Koka namiņu sev celšu
Dzenoties pēc jaunām tehnoloģijām, mēs reizēm piemirstam, ka arī laika gaitā pārbaudītām lietām ir sava vērtība. To droši var teikt par koka ēkām, kas tagad atkal nāk modē. Jo kurš būvmateriāls gan varētu būt vēl ekoloģiskāks par koku – īpaši jau mežu lielvalstī Latvijā, kur katrs iedzīvotājs varētu atļauties uzbūvēt sev māju no kokmateriāliem?
Bieži vien cilvēkiem koka ēka asociējas ar tradicionālo guļbūvi ar zemiem griestiem, tādēļ šķiet, ka koka arhitektūra nevar būt mūsdienīga. Patiesībā būvniecības tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu ļoti straujiem soļiem, un patlaban vairāk nekā puse ģimenes māju tiek būvētas no koka konstrukcijām. Te vairs nav stāsts tikai par baļķiem un dēļiem, bet gan par izturīgām koka konstrukcijām, kas tiek izgatavotas rūpnīcā un pēc tam objektā samontētas, tā radot mūsdienīgu, siltumefektīvu un ekoloģisku ēku.
Ekonomiski un ekoloģiski
Latvija ir mežu lielvalsts – meži aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas –, un būtu muļķīgi neizmantot koku māju celtniecībā. Jo vairāk tādēļ, ka mums ir sena pieredze koka arhitektūrā – sākot ar simtgadīgajām zemnieku sētām, kādas var redzēt Brīvdabas muzejā, un beidzot ar Doma baznīcas torni, kas turas uz apmēram 400 gadu senām koka konstrukcijām. Savukārt Pēterbaznīcas koka tornis, kas nodega 1941. gadā kara laikā, savulaik bija augstākā koka būve Eiropā. Tātad koka arhitektūras tradīcijas mums ir.
Tāpat mums ir arī pieredze darbā ar jauniem koka arhitektūras risinājumiem. Tagad ļoti populāri ir CLT (cross laminated timber) jeb šķērslīmētā koka materiāli, kas ir lieliska alternatīva dzelzsbetonam, turklāt tos ražo arī Latvijas uzņēmumi. Mūsdienās no CLT paneļiem tiek būvēti ne tikai viena vai divu stāvu nami, bet arī daudzstāvu ēkas. Piemēram, Latvijas uzņēmums “Nordic Homes” vēl 2014. gadā Liverpūlē no koka uzbūvēja deviņstāvu viesnīcu. Šis nebūt nav vienīgais šāda profila Latvijas uzņēmums, jo pavisam pie mums ar koka konstrukciju izgatavošanu nodarbojas apmēram 80 firmu, turklāt lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Paradoksālā kārtā Latvijā ražotos CLT paneļus plaši izmanto visā Eiropā, taču paši latvieši no tiem mājas būvē salīdzinoši maz.
Kādas ir šādu rūpnieciski ražoto koka paneļu priekšrocības? Pirmkārt, tie ļauj ļoti ātri samontēt nama konstrukciju un izdarīt ko kvalitatīvi “Izmantojot rūpnīcā ražotas konstrukcijas, ēkas būve aizņem ievērojami mazāk laika. Tas savukārt nodrošina kvalitāti, jo ātrāk var uzlikt jumtu un nav jāuztraucas par to, ka konstrukcijas varētu lietū izmirkt. Laiks un ātrums ir tie faktori, kas pasaulē aizsākuši koka būvniecības bumu. Kā piemēru var minēt 2018. gadā Vankūverā uzbūvēto universitātes 18 stāvu kopmītņu ēku, kuras montāža prasīja mazāk nekā divus mēnešus, turklāt vienlaikus objektā strādāja tikai deviņi cilvēki. Zinot, ka cilvēku darbs maksā ļoti dārgi, no ekonomiskā viedokļa tas ir liels ietaupījums,” uzsver Latvijas Koka būvniecības klastera izpildirektors un biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis.
Otrkārt, izturības ziņā CLT paneļi neatšķiras no dzelzsbetona, taču ir piecas reizes vieglāki, kas atvieglo gan pārvadāšanu, gan celtniecību. Tiesa, materiāla vieglums ir ne tikai priekšrocība, bet arī izaicinājums, jo projektētājiem nākas domāt, kā panākt, lai daudzstāvu ēku neietekmētu stiprs vējš.
Treškārt, ļoti svarīgs ir ekoloģiskais aspekts. Nav cita videi draudzīgāka materiāla par koku. “Koks augšanas laikā savāc no gaisa ogļskābo gāzi un izdala skābekli. Tātad ogleklis paliek koksnē un vēlāk arī ēkā, kas būvēta no koka. Cilvēka apkārtējai videi veselīgāku materiālu par koku ir grūti pat iedomāties, turklāt koks dabiskā veidā regulē gaisa mitrumu telpā – ja ir pārāk mitrs, koksne savāc daļu mitruma, bet, ja ir pārāk sauss, tad atbrīvojas no savāktā mitruma,” atgādina akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Šī iemesla dēļ diezgan bieži koku izmanto baseinu būvē, jo tas nodrošina labu mitruma apmaiņu un nav jāuztraucas par tērauda konstrukciju koroziju.
Tiesa, šāda mitruma apmaiņa ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja koks nav pārklāts ar biezu krāsas kārtu. Tādēļ, būvējot ģimenes māju, prātīgāk izmantot tikai tādu krāsu vai laku, kas laiž cauri gaisu. Vēl viens variants ir nekrāsot un nelakot vispār – tādā gadījumā gan jāsamierinās ar to, ka laika gaitā koks kļūs arvien tumšāks un beigās iegūs dabiski pelēku toni. Ja tas netraucē, nekrāsots koks ir pats labākais risinājums.
Vēl viena kokmateriālu priekšrocība ir tā, ka tie ļauj ēkām būvēt garus laidumus bez balsta kolonnām pa vidu, kas būtu nepieciešamas dzelzsbetona konstrukcijām. Šī iemesla dēļ no koka mēdz būvēt sporta halles.
Bet vai tā koka māja nenodegs?
Reizēm cilvēki uztraucas par koka ēku ugunsdrošību – no vēstures taču zinām, ka ir nodegušas veselas pilsētas, kurās nami būvēti no koka. Taču mūsdienu materiāli ir daudz noturīgāki pret uguni, un pareizi būvētai mājai ugunsdrošības līmenis neko daudz neatšķiras no dzelzsbetona ēkas. Liela ugunsgrēka gadījumā nodegs kā viena, tā otra, taču pareizi būvētu koka ēku cilvēkiem pietiks laika pamest. Turklāt, ja tērauda konstrukcijas liesmās vienā brīdī sabrūk, tad koks deg vienmērīgi, un degšanas ātrums ir salīdzinoši neliels. Bieza sija, piemēram, deg ar ātrumu viens milimetrs minūtē, un tas nozīmē, ka ugunsgrēka laikā cilvēkiem ir pietiekami daudz laika, lai pamestu degošo ēku.
Vēl viens jautājums, kas bieži vien interesē cilvēkus, – vai koka ēka ir ilgmūžīga? Uz to ir atbildējusi pati dzīve – ja pabraukāsim pa Latviju, redzēsim daudzas simtgadīgas zemnieku sētas, kur visas ēkas būvētas no koka un stāv vēl šobaltdien. Ir gan viens būtisks noteikums – ēkai jābūt pareizi būvētai. “Te viens no svarīgākajiem faktoriem ir hidroizolācija – jumtam jābūt pietiekami lielai pārkarei, lai ūdens nelītu uz sienām. Ja viss ir izdarīts pareizi, koka ēka var stāvēt 200 un 300 gadu. Starp citu, Latvijā vecākā koka māja atrodas Valmierā – tā ir vecās aptiekas ēka, kas būvēta 1736. gadā. Bet pasaulē vecākā koka ēka ir 1300 gadu sens budistu templis Japānā,” saka Tomass Kotovičs.
Lēti vai dārgi?
Te nu esam nonākuši līdz izmaksām un jautājumam par to, vai, piemēram, ģimenes māju izdevīgāk celt no betona vai koka. Viennozīmīgas atbildes nav, jo viss atkarīgs no tā, kādu tieši ēku vēlaties būvēt un kādas ir prasības. Koka namu uzcelt var gan salīdzinoši lēti, gan arī dārgi. No zināmākajiem piemēriem var minēt Ogres bibliotēku, kas gan dizaina, gan tehnoloģiju ziņā ir lielisks koka arhitektūras paraugs, taču, ņemot vērā, ka tā lielā mērā būvēta tieši prezentācijas nolūkos, celtniecība izmaksāja salīdzinoši dārgi. Kā pretējs piemērs var kalpot Lielvārdes bērnudārzs, ko sākotnēji bija plānots būvēt no betona, taču, veicot aprēķinus, izrādījās, ka koka konstrukcijas ir lētākas. Savu lomu cenā spēlē arī apdare, ko var veikt ar citiem materiāliem un panākt, lai ēka vizuāli neizskatītos darināta no koka. Iespējas ir visplašākās, jo arhitektoniski un vizuāli koks neuzliek nekādus ierobežojumus.
Latvijas pilsētu vadītājiem varbūt ir vērts ņemt vērā ārvalstu pieredzi, kur koka konstrukcijas arvien biežāk izmanto ēku siltināšanā. Kristapam Ceplim par to ir vesels stāsts: “Mums ir daudz padomjlaiku daudzstāvu namu, kuriem nepieciešama siltināšana. Viens variants ir šādus namus siltināt ar putuplastu, bet var arī šim nolūkam izmantot rūpnieciski ražotu koka karkasu, ko pieliek sienām, izveidojot jaunu ventilējamu un siltinātu fasādi. Tiesa, šis risinājums ir dārgāks, jo nepieciešams mainīt visus logus, tādēļ tam ir lielāks finansiālais atbalsts no valsts puses. Taču iznākumā tiek iegūta ventilējama un elpojoša mājas fasāde. Vācijā šī metode kļūst arvien izplatītāka, tādēļ pastāv risks, ka gadījumā, ja mēs to neizmantosim, vācieši paņems mūsu ražošanas jaudas, bet mēs paliksim tukšā. Igaunijā arī šo metodi ir sākuši izmantot, un tur šādā veidā atjaunotas apmēram 20 mājas.” Varbūt pienācis laiks arī Latvijai šādā veidā apliecināt savu mežu lielvalsts statusu.
