“Ir jābeidz izlikties!” Kanādas premjers Kārnijs saceļ vētru Davosas forumā, aicinot dot pretsparu ASV

Savā uzrunā Kārnijs ieskicēja tā laikmeta beigas, kurš aizritējis neapšaubāmas ASV hegemonijas zīmē, nosaucot pašreizējo posmu par “lūzumu”, nevis “pārmaiņām”. Kārnijs ne reizi nenosauca vārdā Donaldu Trampu, taču mājieni par to, kas izprovocējis šādu publisku uzstāšanos, bija nepārprotami.

Runa burtiski tika teikt laikā, kad Tramps, te sociālajos tīklos, te sarunās ar presi, lika skaidri noprast, ka neliksies mierā, kamēr Grenlande nebūs absolūts, neapstrīdams ASV īpašums. Talkā jau ņemti viņa iecienītie tarifi pret tām Eiropas valstīm, kuras kritizē ASV līdera nodomu, atņemt sabiedrotajam – Dānijai – teritoriju.

“Katru dienu mums tiek atgādināts, ka dzīvojam lielvaru rēķinu kārtošanas laikmetā,” sacīja Kārnijs, “ka ierastā kārtība izzūd, ka stiprie rīkojas, kā vēlas, bet vājie – cieš.” Viņš arī brīdināja: “Mums ir jārīkojas kopā, jo – ja nesēdēsim pie galda, attapsimies ēdienkartē.” 

Un Kārnijam ir visi iemesli šādi izteikties. Vēl laikā, kad Tramps tikai sāka iejusties savā otrajā termiņā ASV prezidenta amatā, no viņa mutes regulāri izskanēja apcerējumi par to, ka Kanādai ir jākļūst par 51. ASV štatu.

ASV jau ir noteikušas tarifus Kanādai — vienai no divām svarīgākajām ASV tirdzniecības partnerēm līdzās Meksikai —, smagi ietekmējot tādas Kanādas ekonomikas nozares kā autobūvi, tērauda, alumīnija un kokmateriālu ražošanu, vēsta “The New York Times”.

Kārnijs savā uzrunā paguva kritizēt arī citu valstu līderus, no kuriem daudzi klausījās viņa runu klātienē. Kritikas pamatā – vājums un nevēlēšanās pietiekami skaidri aizstāvēt savas intereses.

“Ir novērojama izteikta tendence piekāpties, mīļā miera labad,” viņš sacīja, “pielāgoties. Izvairīties no konfliktiem. Cerēt, ka savā paklausībā izpelnīsimies drošību. Tā nebūs,” Kanādas premjers skaidri lika saprast, ka valstīm, kuras uz ASV vairs nevar skatīties kā uz uzticamu sabiedroto, ir pēdējais laiks izvēlēties citu ceļu.

“The New York Times”, atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka Kārnijs šo runu uzrakstījis pats — tas ir neierasti tik augsta līmeņa uzrunai, jo parasti tās sagatavo augsta ranga padomnieki sadarbībā ar līderi. Bijušais investīciju nozares vadītājs, kurš iepriekš bijis gan Kanādas, gan Lielbritānijas centrālās bankas vadītājs, Davosas forumu kopumā apmeklējis aptuveni 30 reižu.

Kārnijs tribīnē kāpa vien neilgi pēc tam, kad Tramps sociālajos tīklos bija publicējis apstrādātu fotoattēlu ar ASV karogiem, kas pārklāja gan ASV, gan Kanādas un Grenlandes teritorijas.

Davosā notiekošais Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum, WEF) ir ikgadēja starptautiska konference, kas pulcē pasaules politikas, biznesa, akadēmiskās vides un pilsoniskās sabiedrības līderus. Tā notiek Šveices pilsētā Davosā un kalpo kā platforma globālu problēmu apspriešanai.

Forumu 1971. gadā dibināja vācu ekonomists Klauss Švābs. Sākotnēji tas bija veltīts Eiropas uzņēmumu vadības jautājumiem, bet laika gaitā pārtapa par globālu diskusiju telpu par ekonomiku, politiku, drošību, klimata pārmaiņām, tehnoloģijām un sociālo attīstību.

Davosā netiek pieņemti formāli lēmumi vai likumi, taču forumam ir liela neformāla ietekme. Tajā bieži notiek augsta līmeņa tikšanās, divpusējas sarunas un ideju apmaiņa, kas vēlāk var ietekmēt valstu politiku, starptautiskās vienošanās vai biznesa stratēģijas.

Forums bieži tiek arī kritizēts, jo to uzskata par elites pasākumu, kurā dominē bagātāko valstu un lielo korporāciju intereses. Tomēr atbalstītāji uzsver, ka Davosa rada unikālu vidi, kur dažādu nozaru līderi var kopīgi meklēt risinājumus globāliem izaicinājumiem.