TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uz trim aktīvākajiem frontes rajoniem Ukrainas austrumos nosūtījusi 150 tūkstošus karavīru

Prezidents Zelenskis ir atbrīvojis Ukrainas vēstniekus vairākās valstīs, tostarp Lietuvā, Slovēnijā, Japānā, Ķīnā un citviet. Izmaiņas skar arī nozīmīgus diplomātiskos amatus, tostarp ANO pastāvīgo pārstāvi.

Miera sarunas bez nosacījumiem, kas noved pie Ukrainas uzvaras, būtu slazds Eiropai, sacījis Lietuvas premjerministrs Gintautas Paluckas.

Lietuva paliek stingra atbalstot Ukrainu, uzsverot taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, viņš apgalvoja.

Krievija trāpa Svētās Katrīnas katedrālei (1786) Hersonā - pirmā Ukrainas akmens baznīca un pilsētas dibinātāja apbedījuma vieta

Baznīcas amatpersonas apstiprina, ka ir nodarīts būtisks kaitējums gan fasādei, gan interjeram. Šis vēsturiskais objekts ir atkārtoti uzbrukts kopš 2023. gada.

Saskaņā ar Ukrainas brigādes pārstāvja teikto, Ukrainas aizsardzības spēki, iespējams, veica savu pirmo zemes uzbrukumu, izmantojot tikai bezpilota lidaparātus (UAV) netālu no Liptšu apdzīvotās vietas, kas atrodas ziemeļos no Harkivas. Precīzs operācijas datums nav atklāts.

Uzbrukumā tika izmantoti gan UAV, gan desmitiem zemes dronu, kas aprīkoti ar automātiskajiem ieročiem, veiksmīgi iznīcinot Krievijas pozīcijas.

Neskatoties uz centieniem pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes pēc iebrukuma Ukrainā, Eiropas Savienība šogad importējusi rekordlielus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) apjomus no Krievijas, ziņo britu laikraksts "Financial Times".

Plašāk lasīt šeit.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka vācu karavīri Ukrainā varētu ierasties tikai pēc miera iestāšanās.

"Es gribu skaidri pateikt vienu lietu: kamēr karš nebūs beidzies, Ukrainas teritorijā nebūs neviena vācu karavīra. Rodas jautājums, kad vajadzētu iestāties pamieram vai mieram - un kad būs skaidrs, kā tas izskatās," intervijā "Funke Media Group" sacīja Pistoriuss.

"Piemēram, vai būs demarkācijas līnija, buferzona vai miera uzturēšanas zona, kurā bruņotie spēki nodrošinās mieru? Kā redzat, joprojām ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, lai varētu sniegt paziņojumu," sacīja Pistoriuss.

Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar 113 "Shahed" un cita veida trieciendroniem, sestdienas rītā ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.

Poltavas, Sumu, Harkivas, Kijivas, Čerņihivas, Čerkasu, Žitomiras, Hmeļņickas, Doneckas, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos notriekti 57 "Shahed" tipa trieciendroni un cita veida bezpilota lidaparāti. Aizsardzības spēku aktīvās pretdarbības rezultātā uz vietas tika lokāli pazaudētas 56 ienaidnieka dronu imitācijas, teikts pavēlniecības paziņojumā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 772 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1860 iebrucēji.

Krievijā sestdienas rītā Tatarstānas galvaspilsētai Kazaņai uzbrukuši astoņi droni, no kuriem divi trāpījuši elitārai daudzstāvu dzīvojamai ēkai.

Droni trāpījuši 37 stāvu elitārai dzīvojamai ēkai "Lazurnije ņebesa", kas ir augstākā ēka Kazaņā, ietriecoties 15.stāvā un izraisot ugunsgrēku.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju dronu uzbrukumā nav bojāgājušo vai ievainoto.

Vienpadsmitajā gadadienā kopš Krievijas īstenotās Krimas un Sevastopoles aneksijas Eiropas Parlaments (EP) nosodījis šo nelikumīgo okupāciju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Deputāti norāda, ka Krimas iedzīvotāji saskaras ar ievērojamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un īpaši tie skar Krimas tatārus, ukraiņus un citas mazākumtautības.

EP politieslodzītos Irinu Daņiloviču, Tofiku Abdulhazijevu un Ametu Suleimanovu min kā piemērus Krievijas okupantu īstenotajai žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanai, un pieprasa viņu tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu.

Deputāti arī aicina starptautisko sabiedrību turpināt Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku un pastiprināt sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistītas nelikumīgajā aneksijā.

Tāpat eiroparlamentārieši pauž nopietnas bažas par Kirgizstānas valdības veikto opozīcijas iebiedēšanu un uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai un vārda brīvībai. Tie ietver žurnālistu, emuāru autoru un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu arestus, jo īpaši opozīcijas līdera Temirlana Sultanbekova patvaļīgo arestu.