Krievija Ukrainā turpina sistemātisku spīdzināšanu, pieaug iedzīvotāju upuru skaits - ANO publisko šausminošu ziņojumu par okupantu zvērībām
Krievija Ukrainā turpina sistemātisku spīdzināšanu, un pieaug iedzīvotāju upuru skaits, secināts ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumā, informēja Ārlietu ministrijā.
Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks otrdien prezentēs ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā.
ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumā norādītas vairākas tendences - civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugums gan frontes līnijā, gan pilsētās, pastāvīgi uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai un nepārtraukta sistemātiska un plaši izplatīta spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās pret Ukrainas karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem.
Saasinoties Krievijas karadarbībai, nogalināti 1420 un ievainoti 6545 civiliedzīvotāji, kas ir par 37% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Milzīgi postījumi nodarīti mājām un citai kritiski svarīgai infrastruktūrai gan frontes līnijā esošajos ciemos un pilsētās, gan arī tālu no tās. Plaša mēroga koordinēti triecieni enerģētikas objektiem visā Ukrainā radīja reģionālus elektroenerģijas padeves pārtraukumus, kas ilga no 10 līdz 18 stundām dienā.
Krievijas varas iestādes Ukrainas karagūstekņus plaši un sistemātiski spīdzina un izturas pret tiem nežēlīgi - smagi sit, smacē, pazemo, pakļauj seksuālajai vardarbībai, elektrošokam vai suņu uzbrukumiem un tur necilvēcīgos apstākļos. Tāpat dokumentēti ārpustiesas nāvessodi Ukrainas karagūstekņiem un personām bez kaujas spējām, kā arī iedzīvotājiem.
Okupācijas varas iestādes deportējušas desmitiem ukraiņu uz Gruziju un izdevušas paziņojumus par vismaz 4500 mājām kā potenciāli "pamestām", kuras īpašumtiesību neapstiprināšanas gadījumā var atsavināt. Savukārt okupēto teritoriju iedzīvotāji saskaras ar pastāvīgiem ierobežojumiem vārda brīvībai, piekļuvei neatkarīgai informācijai un komunikācijai, reliģijas vai ticības paušanas brīvībai.
Okupācijas varas iestādes turpina "patriotisko audzināšanu" Ukrainas bērniem no okupētajām teritorijām jau no trīs gadu vecuma un militarizāciju, apmācot bērnus gaisa, sauszemes un jūras dronu vadīšanā un kaujas medicīnā, kā arī rīkojot militarizētas sacensības Krievijas bruņoto spēku karavīru uzraudzībā.
Kopš 2014. gada pēc Ukrainas valdības lūguma un ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, Ukrainā darbojas ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.
