TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas armija okupējusi pusi Toreckas pilsētas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Ārlietu ministrija apsūdzēja amerikāņu dziedātāju Džaredu Leto par Ukrainas aizstāvju aizskaršanu, paužot vēlmi uzstāties Krievijā un dēvējot karu par “problēmām”, jo Krievija mēģina “atrisināt Ukrainas pastāvēšanas “problēmu”.”
Ukraine's Foreign Affairs Ministry accused an American singer Jared Leto of insulting Ukrainian defenders by expressing a desire to perform in Russia and referring to the war as “problems,” considering that Russia attempts to “solve the ‘problem’ of Ukraine’s very existence.”…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 14, 2024
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri sanāksmē Luksemburgā apstiprinājuši sankcijas pret Irānu par ballistisko raķešu piegādi Krievijai, ko Maskava var izmantot karā pret Ukrainu, pirmdien ziņu aģentūrai DPA apstiprināja diplomāti.
ES sankcijas ir vērstas pret uzņēmumiem un personām, kas iesaistītas Irānas ballistisko raķešu programmā, šo un citu ieroču piegādē Krievijai.
Neskatoties uz mazākumu, Ukrainas spēki ātri atguva divas pilsētas Kurskas apgabalā dažu stundu laikā pēc tam, kad Krievijas karaspēks bija pavirzījies 10 km uz priekšu.
Despite being outnumbered 3-to-1, Ukrainian forces swiftly retook two towns in Kursk Oblast within hours of a Russian advance for 10 km.https://t.co/Je1UFmvBP6
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 14, 2024
Rīkojot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu, Latvija uzņemas līderību starptautiskā atbalsta vairošanā Ukrainai. Parlamentārā un valsts līmenī apliecinām Latvijas visaptverošo un nelokāmo atbalstu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai un vienlaikus īstenojam aktīvu un atbildīgu ārpolitiku, izceļot Latvijas redzējumu drošības jautājumā, kas skar visu globālo sabiedrību. To pirms parlamentārā samita, kas 24.oktobrī norisināsies Rīgā, pauž Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
“Tieši tikpat neatlaidīgi kā gadu desmitiem tika īstenota Baltijas valstu okupācijas neatzīšana, mums šodien pastāvīgi un neatlaidīgi ir jāatkārto, ka Krima ir Ukraina, ka Krievijas mēģinājumi mainīt robežas ar militāru spēku ir nelikumīgi, ka Krievijas pastrādātie noziegumi netiks paslaucīti zem tepiķa, tie tiks iztiesāti un tiks nodrošināta atbildība,” akcentē Saeimas priekšsēdētāja.
Phenjana ir pārgājusi no ieroču piegādēm Maskavai uz militārā personāla nosūtīšanu.
Zelenskyy warns: North Korean troops join Russia’s war in Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 13, 2024
Pyongyang has moved beyond supplying weapons to Moscow and is now sending military personnel. https://t.co/FuChwlw62T
Saskaņā ar Krievijas cilvēktiesību komisāres Tatjanas Moskalkovas teikto, Maskava ziņo, ka no reģioniem, kas robežojas ar Ukrainu, evakuēti vairāk nekā 30 000 cilvēku. Viņa apgalvo, ka no Kurskas apgabala vien evakuēti 112 337 cilvēki.
🚨 Moscow reports the evacuation of more than 30,000 people from regions bordering Ukraine, according to Russia's Human Rights Commissioner, Tatyana Moskalkova. She claims that 112,337 people have been evacuated from the Kursk region alone.https://t.co/NQ0puBVDhc
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 14, 2024
82. gaisa desanta brigāde sarīkoja aplenkumu Krievijas karavīru grupai no 155. Klusā okeāna flotes jūras kājnieku brigādes. Pēc ziņām, neviens Krievijas jūras kājnieks neizdzīvoja.
The 82nd Air Assault Brigade ambushed a group of Russian servicemen from the 155th Pacific Fleet Marine Brigade. Not a single Russian marine reportedly survived. pic.twitter.com/QPQPrmmXeH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 14, 2024
Brjanskas apgabalā degvielas uzpildes stacijas tiek aizsargātas ar betona blokiem, jo pastāv bezpilota lidaparātu uzbrukumu draudi.
Šādas konstrukcijas tiek uzstādītas degvielas uzpildes stacijās Ukrainas robežas tuvumā. Piemēram, degvielas uzpildes stacija Lukoil Klincovskas rajonā ir pilnībā nosegusi logus un ieeju ar sienu.
In the Bryansk Region, gas stations are protected with concrete blocks due to the threat of UAV attacks
— NEXTA (@nexta_tv) October 14, 2024
Such structures are erected at gas stations in areas near the Ukrainian border. For example, a Lukoil gas station in the Klintsovsky district has completely covered its… pic.twitter.com/Ahjrj2zvce
Populāri Krievijas militārie blogeri, no kuriem daži ar miljoniem sekotāju, tostarp karavīri, slavina Ukrainas karagūstekņu nāvessodu izpildīšanu, normalizējot kara noziegumus Krievijas spēku vidū, ziņo ISW (Kara pētījumu institūts).
Popular Russian military bloggers, some with millions of followers including soldiers, glorify execution of Ukrainian POWs, normalizing war crimes among Russian forces - ISW. https://t.co/41rgl1W4cw
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 14, 2024
Krievijas spēki ieradās bruņotā transportlīdzeklī, lai izvilktu iestrēgušu BTR. Taču Ukrainas FPV operatori tam trāpīja ar dronu. Vispirms bruņotais transportlīdzeklis aizdegās, tad liesmas izplatījās uz BTR, izraisot eksploziju.
Additional footage from the 'road of death' between Sudzha and Korenevo. Russian forces arrived in an armored vehicle to retrieve a stuck BTR. But Ukrainian FPV operators hit them with a drone. First, the armored vehicle caught fire, then the blaze spread to the BTR, leading to… https://t.co/2EHqzpbuIY pic.twitter.com/q9505AA1Qr
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 14, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".