Ārsti brīdina vecākus: bērnam vislabākais ir tīrs ūdens, nevis mitrās salvetes
Kādam mitrās salvetes var likties neaizstājamas, taču arī šim ikdienas ieradumam ir sava cena. Nonākot vidē, lielākā daļa mitro salvešu nesadalās un rada piesārņojumu; arī no veselības skatupunkta to lietošana nav tik viennozīmīga – pārāk bieža lietošana var kairināt ādu, norāda eksperti.
Baltijas jūrā konstatēts augsts mikroplastmasas piesārņojums, un nu tās gabaliņi atrodami jau vairāk nekā 60 % Baltijas jūrā sastopamo zivju. Daļa jūrā nonākušo plastmasas šķiedru tiek izmantota sintētiskā apģērba un higiēnas preču ražošanā. Dažas no tām, tostarp polipropilēnu, satur arī mitrās salvetes, liecina šā gada februārī zinātniskajā žurnālā “Marine Pollution Bulletin” publicētā pētījuma dati. Tas nozīmē, ka, lietojot šīs zivis uzturā, mikroplastmasa var nonākt arī cilvēku organismā.
Lai gan pēdējos gados veiksmīgi tiek popularizētas bioloģiski noārdāmas salvetes, realitātē BIO marķējums bieži vien ir maldinošs. Pētījumos pierādīts, ka vairāk nekā puse šādu salvešu tiek ražotas, sajaucot dabīgas celulozes šķiedras ar sintētiskām piedevām un ķīmiskām vielām, kas uzlabo to izturību un efektivitāti, bet apgrūtina sadalīšanos. Nonākot dabā vai kanalizācijā, tās nesadalās, bet sadrūp mikrošķiedrās, kas kļūst par noturīgu piesārņojumu, liecina 2025. gadā Apvienotajā Karalistē publicēts pētījums.
Ārste: “Bērnam vislabākais ir tīrs ūdens”
Bieži vien mitrās salvetes tiek lietotas gluži ikdienišķās situācijās, tostarp bērniem – kā ātrs risinājums dupša, roku vai sejas notīrīšanai. Iespējams, kādām māmiņām tās ir neaizstājams palīgs.
Tikmēr pediatru klīnikas “Rabarbers” ārste Katrīna Selecka uzsver, ka arī mazuļa aprūpē no pārāk biežas mitro salvešu lietošanas vajadzētu izvairīties – tam nevajadzētu būt ikdienas risinājumam, bet drīzāk kā rezerves variantam.
“Tās var noderēt, kad nepieciešams iziet ārpus mājas un nav piekļuves tīram ūdenim, vai, piemēram, dodoties pārgājienā vai ceļojumā. Ir bērni, kuru āda ir jutīgāka, – pat, ja norādīts, ka šo salvešu sastāvā ir 99% ūdens, iesakām vecākiem tās izmantot tikai retos gadījumos, ne ikdienā. Lai cik ekoloģiskas un labas tās būtu, to sastāvā tomēr nav tīrs ūdens,” skaidro eksperte.
Ārste stāsta, ka praksē saskārusies ar gadījumiem, kad bērniem novērots ādas kairinājums, jo mitrās salvetes tiek lietotas katru dienu. “Bērnam vislabākais ir tīrs ūdens,” viņa atgādina. “Pēc autiņu mainīšanas vislabāk nomazgāt mazuļa ķermeņa daļas zem tekoša ūdens un praktizēt gaisa peldes. Tas ir gan higiēniski, gan veselīgi.”
Salvetes kosmētikas noņemšanai – potenciāli rada ādas problēmas
Pētījumi rāda, ka mitrās salvetes, kas paredzētas kosmētikas noņemšanai, dažkārt var saasināt vai pat radīt ādas un veselības problēmas. Viens no iemesliem – tām nereti pievienoti konservanti un citas ķīmiskās vielas, kas paildzina to derīguma termiņu. Dažas no tām var izraisīt alerģisku reakciju, paātrināt ādas novecošanos vai būt kancerogēnas, uzsver 2024. gadā Ukrainā publicēta pētījuma autori.
Jāņem vērā, ka sejas āda ir jutīga, līdz ar to arī vieglāk ietekmējama. Ja salvetes kosmētikas noņemšanai tomēr tiek izmantotas, seju tik un tā jānoskalo ar ūdeni, lai nomazgātu no ādas salvešu sastāvā esošās vielas.
Mitrās salvetes neattīra ādu pilnvērtīgi, bet drīzāk izsmērē netīrumus, atstājot uz sejas plānu ķīmisko vielu kārtiņu, kas var aizsprostot poras. Arī šajā gadījumā salvetes ir drīzāk rezerves variants. Sejas attīrīšanai kosmetologi iesaka lietot citus līdzekļus, kas daudz maigāk attīra un vēl sniedz papildu ieguvumus ādai – micelāro ūdeni, attīrošās eļļas un tam līdzīgus līdzekļus.
Lietojot mazāk, arī ietaupīsi
Mazāks salvešu patēriņš nozīmē ne tikai tīrāku vidi, bet arī mazākus izdevumus un atbildīgāku attieksmi pret resursiem. Ikdienā lietojot mitrās salvetes, izmaksas pieaug, bet, samazinot to patēriņu, iespējams būtiski ietaupīt. Pārmaiņas sākas ar mazām izvēlēm. Mājas uzkopšanai, bērnu aprūpei vai ceļojumos mitro salvešu vietā iespējams izmantot atkārtoti lietojamas auduma salvetes vai drāniņas, kuras var mazgāt un izmantot atkal. Tas ir gan ekonomiskāk, gan videi draudzīgāk.
Tāpat rokas labāk mazgāt ar ūdeni un ziepēm, nevis mitrajām salvetēm. Ceļojumos līdzi var paņemt tam paredzētu pudelīti, kurā ir spirta šķidrums, kas daudz labāk notīrīs un dezinficēs rokas.
Izmet pareizi
Savukārt, ja mitrās salvetes tomēr tiek izmantotas, tās vienmēr jāizmet sadzīves atkritumos, nevis tualetē.
“Mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumos. Tās nedrīkst mest tualetē, pat ja uz iepakojuma norādīts, ka salvetes ir noskalojamas vai “bioloģiski noārdāmas”. Šie apzīmējumi bieži vien mēdz būt maldinoši – salvetes nesadalās kā tualetes papīrs un ūdenī saglabājas daudz ilgāk,” norāda ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Viņš norāda, ka mitrās salvetes kanalizācijā neveido šķidru masu, bet gan pielīp pie caurulēm un rada aizsprostojumus. Tās apgrūtina notekūdeņu attīrīšanas procesu, un daļa šķiedru nonāk vidē kā mikroplastmasa. Arī tad, ja salvete ir ražota no celulozes šķiedrām, pievienotie konservanti un mitrumu noturošās vielas traucē tai pilnībā sadalīties.
Arī uzņēmumiem sava daļa atbildības
Eiropas Savienība mikroplastmasu ir atzinusi par būtisku problēmu. Lai to mazinātu, kopš 2025. gada 1. janvāra ražotāju atbildības sistēmas apsaimniekojamo plastmasu saturošo izstrādājumu klāstā līdzās baloniem un zvejas rīkiem iekļautas arī mitrās salvetes. Tas nozīmē, ka šiem produktiem tiek piemērots dabas resursu nodoklis.
“Pievienojoties kādam no ražotāju atbildības sistēmas apsaimniekotājiem, arī uzņēmumi var kļūt ilgtspējīgāki un uzņemties atbildību par tirgū laisto preci un tās ietekmi uz vidi. Turklāt tādējādi iespējams samazināt uzņēmuma izdevumus, jo, pievienojoties ražošanas atbildības sistēmai, uzņēmums iegūst atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksas," skaidro Jānis Lapsa.
