Iesniedz likumprojektus, lai pagarinātu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas regulējumu līdz 2050. gadam
Saeimas deputāti no Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības ierosina pagarināt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas nodokļu režīmu līdz 2050. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un investīciju piesaisti. Politiķi uzsver, ka pašreizējais termiņš līdz 2035. gadam mazina pievilcību lieliem ieguldījumiem un reģiona konkurētspēju.
Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti iesnieguši grozījumus Likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālas ekonomiskās zonās un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, lai pagarinātu Liepājas SEZ regulējumu līdz 2050. gada 31. decembrim.
Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas priekšsēdētājs Arturs Butāns (NA) norāda, ka uzņēmēji un investori, pieņemot lēmumus, raugās uz ilgtermiņa noteikumiem, paredzamību un investīciju drošību. “Lai Liepāja spētu arī turpmāk veicināt jaunu investīciju projektu piesaisti, rosinām SEZ darbības termiņu pagarināt no šobrīd spēkā esošā 2035. gada līdz 2050. gadam, līdzīgi kā Rēzeknes gadījumā,” skaidro Butāns.
Apvienotā saraksta (AS) deputāti Māris Kučinskis un Edgars Putra ir iesnieguši grozījumus Likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālas ekonomiskās zonās.
Saeimas deputāts (AS) Edgars Putra uzsver, ka Liepājas SEZ atlikušais likuma darbības termiņš, kas ir mazāks par 10 gadiem, protams, nerada stabilitātes un drošības sajūtu gan esošajām Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām, gan potenciālajiem investoriem. "Šāds īss atlikušais periods neļauj pilnībā realizēt investīciju atmaksāšanos un samazina SEZ pievilcību ilgtermiņa ieguldījumiem. No Apvienotā Saraksta puses esam sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumu šā likuma trešajā lasījumā, paredzot šo nodokļu režīmu līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu konsekventu regulējumu, kā arī skaidrus priekšnoteikumus investīciju stabilitātei un reģiona konkurētspējai.”
