"Sajūta kā Bombejā!" Vai ēdienu piegāde tiešām kļuvusi par migrantu biznesu? Kurjeru industrijas aizkulises: kas viņi ir, cik pelna
Rīgas, un nu jau kādu laiku arī citu Latvijas pilsētu, ikdiena vairs nav iedomājama bez ēdienu piegādes kurjeriem – “Bolt Food” un “Wolt” somas redzamas teju uz katra stūra. Tomēr līdz ar ērtībām, ko sniedz šie pakalpojumi, sabiedrībā pieaug arī neapmierinātība – daudziem nepatīk, ka kurjeru rindas galvenokārt sastāv no iebraucējiem.
Eļļu ugunij pielej arī ik pa laikam sociālajos tīklos publicēti video, kuros kurjeri pieķerti, pagaršojot klientu ēdienu, un elementāru higiēnas normu pārkāpumi.
Daļa iedzīvotāju pat ironizē, ka Rīga jau sāk atgādināt Bombeju. Taču kā ir patiesībā? Portāls Jauns.lv pēta, cik īsti kurjeru strādā Latvijā, cik viņi pelna, kāds ir viņu dzīves ritms un vai tiešām ēdienu piegāde kļuvusi par “migrantu biznesu”.
Kurjeru skaits mainās sezonāli
“Bolt Food” vadītājs Latvijā Jānis Rimicāns atklāj, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datubāzē šobrīd ir reģistrēti aptuveni 6500 partnerkurjeru. Nedaudz vairāk kā 2500 no tiem sadarbojas ar “Bolt Food”.
"Jāpiebilst, ka partnerkurjeru skaits mēdz mainīties sezonāli, piemēram, vasarā aktivitāte tradicionāli ir mazāka, savukārt rudens un ziemas sezonā lielāka," viņš skaidro.
Savukārt “Wolt” vadītājs Mantas Lomsarģis norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijā aktīvi bijuši vairāk nekā 3000 kurjerpartneru.
“Nešķirojam pēc tautības”
Sabiedrībā valda priekšstats, ka ēdienu piegādes nozari Latvijā pārņēmuši iebraucēji no Indijas un citām valstīm, taču uzņēmumi nevar apstiprināt vai noliegt šo informāciju, jo neapkopo kurjeru tautību datus.
“Visi partnerkurjeri ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā un PVD, viņiem ir derīgi higiēnas kursu sertifikāti un, ja nepieciešams, arī uzturēšanās un darba atļaujas," uzsver “Bolt Food” vadītājs.
Arī “Wolt” vadītājs norāda, ka uzņēmums nešķiro kurjerus pēc tautības, rases vai reliģiskās piederības vai citām personiskām pazīmēm: "Ikviens, kurš atbilst sadarbības kritērijiem, var kļūt par kurjerpartneri un brīvi izvēlēties, kurus piegādes pasūtījumus pieņemt. Kopumā “Wolt” kurjerpartneri Latvijā pārstāv daudzveidīgu kopienu, kurā ietilpst gan Latvijas iedzīvotāji, gan cilvēki no citām valstīm, kuri saņēmuši uzturēšanās un darba atļaujas Latvijā."
Lai kļūtu par “Wolt” kurjerpartneri, jābūt vismaz 18 gadus vecam, ar derīgu personu apliecinošu dokumentu, tiesībām likumīgi uzturēties Latvijā, reģistrētam kā pašnodarbinātam, piemērotam pārvietošanās līdzeklim, kā arī jāpiekrīt “Wolt” sadarbības noteikumiem.
Atbilstoši Latvijas likumdošanai, kurjeriem ir jābūt reģistrētiem PVD, kā arī izgājušiem obligātās higiēnas apmācības.
No studentiem līdz pensionāriem
Kurjeru vidū nav vienas noteiktas grupas – ir gan studenti, gan cilvēki ar pilna laika darbu, kuri piegādes veic vakaros vai brīvdienās. Dažiem tā ir iespēja gūt papildu ienākumus, citiem tas ir galvenais iztikas avots.
“Bolt Food” norāda, ka platformā darbojas cilvēki dažādās vecuma grupās, sākot no 18 gadiem.
“Wolt” dati rāda, ka kurjerpartneru vecuma sadalījums ir samērā līdzsvarots: aptuveni 12% ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 26% no 25 līdz 34 gadiem, 29% no 35 līdz 44 gadiem, 20% no 45 līdz 54 gadiem un 14% ir 55 gadus veci vai vecāki.
Cik kurjers patiesībā pelna?
“Wolt” vadītājs atklāj, ka kurjeri paši var brīvi izvēlēties, cik stundas veltīt piegādēm – platformā nav noteikts ne minimālais, ne maksimālais piegāžu apjoms. Ienākumi ir atkarīgi no veikto piegāžu skaita, diennakts laika, atrašanās vietas un izmantotā transportlīdzekļa veida: "Pamatojoties uz mūsu datiem, pagājušajā gadā “Wolt” kurjeri Latvijā piegādes platformā veica vidēji 9 stundas nedēļā.
Savukārt 2024. gadā vidējie kurjerpartnera ienākumi par piegādēm ar “Wolt” platformu Latvijā bija aptuveni 12 eiro stundā."
Arī "Bolt Food" pārstāvis norāda, ka atlīdzība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp attāluma, diennakts laika, nedēļas dienas un sezonas": "Mūsu mērķis ir nodrošināt taisnīgu un caurskatāmu sistēmu, kurā katrs partnerkurjers var izvēlēties sev piemērotu pakalpojuma sniegšanas intensitāti. Līdz ar to darba apjoms un stundas katru mēnesi mēdz atšķirties."
Kā sadala pasūtījumus?
“Bolt Food” pārstāvis skaidro, ka platforma rūpīgi seko līdzi piegāžu aktivitātei dažādās pilsētās un cenšas nodrošināt līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, lai konkurence starp partnerkurjeriem būtu veselīga. Vidēji viens kurjers stundas laikā veic apmēram divas piegādes, un viena piegāde aizņem aptuveni 20 minūtes.
Savukārt “Wolt” izmanto algoritmu, kas automātiski izvēlas, kurš kurjers saņems konkrēto pasūtījumu. Algoritms ņem vērā attālumu, piegādes laiku un efektivitāti, lai sistēma būtu godīga, caurskatāma un bez cilvēka iejaukšanās. Kurjeriem ir tiesības jebkuru pasūtījumu pieņemt vai atteikt.
ES direktīva: kas mainīsies kurjeru darbā?
2024. gada oktobrī Eiropas Savienība pieņēma Platformu darba direktīvu, kas dalībvalstīm – tostarp Latvijai – jāievieš līdz 2026. gada 2. decembrim.
Tā paredz būtiskas pārmaiņas platformu darbā.
Galvenā ideja – ja platforma faktiski vada un kontrolē darbiniekus (nosaka likmes, grafikus, vērtē sniegumu), tad šīs attiecības tiks uzskatītas par darba līgumu, nevis pašnodarbinātību. Platformai būs jāpierāda pretējais.
Direktīva arī paredz, ka kurjeriem būs tiesības zināt, kā darbojas algoritms, kas nosaka pasūtījumu sadali un ienākumus, un svarīgus lēmumus (piemēram, konta bloķēšanu) nedrīkstēs pieņemt tikai automatizēti.
“Bolt Food” vadītājs Jānis Rimicāns norāda, ka šobrīd vēl ir pāragri spriest par direktīvas ietekmi, jo vēl nav veikta padziļināta juridiskā analīze par tās piemērošanu Latvijā, taču uzņēmums ir gatavs sadarboties ar valsts institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu tās ieviešanu.
Savukārt “Wolt” vadītājs Mantas Lomsarģis apliecina, ka uzņēmums atbalsta skaidru un taisnīgu regulējumu platformu darbiniekiem visā Eiropas Savienībā.
Taču vienlaikus viņš norāda, ka ir būtiski direktīvas ieviešanu Latvijā īstenot līdzsvaroti, aizsargājot cilvēkus, kas sadarbojas ar platformām, tajā pašā laikā saglabājot elastību un neatkarību, kas šo sadarbības modeli daudziem padara tik pievilcīgu.
Viņš atsaucas uz Copenhagen Economics veikto aptauju, kas liecina, ka 82% kurjerpartneru Latvijā labprāt saglabātu neatkarīga darbuzņēmēja statusu, nevis izvēlētos kļūt par darbiniekiem, bet 66% respondentu norādīja, ka, ja viņiem būtu noteikts minimālais darba stundu skaits mēnesī, viņi, visticamāk, pārtrauktu veikt piegādes vispār.
"Tas parāda, ka neatkarība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas šādu sadarbības formu. Vairāk nekā puse (52%) paralēli piegādes darbam citviet strādā pilnu (28%) vai pusslodzes darbu (24%), tāpēc sadarbība ar "Wolt" daudziem ir iespēja gūt papildu ienākumus. Šī elastība daudziem ļauj pielāgot piegāžu veikšanu savam dzīves ritmam un vajadzībām," skaidro uzņēmuma vadītājs.
