Kaujas par Latvijas vēja parkiem: ieguvumi vai zaudējumi Latvijas iedzīvotājiem
Nepaiet ne nedēļa, lai kādā Latvijas pagastā neuzvirmotu kaislības ap vēja parku vai elektrostaciju izbūvi – notiek sabiedriskās apspriešanas, tikšanās ar vēja enerģijas attīstītājiem un vides aizstāvjiem, prezentēti jauni projekti un tā tālāk. Protestētājiem sola kompensācijas, iedzīvotājiem lētāku maksu par elektrību un tīrāku vidi, pašvaldībām ekonomisko izaugsmi.
Tomēr grandiozie alternatīvās enerģijas plāni vēl ir tikai ieceres līmenī: vēja turbīnas mūsu valstī nav palikušas vairāk, tās ir aizpērnā gada apjomā. Latvija kā Eiropas Savienības valsts ir apņēmusies paaugstināt atjaunojamās enerģijas lomu enerģētikas sektorā, lai sasniegtu klimatneitralitāti un viens no centrālajiem risinājumiem šā mērķa sasniegšanai ir vēja elektrostaciju (VES) jeb vēja parku attīstība. Lai gan Latvijai teorētiski ir ievērojams potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, šī sektora attīstība saskaras ar vairākām problēmām un pretestību no sabiedrības.
Grandiozie plāni pagaidām tikai uz papīra
Latvijā vēja enerģijas ražošana joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, kur vēja parku kapacitāte ir ievērojami lielāka. Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam valsts mērķis ir būtiski palielināt vēja enerģijas ieguldījumu kopējā enerģijas bilancē. Pašlaik Latvijā darbojās aptuveni 25 vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 80 MW,. Taču jaunie projekti sola vairāk kā desmitkārt palielināt šo jaudu tuvākajā desmitgadē, VES atvēlot arī “Latvijas valsts mežu” zemi. Tādēļ vēja parku attīstība pasludināta par prioritāti, īpaši Kurzemē un Vidzemē, kur ir visizdevīgākie klimatiskie apstākļi vēja enerģijas ieguvei. Tomēr vairāki projekti tiek apturēti vai aizkavēti sabiedrības protestu, birokrātijas un vides apsvērumu dēļ.
Lielākā daļa sabiedrības bažījās par iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un dzīves kvalitāti. Vēja turbīnas bieži tiek uztvertas kā ainavu degradējoši objekti, kas rada arī trokšņus un vibrācijas. Tāpat vietējie, kuru īpašumi atradīsies VES tuvumā, pauž satraukumu, ka tādējādi kritīsies viņu īpašumu vērtība. Savukārt vides aizsardzības eksperti norāda uz potenciālo negatīvo ietekmi uz putnu un sikspārņu populācijām, kā arī citām ekosistēmas sastāvdaļām. Tāpat pastāv birokrātiskie šķēršļi VES attīstībā, jo mūsu valstī ir sarežģīta normatīvā vide, kas apgrūtina vēja parku attīstību. Projektu saskaņošana prasa daudz laika un resursu, jo tajā iesaistītas vairākas iestādes. Jāuzsver arī, ka esošās elektroenerģijas pārvades līnijas ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekamu kapacitāti, lai integrētu lielu daudzumu vēja enerģijas, un tas prasa papildus ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā.
Tai pašā laikā Latvijas valdība uzsver vēja enerģijas nozīmīgumu valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta mehānismus atjaunojamās enerģijas projektiem, tostarp vēja parkiem. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība pārskatīt normatīvās prasības un atvieglot administratīvās procedūras. Sabiedrības aptaujas liecina, ka kopējais atbalsts atjaunojamajai enerģijai ir augsts, taču liela daļa iedzīvotāju iebilst pret konkrētiem projektiem – VES “propelleri” ir labi, bet ne manas sētas tuvumā!
Kompensācija vēja propelleru skartajiem
Tādēļ pērnā gada otrajā pusē tika spriests, kādu labumu vai burkānu piedāvāt cilvēkiem, kuru īpašumu vai namdurvju tuvumā dūks vēja turbīnas. Līdz šim Latvijā nav vienotas kompensāciju sistēmas. Taču daži vēja parku attīstītāji dažkārt piedāvāja finansiālas kompensācijas vai citus labumus vietējām kopienām. Piemēram, tiek sniegts atbalsts infrastruktūras uzlabošanai, piedāvātas kompensācijas iedzīvotājiem, kuru īpašumu tuvumā atrodas vēja parki, vai arī tiek veicināta vietējās kopienas iesaistīšanās projektos.
Pērnā gada rudenī valdība apstiprināja noteikumus, ka vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem ikgadējais atbalsts, kuru rezultātā ne tālāk kā divu kilometru attālumā esošo māju īpašnieki saņems vismaz vienu minimālo mēnešalgu gadā. Tāpat noteikumi paredz arī finansiālu labumu pašvaldībām, informē Klimata un enerģētikas ministrija. Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 eiro par megavatstundu gadā. To sadalīs divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Šo atbalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un to maksās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem. Iedzīvotāji to varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, bet pašvaldība līdzekļus varēs izmantot klimata un energoefektivitātes projektiem, infrastruktūras sakopšanai, ceļu un ielu remontiem.
Ieguldījums vietējā kopienā būs jāmaksā, ja vēja turbīnas sauszemē atradīsies divu kilometru attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā – ja vēja parks atradīsies līdz 25 kilometru attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām divu kilometru rādiusā no krasta punkta). Lai saņemtu šo naudu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī tad, ja ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve. Pagaidām gan šī kompensācija praksē nav sākusi darboties, jo jaunas VES turbīnas nav uzceltas.
Dumpis vēja dēļ
Tikmēr nesaskaņas valda arī pašu vēja parku attīstītāju vidē. 2024. gada decembrī pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – “European Energy”, “Eolus”, “EWE Neue Energien”, “Enery” un “Latvenergo” – nolēma izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību. Par izstāšanos no asociācijas uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurskatāmo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā. Šobrīd VEA varu un nozares pārstāvniecību esot pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu.
Savukārt VEA vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir “turpinājums neveiksmīgam mēģinājumam pārņemt varu organizācijā, lai virzītu šauras, konkrētu biedru intereses”.
Kāpēc vajadzīgi vēja parki?
Kamēr Latvijā notiek vārdu kaujas par VES attīstību, “vēja propelleri” uz nebēdu griežas mūsu kaimiņvalstīs. Gada laikā gan Igaunijā, gan Lietuvā vēja parku jauda pieauga - attiecīgi par aptuveni 25% un 35%, bet Latvijā situācija nav mainījusies. Jauda pērnā gada rudenī saglabājās tādā pašā līmenī kā 2023. gadā.
Pirms teju pirms trim gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu – vēja parkus, pēc sākotnējiem aprēķiniem tajā plānojot ieguldīt ap vienu miljardu eiro. Tam tika izveidota kompānija “Latvijas vēja parki”, kas solīja nodrošināt tādas turbīnas, kādu Latvijā vēl nav, proti, to augstums sasniegtu teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā. Viens no pirmajiem uzņēmuma vēja parkiem, kas varētu sākt darbību, atradīsies Limbažu novadā.
Uzņēmējs un atjaunīgās enerģijas skeptiķis Guntars Vītols “Likumam un Taisnībai” pauda: “Pirmkārt, jau jāuzdod jautājums, kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Un šīs atbildes tā īsti nav. Otrkārt, nav taisnība, ka mums pietrūkst ģenerējošo jaudu un tāpēc mums ir deficīts un tā tālāk. Bet kāpēc viņi ir sarosījušies tieši tagad? Tas ir saistīts ar salīdzinoši nesenām izmaiņām, ka vēja parkus atzina, kā stratēģiski atbalstāmus un tika izdoti atsevišķi likumdošanas akti. Tas viņiem dod priekšrocību: ja Ministru kabinets nolemj ka vajag, nu tad vajag! Līdz ar to ir daudz šādu projektu. Tas arguments: visi taču taisa, nu mums arī vajag, mums jāskrien pakaļ. Bet es vienmēr uzdodu jautājumu, kāds ir tas ekonomiskais pamatojums, kāpēc to vajag? Un parasti vienīgā atbilde ir, ka nu šis ir zaļais kurss. Vairāk paskaidrojumu neseko.”
Tāpat viņš uzsver, ka sabiedriskajās apspriešanās pēc būtības cilvēks, vietējais iedzīvotājs, neko nevar izdarīt – viņu viedokli var ņemt vērā un var arī ignorēt. Par to, ko var vai nevar darīt uz zemes, kur uzstādīta vēja turbīna, Guntars Vītols saka: “Pirmām kārtām tā ir paaugstinātas bīstamības zona, sevišķi tajos brīžos, kad ir kaut kāds apledojums. Piemēram, apledojuma laikā propelleru nedrīkst palaist, kamēr tur nav atnācis cilvēks, kas skatās, vai tur nav apdraudējuma. Tā kā faktiski uz tā hektāra vai diviem, kas ir ap to torni, nekādu saimniekošanu nevar veikt.”
Savukārt SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns saka: “Vēja parki savas darbības laikā sniegs ekonomisko atbalstu gan pašvaldībai, gan tiem iedzīvotājiem, konkrētajām mājsaimniecībām, kas atrodas divu kilometru rādiusā ap parku. Vēja parku būvniecības laikā uzlabos energoapgādes sistēmu un ceļu infrastruktūru reģionā. Tāpat vietējie uzņēmēji varēs pelnīt, jo ceļu būvē un citos nepieciešamajos darbos primāri tiek iesaistīti vietējie resursi. Arī viesu namu un ēdināšanas pakalpojumi būs aktuāli. Pēc tam, kad parks uzsāks ražošanu, pašvaldības iegūs inovatīvu, zaļu un dabai draudzīgu tēlu, savukārt saražotās zaļās enerģijas jaudas veicina investīciju piesaisti un jaunas darba vietas reģionā. Šie apstākļi līdz ar kompensācijām sekmē reģiona izaugsmi kopumā.”
Pašvaldības nevar kategoriski iebilst pret vēja parkiem
Pēc 2021. gada jūlijā notikušās reģionālās reformas, apvienojoties novadu pašvaldībām, radās situācija, ka viena novada ietvaros varēja būt atšķirīgs regulējums VES un vēja parku izvietošanai. Praksē bija gadījumi, kad pašvaldības ir ierobežojušas VES augstumu vai jaudu, vai aizliegušas veidot vēja parkus, vai arī atļāvušas uzstādīt VES tikai individuālai lietošanai. Bet attiecībā uz VES augstumu Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saskaņot un noteikt metodiku, tai skaitā, kā nosakāms vēja ģeneratora maksimālais augstums ir nevis pašvaldības, bet atbildīgās nozares ministrijas pienākums.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norādījusi: “Plānojot vēja parku iekļaušanu pašvaldības plānošanas dokumentos, pirmkārt, jāņem vērā, ka pašvaldības plānošanas dokumenti nevar būt pretrunā ar nacionālajiem politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskām saistībām, ko Latvija apņēmusies izpildīt. Pašvaldība nevar noteikt VES būvniecības absolūtu aizliegumu tās administratīvajā teritorijā, lai tikai tās iedzīvotājiem tiktu saglabāta neskarta vide, kamēr citas pašvaldības būtu spiestas saražot tai nepieciešamo enerģiju.”
Šī gada 1. februāri darbu uzsāka Enerģētikas un vides aģentūra, par kuras mērķi klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis saka: “Vienotas iestādes izveide ir pārdomāts un loģisks tālākais attīstības posms, lai veicinātu straujāku vēja un hibrīdparku attīstību Latvijā, kas ir būtisks priekšnosacījums enerģētikas neatkarības veicināšanai. Vienotas institūcijas izveides rezultātā projektu attīstītājiem un investoriem tiks nodrošināta pievilcīgāka investīciju vide un lielāka uzticēšanās.”
Lielākie Latvijas vēja parki
Pašlaik lielākie vēja parki Latvijā atrodas galvenokārt Kurzemē un daļēji Vidzemē, kur ir piemērotākie klimatiskie apstākļi un vēja resursi. Daži no ievērojamākajiem vēja parkiem:
* Grobiņas vēja parks ir viens no pirmajiem lielākiem vēja enerģijas projektiem Latvijā. Tajā darbojas vairākas vēja turbīnas.
* Vēja turbīnas Ventspils tuvumā. Ventspils apkārtne ir stratēģiski izdevīga vieta vēja parku attīstībai, pateicoties vēja apstākļiem un tuvumam piekrastes līnijai.
* Talsu novadā darbojas atsevišķas vēja turbīnas, kas sniedz ieguldījumu vietējās enerģijas ražošanā.
* Vidzemē vēja enerģijas izmantošana nav tik izplatīta kā Kurzemē, tomēr atsevišķās vietās, piemēram, pie Alūksnes vai Cēsu tuvumā, ir uzstādītas atsevišķas vēja turbīnas.
