Krievija vaino Poliju Otrā pasaules kara sākšanā
Kamēr Krievija turpina “pārskatīt vēsturiskās netaisnības” ar asiņaino invāziju Ukrainā un apsūdzēt Eiropu “vēstures pārrakstīšanā”, tā neaizmirst arī no joprojām noslepenotajiem arhīviem laiku pa laikam izvilkt kādu “sensacionālu” dokumentu, lai attaisnotu pašas agresiju un tajā vainotu citus. Pēdējā laikā sevišķa uzmanība pievērsta Polijai, jo tā ir viena no kategoriskākajām Krievijas agresijas pretiniecēm.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi aizgūtnēm atsaucas uz Federālās arhīvu aģentūras (“Rosarhiv”) vadītāju Andreju Artizovu, kurš stāsta, ka Francijas arhīvu dokumenti, kas kā kara trofejas nonāca krievu rīcībā, nu palīdzējuši noskaidrot, ka tieši Polija traucēja PSRS sarunām ar Lielbritāniju un Franciju, kas varēja novērst Otrā pasaules kara sākumu. Kādēļ gan vairāk nekā 80 gadus Padomju Savienība un vēlāk Krievija par to bija klusējusi, viņš nepastāstīja.
Viņš sacīja aģentūrai “RIA Novosti”, ka pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina rīkojuma “Rosarhiv” speciālisti izpētīja Otrā pasaules kara un Lielā Tēvijas kara vēsturi, pievēršoties no Eiropas izvestajiem trofeju dokumentiem.
Artizovs paskaidroja, ka pēc Parīzes ieņemšanas 1940. gadā nacistiskā Vācija izveda franču arhīvus uz savu teritoriju, bet pēc Vācijas kapitulācijas tie kopā ar vācu fondiem nonāca PSRS. Pēc PSRS sabrukuma Francija uzzināja par ilgi meklēto arhīvu likteni, un 1994. gadā pēc Krievijas valdības lēmuma fondus atdeva Francijai, taču pirms tam to vērtīgākās daļas, tostarp dokumentus par pirmskara diplomātiju, nokopēja un saglabāja Krievijā.
Šajos materiālos tika atrasti Francijas vēstniecības Varšavā un militārā atašeja dokumenti, kuros “detalizēti aprakstīta Polijas pretdarbība Francijas, Lielbritānijas un PSRS sarunām par savienības izveidi pret nacistisko Vāciju”.
Viņš apgalvoja, ka 1939. gadā pastāvēja reālas iespējas novērst Otro pasaules karu, un Padomju Savienība bija ieinteresēta šāda līguma noslēgšanā, taču vienošanos panākt neizdevās tieši Polijas dēļ. “Kad [dokumentus] sāka pētīt, noskaidrojās, ka tajos ļoti detalizēti atklāta poļu pretestība Francijas, Lielbritānijas un PSRS sarunām par savienību pret nacistiem, pret [Ādolfu] Hitleru. Taču vienoties neizdevās. Līdz pašām beigām traucēja poļi,” stāstīja Artizovs.
Protams, neko par PSRS sarunām ar nacistiskās Vācijas ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu, 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas pakta slepenajiem protokoliem par Polijas sadalīšanu un Baltijas valstu aneksiju, Artizovs nepastāstīja.
Jāatgādina, ka 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija, saņēmusi Padomju Savienības svētību, iebruka Polijā, sākot Otro pasaules karu. 17. septembrī Padomju Savienība iebruka Polijā, anektējot tās austrumu apgabalus.
АААААААААААААААААААААААААААААААААААААА
— Проф. Преображенский (@prof_preobr) February 9, 2024
Поляки ВЫНУДИЛИ Гитлера напасть на них в 1939 году!
Вынудили!
Бедный хороший Гитлер не хотел, а его вынудили начать Вторую мировую.
Путин РЕАЛЬНО это говорит. pic.twitter.com/khDdhOOs1i
Putins toreiz pastāstīja Karlsonam, ka Polija nepiekrita Hitlera prasībām “ar labu” atdot Dancigu un tādējādi viņu iespītēšanās noveda pie Hitlera uzbrukuma. “Taču poļi piespieda, viņi aizspēlējās un piespieda Hitleru sāktu Otro pasaules karu tieši ar viņiem. Kādēļ karš 1939. gada 1. septembrī sākās tieši ar Poliju? Tā izrādījās nepierunājama. Hitleram nekas cits neatlika, kā savu plānu realizācijā sākt tieši ar Poliju,” Hitlera rīcību attaisnoja Putins, kurš tieši tāpat joprojām pamato savu invāziju Ukrainā, sak, “mums neatstāja citu iespēju”.
