Latvijā ir sācies būvniecības bums. Kāds šoreiz ir tā iemesls?
Šis gads iezīmē atkopšanos Latvijas būvniecības nozarē, un izaugsme būvniecībā balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.
Pēc sarežģītā 2024. gada, kad ēku būvniecības apjomi būtiski samazinājās, šogad nozare uzrāda spēcīgu izaugsmi, uzsvēra Kupčs. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 7,1% otrajā ceturksnī un par 8% pirmajā pusgadā. Šī izaugsme lielākoties balstās uz inženierbūvniecības aktivitāti - ceļi, dzelzceļš, komunālās un enerģētikas infrastruktūras projekti ir kļuvuši par šī gada attīstības galveno dzinējspēku. Tāpēc Kupča ieskatā pamatoti var teikt, ka 2025. gads ir "infrastruktūras gads".
Savukārt ēku būvniecības segments vēl nav pilnībā atguvies no 2024. gada krituma, tomēr redzams lēns, bet stabils atkopšanās process - īpaši renovācijas un energoefektivitātes projektu segmentā, kas kļūst par šīs nozares daļas galveno izaugsmes balstu, informēja Kupčs. Privātā sektora aktivitāti atbalsta algas kāpums, kreditēšanas pieejamība un mājokļu tirgus atdzīvošanās, kas kopā ar publiskajiem pasūtījumiem rada labvēlīgu vidi jaunu projektu uzsākšanai.
"Šogad nav pamata bažām par "nozares pārkaršanu" - jaudas tiek nodrošinātas un būvmateriālu cenu pieaugums ir mērens, ļaujot uzņēmumiem prognozēt izmaksas," pauda Kupčs.
Viņš sagaida, ka 2025. gada kopējais nozares izaugsmes temps būs 6-8%, un tas lielā mērā ir atgūšanās no iepriekšējā gada lejupslīdes.
Kupč norādīja, ka prognoze 2026.gadam ir mērenāka, bet stabila. LBA sagaida, ka izaugsme būs 3-4% robežās, jo inženierbūvniecības apjoms pakāpeniski normalizēsies, bet ēku būvniecības segments turpinās atkopšanos, ja valsts budžetā tiks saglabātas investīcijas infrastruktūrā, renovācijā un mājokļu attīstībā.
Tomēr Kupčs vērsa uzmanību, ka jāņem vērā vairāki riski - publisko pasūtījumu plānošanas kavēšanās, neziņa par Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali starp nozarēm un iespējama pēdējā brīža iepirkumu koncentrācija, kas var paaugstināt cenas un pagarināt izpildes termiņus.
Papildus Kupčs norādīja, ka jāņem vērā arī ārējie tirgi - Skandināvijas un Eiropas ekonomiku stabilizācija radīs pieprasījumu pēc Latvijas būvniecības pakalpojumiem un būvmateriāliem, kas gan pavērs eksporta iespējas, gan palielinās konkurenci par resursiem vietējā tirgū, veicinot izmaksu kāpumu.
Kopumā Kupča vērtējumā 2025. gads būvniecībā ir spēcīgas atkopšanās un infrastruktūras investīciju gads. Valsts un ES fondu finansējums nodrošina jaudu un nodarbinātību, bet privātais pieprasījums pakāpeniski atgriežas.
"2026. gadā nozarei gaidāma mērenāka, bet prognozējama izaugsme, ja tiks nodrošināta ritmiska publisko pasūtījumu plūsma un kvalitatīvi iepirkumi. Šis periods ir jāizmanto, lai nostiprinātu nozares kapacitāti, mazinātu riskus un veidotu prognozējamu investīciju vidi," pauda Kupčs.
