Agrāka tiešmaksājumu izmaksa lauksaimniekiem daudziem ļaus ātrāk “tikt uz kājām”
Tiešmaksājumus lauksaimniekiem vairumā gadījumā izmaksās līdz šī gada beigām, nevis kā tas noteiks Eiropas Savienības regulā – līdz nākamā gada vidum. Maksājumu agrāka izmaksa ir kā atbalsts zemkopjiem, lai viņi “nostātos uz kājām” pēc šogad piedzīvotājiem katastrofālajiem laikapstākļiem un neražas.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš informē, ka šogad, reaģējot uz sarežģītajiem laikapstākļiem un nepieciešamību uzlabot naudas plūsmu, tiešmaksājumi lauksaimniekiem tiks izmaksāti agrāk nekā iepriekšējos gados. Lai gan tiešmaksājumu apmērs paliek nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad ir paredzēts izmaksāt 80% no tiem jau līdz gada beigām, sākot no oktobra vidus. Šī prakse ir ievērojama izmaiņa, jo iepriekš tie tika izmaksāti vēlāk, jo Eiropas Savienības regula nosaka, ka maksājumi jāizmaksā no 16. oktobra līdz nākamā gada 30. jūnijam.
Palīdzēs tikt uz kājām
Valsts sekretārs arī piebilst, ka maksājumi paši par sevi nav lielāki. Maksājuma apjoms nemainās, vienkārši tā daļa, ko izmaksā avansā ir palielināta. Jeb avansā šogad izmaksās par 10% vairāk.
Turklāt lauksaimniekiem jau tagad ir iespēja aizpildīt provizorisko iesniegumu, kas būs par pamatu nākamā gada platību maksājumu pieteikumam. Pavasarī pēc sējas un atbilstoši situācijai uz lauka lauksaimnieki iesniegumus varēs precizēt. Uz šī provizoriskā iesnieguma pamata lauksaimnieki nākamgad varēs arī pieteikties īstermiņa aizdevumam, lai uzlabotu naudas plūsmu šajos grūtajos klimatiskajos apstākļos un ātrāk tiktu uz kājām.
Atsevišķi maksājumi, kas saistīti ar nākamā gada saistībām (piemēram, sēklu sertifikācija), gan tiks izmaksāti nākamgad, jo to izpilde šogad nav zināma.
Pēdējie trīs gadi, īpaši šis, ir bijuši ļoti sarežģīti lauksaimniekiem klimatisko apstākļu dēļ. Pārmērīgs nokrišņu daudzums ir traucējis sēju, ražas novākšanu un ziemāju sēšanu nākamajam gadam. Lauksaimniekiem ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām, jābūt gudrākiem un jāizvēlas atbilstošas kultūru šķirnes, norāda Ģirts Krūmiņš.
Ātrāk saņemta nauda - iespēja izdzīvot
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis teic, ka vienmēr ir labāk saņemt naudu agrāk nekā vēlāk. Šis princips ir ekonomikas pamats. Šobrīd daudzām atsevišķām saimniecībām ir dramatiska finansiālā situācija, un tām ir steidzami nepieciešama nauda. Ātrāk saņemta nauda nodrošina saimniecībām lielākas manevrēšanas iespējas, piemēram, pārkreditēšanos vai kredītu pieteikumu aizpildīšanu. “Kredītu pieteikumu izskatīšana un pārkreditēšanās nav ātrs process, tas var ilgt nedēļu vai divas. Ātri saņemti līdzekļi palīdz izdzīvot šo gaidīšanas periodu. Kaut arī tiek pieminēta “pievienotā vērtība” (piemēram, mazāki procenti), galvenais ir saņemt naudu ātri, lai saimniecības varētu turpināt darbību,” saka Rolands Feldmanis: “Ja tiek saņemta kāda nauda, tad lauksaimniekam ir iespēja izdzīvot un sagaidīt dažas nedēļas, kamēr tiek saņemts jauns pārfinansējums.”
Lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka agrīna tiešmaksājumu izmaksāšana līdz gada beigām ir pozitīva pārmaiņa. Tā palīdzēs uzlabot naudas plūsmu lauksaimniekiem, īpaši grūtajos laikos, kad ir nepieciešams veikt sezonas darbus un iegādāties nepieciešamās preces, piemēram, sēklas vai tehniku. Agrīnā maksājumu saņemšana ļaus zemniekiem labāk plānot savu darbību, kā arī samazināt finansiālo spriedzi.
LAD: “Lielas korekcijas nav jāveic”
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Viļumova-Vilmane Jauns.lv lasītājus informē: “Lauku atbalsta dienests katru gadu uzsāk atbalsta maksājumu izmaksu lauksaimniekiem, kā to paredz normatīvi – no 16. oktobra. Dienests ik gadu cenšas pēc iespējas ātrāk izmaksāt atbalstu, jo pēdējie trīs gadi nav bijuši lauksaimniecībai īpaši labvēlīgi laikapstākļu ziņā.
Šogad dienests plāno pēc iespējas ātrāk veikt atbalsta maksājumus lauksaimniekiem par visiem atbalsta veidiem. Tikpat svarīgi ir, lai no lauksaimniekiem būtu saņemta visa nepieciešamā informācija, kas ļauj dienestam operatīvi izskatīt iesniegumus un veikt maksājumus bez kavēšanās.
Tā kā šogad atbalsta nosacījumos nav būtisku izmaiņu un sistēmās nav jāveic lielas korekcijas, lielāko daļu atbalsta maksājumu plānots izmaksāt līdz decembra beigām, kopumā nodrošinot lielāku izmaksu apjomu nekā iepriekšējos gados.”
Kas ir tiešmaksājumi?
Tiešmaksājumus lauksaimniekiem bieži dēvē par tiešajiem maksājumiem vai tiešajiem lauksaimniecības maksājumiem. Šie maksājumi tiek piešķirti lauksaimniekiem, lai atbalstītu viņu darbību, nodrošinot finansiālu palīdzību par konkrētiem nosacījumiem, piemēram, lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, vides prasību ievērošanu vai lauksaimniecības ražošanas veicināšanu.
Eiropas Savienībā tiešmaksājumi tiek piešķirti atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumiem un var ietvert dažādas subsīdijas, piemēram, pamata maksājumus, zaļos maksājumus un papildu maksājumus atkarībā no saimniecības specifikas.
Latvijā tiešmaksājumu apmērs lauksaimniekiem 2025. gadā tiek noteikts saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam. Šajā plānā paredzēts, ka Latvijai piecu gadu periodam (2023–2027) kopumā būs pieejami 2,5 miljardi eiro, no kuriem 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešajiem maksājumiem.
Tiešo maksājumu sistēma ietver vairākus atbalsta pasākumus, piemēram:
* Pamata ienākumu atbalsts ilgtspējai (Basic Income Support for Sustainability);
* Maksājums mazajiem lauksaimniekiem (Small Farmers Scheme);
* Papildu ienākumu atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem (Complementary Income Support for Young Farmers);
* Saistītie ienākumu atbalsti (Coupled Income Support) par dzīvniekiem un kultūraugiem;
* Ekoshēmas (Eco-schemes), kas veicina vides un klimata prasību ievērošanu.
Lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties šiem atbalsta pasākumiem, ievērojot noteiktos nosacījumus un termiņus. Detalizētāku informāciju un pieteikšanās kārtību var atrast Lauku atbalsta dienesta oficiālajā mājaslapā: lad.gov.lv.
