Dzīvoklī ar milzu bruņrupuci. Daigas Trokšas neierastais mīlulis

Pirms četriem gadiem Sallijas svars bija 295 grami, tagad 3,5 kilogrami, bet vēl ir kur augt, jo šī ir trešā lielākā bruņrupuču suga pasaulē, un mātītes var sasniegt 50 kilogramu svaru un vairāk nekā pusmetru garumā. “Kas Jauns Avīze” ciemojās pie Daigas un Sallijas un novēroja, cik aši rupucis pārvietojas pa dzīvokli, neraksturīgi šķietami gausajiem dzīvniekiem – te vienā istabā, te jau citā.

Viss sākās ar govju slaukšanu

“Mīlestība pret dzīvniekiem man sākās jau bērnībā. Omei bija lauku māja, un es no sešu gadu vecuma strādāju pie kaimiņienes – slaucu govis, kopu sivēnus, palīdzēju kastrēt, pārot, un tā man tas viss aizgāja. To darīju līdz devītajai klasei,” atceras Daiga.

Tad viņa sāka darboties ar suņiem, pašai to nebija, bet brauca uz izstādēm ar čau-čau un basetu, kuri piederēja pazīstamai sievietei.  Daigas pirmais suns bija franču buldogs Maikijs, kurš devās arī līdzi uz Angliju, kad saimniece aizbrauca tur strādāt. Bija arī kaķi – persieši un meinkūni.  Bijis arī bruņrupucis, pasaulē ceturtā lielākā suga, taču diemžēl saslima un nomira. “Vienkārši vairs neēda,” nopūšas Daiga.

Sallija ir ļoti veselīga, Daiga cer, ka ilgi dzīvos un paliks mantojumā bērniem un vēl mazbērniem. “Labos apstākļos dzīvo līdz 150 gadu vecumam. Latvijā tādi nav nopērkami, bet Lietuvā gan. Mazi maksā apmēram 100 eiro, apmēram desmit gadus vecs – jau piecus tūkstošus. Mēs nopirkām divus bērniem uz dzimšanas dienu,” atklāj Daiga. Jāsaka, vērtīga investīcija, ja izdodas atrast pircēju.  

“Manam bruņrupucim ir interesants raksts, veselīga meitene,” priecājas saimniece. “Piemēram, citiem, kuri neaug pareizi, bruņas veidojas kroplīgas, neformīgas. Savējo esmu perfekti turējusi formā, speciālās lampās, bijuši visi nepieciešamie vitamīni. Tiešām aug griezdamās. Ļoti viegli kopjama, bet pirmie mēneši līdz gada vecumam bija vistrakākais laiks, lai pareizi uzturētu. Ja ir liels bruņrupucis zoodārzā, tad pats ieiet ūdenī, bet Sallijā vēl maza, bērna prātā. Mums atpūtas vietā arī ir ūdens, bet pati neiet.”

Ik nedēļu skaistumkopšana

Sallija ēd salātus un gurķus, ļoti garšo arī pienenes, margrietiņas un citas puķes. Atpūtas vietā saimniece speciāli sastādījusi bruņrupuča vajadzībām puķītes. Protams, ne lilijas un citi lielie ziedi, kas var būt pat indīgi.

“Negaršo balandas, neēd ceļmallapas, bet ļoti tīk āboliņš, bet ar to arī nevar aizrauties – pārāk barojošs. Dodu arī kalciju, speciāli uz ēdiena uzberu. Vispār bruņrupucis ļoti daudz ēd. Arī tomātus, bet, piemēram, banāns var būt kaitīgs. Ļoti kaitīga ir suņu barība, bet Sallija labi zina, kur atrodas suņa un kaķa trauki – kāpj iekšā un mielojas,” stāsta Daiga.

Reizi nedēļā uz 10 līdz 20 minūtēm Salliju ieliek ļoti siltā ūdenī, tad viņai ir vieglāk nokārtot dabiskās vajadzības. Daiga veic arī skaistumkopšanu – ar zobu birsti iztīra visas bruņu šķirbas un nomazgā vēderu.

Uz Lieldienām gaidāmas olas

Atpūtas vietā Kabilē rupučmeitenei plānota lielāka māja kopā ar trušiem. Ziemā gan mitīs dzīvoklī, jo Kabilē vēl nav kārtīgi nosiltināts. Naktīs Sallija guļ, bet nedodas ziemas migā uz pāris mēnešiem kā citi bruņrupuči.

“No rīta pamostas un skrien meklēt, kur atrodas ņamma. Pēc dabas ir ļoti mierīga. Naktīs mēģina gulēt tuvāk sienai, ziemās vajadzīgs arī siens. Ir brīvi pieejams ūdens, jo ļoti daudz dzer. Atpūtas vietā viņa visu laiku arī pa dienu dodas zem lampām,” novērojusi saimniece.

Ar suni un citiem dzīvniekiem sadzīvo labi, kad Sallija bija maza, kaķēns viņai sēdās virsū un jādelēja, bet tagad mincis izaudzis liels. Tikmēr rupucis turpina augt, vēl pērn bijusi saujā paņemama, cilvēki apbrīnoja, maksāja vienu eiro, lai kopā nobildētos.

Kad Liepājā vasarā iznesa laukā pie mājas zālē, kaimiņi pa logiem skatījās kā zoodārzā. Bruņrupucim arī patīk dzīvoties jūrmalā, dzīvoties un rakties smiltī.

Drīz,  četru gadu vecumā, bruņrupucis sāks dēt ļoti daudz olu, taču visas olas būs neapaugļotas, jo nav pretējā dzimuma. Gaidāms, ka Sallija laukos raks bedri un dēs, šis process norisinās no marta līdz aprīlim. Daiga pieļauj, ka, iespējams, nākamgad nopirks vīriešu kārtas rāpuli, bet lieli puiši arī daudz maksā.

Pārsteigumi vēl būs

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Terārija un ornitoloģijas nodaļas vadītājs Renārs Rozentāls:

Āfrikas milzu bruņrupuča (Geochelone sulcata), trešās lielākās bruņrupuču sugas pasaulē, dzimtene ir Āfrika. Tā ir viena no aktīvākajām bruņrupuču sugām. Lielākoties dabā ēd sausas augu daļas, jo dzīvo savannās un pie tām. Zoodārzā ēd sienu, dārzeņus, mazliet augļus, arī speciālas bruņrupuču sausās granulas. Patīk rakties zemē un  dabā var izrakt alas trīs līdz desmit metru garumā.

Zooloģiskajā dārzā mītošais Āfrikas milzu bruņrupucis šobrīd sver apmēram 40 kilogramu, bet var sasniegt piecdesmit. Mīl siltumu, 30 grādi ir optimāli, bet zem sildlampām var būt arī 36 grādi.

Latvijā šis bruņrupucis noteikti ir rets mājdzīvnieks, iepriekš nebija informācijas, ka tos tur privātpersonas. Tam vajag vietu, kur kustēties, un dzīvoklī to nodrošināt ir grūti. Kad sasniegs, piemēram, 13 kilogramus, pārbaudīs visus kustīgos un nekustīgos objektus dzīvoklī un var pat bez problēmām sabojāt rīģipša sienas.

Latvija eksotiskajiem bruņrupučiem klimata ziņā nav piemērota valsts, jo mums ir ļoti īsas vasaras. Regulāri jānodrošina ultravioletās gaismas lampas un sildlampas. Vasarās, protams, uz vienu diviem mēnešiem var izlikt laukā voljērā, bet tas arī ir viss, pārējā laikā tam jāatrodas terārijā siltumā.

Par gurķiem un salātiem gan jāskatās, jo labāk vajadzētu barot ar speciālajām granulām (mums ved no Vācijas) un sausāku pārtiku, jo dabā šie rāpuļi ūdens bagātus dārzeņus daudz nepatērē, ēd zālaugus, kas aug savannā. Mēs Latvijā šos sausos zālaugus sauktu par sienu, dabā tie ir izžuvuši vai ļoti sausi.

Es ieteiktu pamatbarībai izmantot specializēto trušu sienu, ir dažādi veidi – ar kumelītēm, pienenēm, mežrozītēm. Vasarā var laukā zāli saplūkt, vislabākā barība vasarā – pieneņu lapas. No dārzeņiem – ķirbis, kabacis, sezonālie. Gurķiem un salātiem būtu jābūt mazākajai daļai no barības normas.

Šie bruņrupuči spēj peldēt, bet nevar apgalvot, ka viņiem ļoti patīk ūdens. Dabā ūdens viņiem ir pieejams tikai lietus sezonas laikā. Nav tā, ka obligāti vajag baseinu. Šie rāpuļi ūdeni var uzņemt no dārzeņiem. Var likt vannā, bet tā nav ļoti liela nepieciešamība.

Bruņrupucis nekad nedraudzēsies ar citiem dzīvniekiem, viņam nav tādu jūtu, ko mēs, cilvēki, saprotam ar draudzību. Tas tomēr ir rāpulis. Raksturs bruņrupucim ir ļoti individuāls, un šis vēl ir ļoti mazs. Tam pieaugot, var būt visādi pārsteigumi.

Pirmais trijnieks

Pasaulē lielākais bruņrupucis ir  Galapagu bruņrupucis (Chelonoidis niger), otro vietu ieņem Seišelās dzīvojošais Aldabras bruņrupucis (Aldabrachelys gigantea), seko Āfrikas milzu bruņrupucis (Geochelone sulcata). Starp citu, arī Latvijā mīt viena šo rāpuļu suga – ūdenī dzīvojošais, daudz mazākais un retais purva bruņrupucis (Emys orbicularis), kas kādreiz šķita pilnīgi izzudis, bet atkal parādījies Latgalē.