Albānijas premjers "pārmet" Makronam neapsveikšanu Trampa apgalvotā "Albānijas un Azerbaidžānas miera līguma" noslēgšanā. VIDEO

“Jums vajadzētu mums atvainoties, jo jūs mūs neapsveicāt par miera līgumu, ko prezidents Tramps noslēdza starp Albāniju un Azerbaidžānu,” Rama sacīja Makronam, kamēr blakus stāvošais Alijevs gardi smējās. “Piedodiet par to,” atjokoja Makrons, kura valsts ir viena no galvenajām Armēnijas atbalstītājām.

Tramps vairākkārt ir sajaucis Armēniju un Albāniju, reklamējot savus panākumus Armēnijas un Azerbaidžānas ilggadējā konflikta noregulēšanā. “Es atrisināju karus, kas bija neatrisināmi. Azerbaidžāna un Albānija, tas turpinājās daudzus, daudzus gadus, manā kabinetā bija premjerministri un prezidenti,” Tramps septembrī stāstīja “Fox News” ēterā. Arī kopīgajā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru Tramps turpināja Armēniju saukt par Albāniju, kā arī pamanījās izkropļot Azerbaidžānas nosaukumu: “Mēs atrisinājām Aber-baidžānas un Albānijas konfliktu!”

Augustā Tramps Baltajā namā panāca vienošanos starp Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu un Azerbaidžānas prezidentu Alijevu, kurā abas valstis apņēmās izbeigt gadu desmitiem ilgušos konfliktus un paplašināt sadarbību ar Vašingtonu. Tramps šo panākumu slavēja kā nozīmīgu diplomātisku panākumu, turpinot aģitēšanu par Nobela Miera prēmijas saņemšanu.

Daudzi ASV nepalaida garām iespēju paironizēt par Trampa ģeogrāfiskajiem "jaunievedumiem".

Citreiz Tramps stāstījis, ka izbeidzis karu starp Armēniju un ... Kambodžu, kas atrodas otrā pasaules malā Āzijas dienvidaustrumos.

Tramps regulāri stāsta, ka kopš atgriešanās Baltajā namā izbeidzis septiņus karus, tostarp Serbijas un Kosovas, kā arī Ēģiptes un Etiopijas karus, lai gan šīs konfliktējošās Āfrikas valstis nemaz nekaroja. Arī Indija vēsi reaģējusi uz Baltā nama apgalvojumu, ka tieši Tramps maijā esot palīdzējis mazināt spriedzi ar Pakistānu.

Kaut gan Tramps un viņa atbalstītāji gadiem ilgi tīksminājušies par jebkādiem viņa priekšteča Džo Baidena ģeogrāfiskajiem misēkļiem, tos uzdodot par Baidena prāta spēju pasliktināšanās rādītājiem, pats Tramps nereti pieļāvis līdzīgas kļūmes. 2023. gada priekšvēlēšanu laikā Tramps Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu nodēvēja par “Turcijas līderi”, kā arī apgalvoja, ka Ungārijai esot “fronte” ar Krieviju, kaut gan ne Ungārijai, ne Turcijai nav sauszemes robežas ar Krieviju, atgādina “Politico”. Savukārt pirms augusta tikšanās Aļaskā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Tramps sacīja: “Mēs braucam uz Krieviju. Tas būs liels notikums.” Kaut gan Aļaska kādreiz tiešām piederēja Krievijai, 1867. gadā imperators Aleksandrs II to pārdeva ASV.

Jāpiebilst, ka Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam ir sena vēsture. PSRS sabrukšanas laikā un vairākus gadus ilgstot armēņu un azerbaidžāņu asiņainajam etniskajam konfliktam, 1991. gada 10. decembrī Azerbaidžānas PSR teritorijā iekļautā armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Baku noraidīja šo deklarāciju un sākās pirmais Karabahas karš, kas ilga līdz pamiera noslēgšanai 1994. gada maijā. Šajā karā faktisku uzvaru svinēja armēņi, kuri ne vien atsita Azerbaidžānas ofensīvu, bet sagrāba lielāko daļu no septiņiem etnisko azerbaidžāņu apdzīvotajiem Azerbaidžānas apgabaliem, separātistu kontrolētajai teritorijai palielinoties apmēram divas reizes.

Nestabilais miers saglabājās līdz pat 2020. gada 27. septembrim, kad Azerbaidžāna sāka plašu uzbrukumu, uzsākot otro Karabahas karu. Ar Turcijas atbalstu 44 dienu kara laikā Baku atguva kontroli ne tikai pār etnisko azerbaidžāņu rajoniem, bet būtiski samazināja pašu Kalnu Karabahas teritoriju, bet separātisti saglabāja tikai nelielu, Krievijas miera uzturētāju apsargātu Lačinas koridoru, kas to savienoja ar Armēniju. Nāvējošo triecienu separātiskajai republikai Azerbaidžāna deva ar 2023. gada 19. septembrī uzsākto liela mēroga operāciju, un jau nākamajā dienā Kalnu Karabahas vadība paziņoja par kapitulāciju un ieroču nolikšanu. Kopš tā laika republiku pametuši praktiski visi etniskie armēņi, kuri pārcēlušies uz Armēniju. Pēc tam Armēnijas un Azerbaidžānas sarunas par pastāvīga miera noslēgšanu ritēja visai nokaitētā atmosfērā.