Tramps kavē tikšanos ar pasaules līderiem Davosā: drīz pēc pacelšanās viņa lidmašīna spiesta atgriezties lidlaukā
ASV prezidenta Donalda Trampa lidmašīna drīz pēc pacelšanās bija spiesta apgriezties un atgriezties lidlaukā neilgi pēc izlidošanas uz Šveici, kur trešdien plānota viņa uzstāšanās pasaules līderu priekšā.
Kā paziņoja Baltais nams, "Air Force One" bija spiesta atgriezties "nelielas elektroiekārtu tehniskas kļūmes" dēļ.
Prezidenta preses grupas žurnālisti arī pastāstīja, ka lidmašīnas salonā uz īsu brīdi pazuda apgaismojums, vēsta BBC.
Lidaparāts atgriezās Endrjūsa gaisa spēku bāzē Merilendas štatā, pēc kā Tramps uz Šveici devās ar citu lidmašīnu.
Sagaidāms, ka prezidents Davosā, kur notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, ieradīsies vairākas stundas vēlāk, nekā sākotnēji plānots.
"Air Force One" būtībā ir izsaukuma signāls, kas tiek izmantots jebkurai ASV Gaisa spēku lidmašīnai, kuras borta atrodas Amerikas Savienoto Valstu prezidents.
Pašlaik ASV Gaisa spēku rīcībā ir divas Boeing 747-200B sērijas lidmašīnas, kuras tiek izmantotas kopš 1990. gada. Lai gan šīs lidmašīnas ir modernizētas, to uzturēšanas izmaksas pastāvīgi pieaug.
Tramps vairākkārt ir paudis neapmierinātību ar šīm lidmašīnām. Pagājušajā gadā viņa administrācija paziņoja, ka "apsver alternatīvas" uzņēmumam "Boeing" pēc atkārtotām kavēšanām divu jaunu lidmašīnu piegādē.
Maijā Vašingtona tika pakļauta kritikai par jaunas Boeing 747-8 lidmašīnas pieņemšanu dāvanā 400 miljonu dolāru vērtībā, ko Katara nodeva kā "beznosacījumu" dāvanu, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar lidmašīnas nepieciešamo pārbūvi, bija jāsedz no ASV budžeta.
Baltais nams uzstāj, ka lidmašīnas pieņemšana dāvanā ir likumīga, un solīja, ka pēc Trampa aiziešanas no prezidenta amata lidaparāts tiks nodots viņa prezidenta bibliotēkai — tā ASV dēvē arhīvus, kuros glabā dokumentus, dienasgrāmatas, kolekcijas un citus vēsturiskus materiālus, kas piederējuši ASV prezidentiem, sākot ar Herbertu Hūveru.
Donalda Trampa uzstāšanās Davosā ieplānota plkst. 14.30 pēc vietējā laika (plkst. 13.30 pēc Griničas laika). Pagaidām nav skaidrs, kā radusies aizkavēšanās ietekmēs viņa darba kārtību, kurā paredzētas tikšanās ar citiem ārvalstu līderiem, kā arī pieņemšana biznesa aprindu pārstāvjiem.
Otrdien Tramps paziņoja, ka savā runā plāno vēlreiz paskaidrot Eiropas līderiem, ka Savienotajām Valstīm "ir jāiegūst" Grenlande, saasinoties diplomātiskajam konfliktam saistībā ar viņa draudiem iegādāties šo salu.
Prezidents uzstāj, ka ASV nacionālās drošības apsvērumu dēļ ir jāiegūst Grenlande, un neizslēdz arī militāra spēka pielietošanu šī mērķa sasniegšanai.
Šīs prasības noraidīja gan Grenlandes vadība, gan Dānija — NATO dalībvalsts, kuras sastāvā sala ir pašpārvaldes teritorija.
Eiropas līderi pauda nepiekrišanu Trampa nostājai. Vairākas valstis, tostarp Francija, Zviedrija un Vācija, nosūtīja uz Grenlandi savus kontingentus, lai piedalītos mācībās un nodrošinātu drošību.
Pēc tam Tramps piedraudēja ieviest papildu tirdzniecības tarifus pret vairākiem sabiedrotajiem gadījumā, ja tie pretosies viņa iecerēm.
Eiropas līderiem Tramps nesen paziņoja, ka viņiem būtu jākoncentrējas uz kara izbeigšanu Ukrainā, nevis uz Grenlandi.
