiem mantiniekiem nodeva var sasniegt līdz 7,5%. Papildus jārēķinās ar notāra amata atlīdzību un PVN, tāpēc kopējās izmaksas praksē bieži sasniedz vairākus simtus eiro.

Papildu izdevumi rodas arī, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Arī šeit tuvajiem radiniekiem nodeva parasti ir 0,5% no īpašuma vērtības, bet citiem mantiniekiem – 2% vai 7,5%, kā arī jāmaksā fiksētas kancelejas nodevas par ierakstiem un apliecībām.

Mantojuma apliecības noformēšanas izmaksas ietver valsts nodevu, notāra darbu un tehniskos izdevumus, piemēram, paziņojumu sagatavošanu un izziņu saņemšanu. Ja mantojums tiek saņemts pēc testamenta, izmaksas parasti ir prognozējamākas nekā mantojot pēc likuma, ja ir vairāki mantinieki.

Lielākajā daļā gadījumu mantotā nekustamā īpašuma vērtību apliecina kadastrālā vērtība, un neatkarīga vērtētāja piesaiste nav obligāta. Tomēr situācijās, kad īpašumu plānots pārdot, profesionāls vērtējums var palīdzēt izvairīties no pārdošanas zem tirgus cenas.

Pēc mantojuma pieņemšanas nekustamā īpašuma nodoklis parasti nemainās, ja nemainās kadastrālā vērtība, taču rēķini tiek izrakstīti jaunajam īpašniekam. Savukārt, pārdodot mantoto īpašumu, var rasties pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no cenas starpības, tāpēc sasteigti lēmumi var izrādīties finansiāli neizdevīgi.

Lai nepārmaksātu mantojuma procesā, ieteicams salīdzināt notāru piedāvājumus, savlaicīgi sagatavot dokumentus un kritiski izvērtēt, kuri pakalpojumi konkrētajā situācijā patiešām ir nepieciešami.

Visbiežākās kļūdas, kas liek pārmaksāt mantojuma procesā

Viena no izplatītākajām kļūdām ir mantojuma lietas neatvēršana savlaicīgi. Termiņu neievērošana var radīt sarežģījumus un papildu izdevumus. Tāpat bieži tiek izvēlēts pirmais pieejamais notārs, neizvērtējot citas iespējas.

Vēl viena būtiska kļūda ir mantotā īpašuma patiesās tirgus vērtības nenoskaidrošana. Steigā pārdodot īpašumu bez tirgus izpētes, mantinieks var zaudēt ievērojamu summu. Nereti tiek ignorētas arī ar īpašumu saistītās saistības – komunālie maksājumi, parādi vai citi apgrūtinājumi.

Mantojuma process nav jāsarežģī

Svarīgi saprast – mantojuma process pats par sevi nav ne pārmērīgi sarežģīts, ne necaurspīdīgs. Lielākā daļa problēmu rodas informācijas trūkuma un steigas dēļ. Ja laikus tiek saprasti galvenie soļi, izmaksu pozīcijas un iespējamie riski, mantojot nekustamo īpašumu, ir iespējams rīkoties daudz drošāk un finansiāli izdevīgāk.

Ar pārdomātu pieeju, savlaicīgi sakārtotiem dokumentiem un skaidru izpratni par izmaksām iespējams būtiski ietaupīt gan laiku, gan naudu. Izvēloties profesionālu atbalstu un nepieņemot sasteigtus lēmumus, iespējams izvairīties no liekiem finanšu zaudējumiem un droši rīkoties ar mantoto nekustamo īpašumu.