
Cenu kāpums gada nogalē palēninājās, prognozē analītiķi

Latvijā gada inflācija decembrī varētu būt samazinājusies līdz 3,4-3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, prognozēja banku analītiķi. Savukārt gada vidējā inflācija pērn Latvijā varētu būt bijusi 3,7-3,8%.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādīja, ka 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,1%, tādējādi inflācijai gada laikā samazinoties līdz 3,7%. Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā Latvijā varētu būt bijusi 3,8%.
"Vidējais patēriņa cenu līmenis decembrī, visticamāk, mazliet pieaudzis," sacīja Mālnieks, piebilstot, ka ūdenssaimniecības tarifa pieaugums Rīgā sadārdzinājis ar mājokli saistītās izmaksas, taču inflāciju bremzēja salīdzinoši labvēlīgā situācija energoresursu tirgos - elektrības cena "NordPool" biržā būtiski saruka salīdzinājumā ar novembri, kā arī gāzes cena turpināja samazināties. "Brent" naftas cena saglabājās zem ilgtermiņa vidējā līmeņa.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt saglabājušās nemainīgas, gada inflācijai samazinoties līdz 3,5%. Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija pērn varētu būt bijusi 3,7%.
Viņš minēja, ka decembris ir svētku mēnesis, kad dominē dažādas akcijas un atlaides, tādēļ zemāks cenu līmenis sagaidāms apģērbu un apavu segmentā. Tāpat neliels pazeminājums varētu būt pārtikas cenām, kamēr degvielas cenas mēneša laikā daudz nemainījās. Kāpums varētu būt bijis pakalpojumu cenās.
"Sagaidāms, ka cenu kāpums šogad turpināsies daudz lēnākos tempos. Uz to ļauj cerēt pārtikas un enerģijas cenu tendences," piebilda Gašpuitis.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā varētu būt sarukušas par 0,1%, gada inflācijai samazinoties līdz 3,4%.
"Patēriņa cenu jomā aizvadītā gada nogale nesa mazus patīkamus pārsteigumus, ko nodrošināja notikumi izejvielu tirgos," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka S&P GSCI pārtikas cenu indekss decembrī bija par 6% zemāks nekā gadu iepriekš, kas it kā nav daudz, taču jāņem vērā mūsu reģiona pārtikas groza īpatnības, tas ir, lielais piena produktu īpatsvars.
Viņš atzīmēja, ka šobrīd pasaulē strauji lētāks kļūst sviests. Nedaudz vairāk kā gadu jeb no 2024. gada augusta līdz 2025. gada augustam sviesta cena Eiropas Savienībā pārsniedza 700 eiro par tonnu, savukārt decembra beigās tā bija 454 eiro par tonnu. Pakāpeniskāk slīd lejup arī otra svarīgākā starptautiski tirgotā piena produkta - vājpiena pulvera cena.
"Citādi decembris dzīves dārdzības jomā bija bez lieliem notikumiem," sacīja Strautiņš.
Tostarp viņš norādīja, ka degvielas cenas decembrī saglabājās stabilas, varbūt nedaudz samazinoties, nebija arī lielu siltuma tarifu izmaiņu.
Strautiņš prognozēja, ka decembrī varētu būt bijusi šim mēnesim raksturīgā nelielā sezonālā deflācija 0,1% apmērā, kas nozīmē, ka cenu līmenis bija par 3,4% augstāks nekā pirms gada. Tas arī nozīmētu, ka gada vidējā inflācija pērn bija 3,7%.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām pērn paziņos otrdien, 13. janvārī.
Latvijā patēriņa cenas 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 3,7%.








