Norvēģijā satraukti: vai Tramps mums atriebsies, ja neiedosim viņam Nobela prēmiju?

Norvēģijas Nobela komiteja jau bija skaidri norādījusi, ka tā ir pieņēmusi lēmumu par to, kurš 10. oktobrī tiks nosaukts par 2025. gada miera prēmijas, dažas dienas pirms Izraēla un palestīniešu teroristu grupējums “Hamas” ar Trampa starpniecību bija vienojušās par pamieru saskaņā ar ASV prezidenta Gazas plānu. Tramps nekas nav slēpis, ka ar šo vienošanos cer nostiprināt savas pretenzijas uz šīs balvas saņemšanu, pirms tam pastāvīgi lieloties par “septiņiem izbeigtajiem kariem”.

Ar smalkjūtību un taktu nesirgstošais Donalds Tramps jau daudzus gadus cenšas panākt, lai viņam beidzot piešķirtu Nobela miera prēmiju, savu sāpi iepinot pat dažādu ASV katastrofu kontekstā.

Taču kopš atgriešanās Baltajā namā 2025. gadā viņa alkas saņemt kāroto trofeju kļuvušas nevaldāmas. Gluži kā Tramps gadiem ilgi žēlojās, ka viņam "nokrāpa" "Emmy" balvu par realitātes šovu "The Apprentice", gluži kā pēc zaudētajām 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām viņš līdz šim brīdim stāsta, ka uzvaru viņam "nozaga", arī šoreiz reizē ar sevis slavināšanu viņš neaizmirst sūdzēties, ka prēmiju nedabūs, jo gan jau atradīs ieganstu viņam nepiešķirt.

Vēl vairāk — Tramps jūlijā pat bija zvanījis Norvēģijas finanšu ministram un bijušajam NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, interesējoties par kāroto prēmiju. Atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, Norvēģijas izdevums “Dagens Næringsliv” ziņoja, ka Trampa zvans pārsteidzis Stoltenbergu uz ielas: “Kamēr finanšu ministrs Jenss Stoltenbergs gāja pa Oslo ielu, pēkšņi piezvanīja Donalds Tramps … Viņš vēlējās Nobela prēmiju un parunāt par tarifiem.” Izdevums norādīja, ka tā nebija pirmā reize, kad Tramps sarunā ar Stoltenbergu bija pieminējis Nobela miera prēmijas nomināciju.

Kā norāda “Guardian”, šī Trampa apsēstība kļuvusi par pastāvīgu joku avotu ārvalstu diplomātu aprindās, kas mēģina lobēt savas intereses, tostarp Eiropas valstu vēstnieku regulārajās brokastīs, kur bieži apspriež, kā saglabāt Trampa interesi par Ukrainas atbalstīšanu. “Vienmēr, kad viņš runā par septiņu karu atrisināšanu, viņš patiesībā saka: dodiet man Nobela prēmiju,” sacīja kāds augsta ranga eiropiešu diplomāts Vašingtonā.

Tiek uzskatīts, ka tieši tas bija galvenais motīvs Trampa nesenajos centienos nokārtot pamieru Ukrainā, šajā nolūkā Aļaskā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Rezultāts bija nulle, Putins nepiekāpās ne par matu, un Tramps šķietami zaudēja interesi izbeigt Krievijas invāziju Ukrainā. “Kad viņš saprata, ka tas ir pārāk grūti, mēs esam atgriezušies pie Gazas,” sacīja diplomāts.

Tomēr vairums Nobela prēmiju piešķiršanas ekspertu un novērotāju uzskata, ka Trampam nav daudz izredžu, tādējādi pastāv ļoti reāls ASV un Norvēģijas attiecību pasliktināšanās risks, norāda “Guardian”. Pēdējā laikā Tramps ir pastiprinājis savu balvas iegūšanas kampaņu, pat apgalvojot, ka tās nesaņemšana būs “apvainojums Savienotajām Valstīm”.

Daudzi uzskata, ka Trampa izredzes mazina, piemēram, viņa agresīvā retorika pret sabiedrotajām Kanādu, kurai viņš pastāvīgi piedāvā izmest miskastē savu neatkarību un kļūt par ASV štatu, un Dāniju, kurai viņš pastāvīgi draud atņemt Grenlandi, pret Panamu vērstie draudi atņemt tai Panamas kanālu, aizvien pieaugošās represijas pret politiskajiem pretiniekiem paša valstī, palīdzības organizācijas USAID likvidēšana, šādi nolemjot briesmīgam liktenim miljoniem cilvēku visā pasaulē, pastāvīgā piekāpšanās Putinam, karš Gazā, lielīšanās ar izbeigtajiem kariem, kur viņa loma ir bijusi vai nu apšaubāma vai konflikts vispār nav izbeigts. Pēdējā laikā Tramps, šķiet, vispār vairs īpaši neiespringst sekot tam, kādus karus viņš esot izbeidzis, nekautrējoties publiski stāstīt par “Aber-baidžānas un Albānijas”, kā arī “Armēnijas un Kambodžas” karu atrisināšanu.

Turklāt daudzi pat nav piefiksējuši, ka Nobela miera prēmijas kandidātu pieteikšanas termiņš jau sen ir beidzies — tas bija 31. janvārī, tātad Trampa izreklamētie veikumi varētu pretendēt tikai uz nākamā gada prēmiju.

Norvēģijas Sociālistiskās kreisās partijas līdere Kirsti Bergstē uzskata, ka Norvēģijai ir jābūt “gatavai uz visu”. “Donalds Tramps virza ASV ekstrēmistiskā virzienā, uzbrūkot runas brīvībai, izmanto maskās tērptu slepenpoliciju, lai gaisā dienā uz ielas sagūstītu cilvēkus, un ierobežojot institūcijas un tiesu varu. Kad prezidents ir tik eksplozīvs un autoritārs, protams, mums jābūt gataviem uz visu,” viņa sacīja “Guardian”. “Nobela komiteja ir neatkarīga institūcija, un Norvēģijas valdība nav iesaistīta prēmiju piešķiršanā. Bet es neesmu pārliecināta, ka Tramps to zina. No viņa mums jābūt gataviem uz visu.”

Norvēģijas Zaļās partijas līderis Arilds Hermstads uzskata, ka tieši Nobela komitejas neatkarība ir tas, kas piešķir prēmijai vērtību. “Miera prēmijas tiek nopelnītas ar ilgstošu ieguldījumu, nevis ar kaprīzu plosīšanos sociālajos medijos un iebiedēšanu,” viņš sacīja. “Ir labi, ka Tramps atbalstīja neseno pamiera vienošanos starp Izraēlu un “Hamas”. Apsveicams ikviens solis, lai izbeigtu ciešanas Gazā, taču viens vēls ieguldījums neatsver gadiem ilgu vardarbības un šķelšanas veicināšanu.”

Norvēģijas Nobela institūta direktors Kristians Bergs Harpvikens paziņoja, ka lēmums tika pieņemts pēdējā Nobela komitejas sēdē, kas notika pirmdien. Viņš uzsvēra, ka lēmumi ir pilnīgi apolitiski, kaut gan šādu iespaidu var mazināt tas, ka komitejas locekļus ieceļ Norvēģijas parlaments saskaņā ar prēmiju nodibinātāja, uzņēmēja Alfrēda Nobela testamentā pausto gribu. “Es to zinu nepārprotami, ka komiteja darbojas pilnīgi neatkarīgi. Tomēr Alfrēds Nobels mums nedaudz apgrūtināja situāciju, ierakstot savā testamentā, ka tā jāieceļ parlamentam. Diemžēl tas nav apspriežams,” viņš teica.

Tikmēr analītiķis Haralds Stangelle pieļauj, ka Trampa atriebība varētu izpausties kā tarifi, prasības pēc lielākiem NATO ieguldījumiem vai pat Norvēģijas pasludināšana par ienaidnieku. “Viņš ir tik neparedzams. Es negribu lietot vārdu “bailes”, bet ir sajūta, ka tas varētu būt izaicinoša situācija,” viņš sacīja. “Ir ļoti, ļoti grūti izskaidrot Donaldam Trampam vai daudziem citiem pasaules līderiem, ka tā ir pilnīgi neatkarīga komiteja, jo viņi nerespektē šāda veida neatkarību.” Viņš piebilda, ka Trampa  triumfs būtu “vislielākais pārsteigums Nobela miera prēmiju vēsturē”.

Savukārt Miera pētniecības institūta direktore Nina Grēgere uzskata: kaut gan Tramps pelnījis atzinību par centieniem izbeigt karu Gazā, viņa īstenotā ASV izstāšanās no starptautiskajām institūcijām, pastāvīgā agresīvā retorika pret NATO sabiedroto Dāniju, kurai vēlas atņemt Grenlandi, pamattiesību pārkāpumi paša valstī “īsti nesaskan ar Nobela gribu”.

Nobela miera prēmija ir viena no piecām zviedru rūpnieka un dinamīta izgudrotāja Alfrēda Nobela (1833-1896) testamentā izveidotajām prēmijām un vienīgā, ko piešķir nevis Zviedrija, bet Norvēģija. Katru gadu Norvēģijas parlamenta ieceltā piecu locekļu Norvēģijas Nobela komiteja izskata plašo kandidātu klāstu, uzvarētāju paziņojot oktobrī, bet balvu pasniedzot Nobela nāves dienā 10. decembrī. Līdz šim no ASV prezidentiem šo balvu saņēmuši Teodors Rūzvelts (1906. g.), Vudro Vilsons (1919. g.), Džimijs Kārters (2002. g.) un Baraks Obama (2009. g.).

Jāpiebilst, ka Tramps Nobela miera prēmijai nominēts veselas astoņas reizes (katru gadu kopš 2016. gada, izņemot 2017. un 2023. gadu) un vienmēr palicis bešā. Viņu vēl vairāk tracina tas, ka ASV eksprezidents Baraks Obama, kuru viņš tagad cenšas visādos veidos apsūdzēt un aizvainot, to saņēma jau pirmajā prezidentūras gadā savā vienīgajā nominēšanas reizē. Lieki teikt, gluži tāpat kā Tramps pie katras izdevības pasaka kādu riebeklību par savu priekšteci Džo Baidenu, viņš nepalaiž garām iespēju žēloties par Obamas prēmiju.

Trampa kandidatūru izvirzījušo skaitā ir Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Pakistānas valdība, un pat viņa asā kritiķe, bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kuru Tramps pieveica 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, bet vēlēšanu kampaņas laikā pastāvīgi aicināja savu konkurenti ieslodzīt cietumā, šovasar bija izteikusi gatavību nominēt Trampa kandidatūru. Tiesa, viņa bija gatava to izdarīt, ja Trampam izdotos pārtraukt Krievijas invāziju Ukrainā bez tā, lai Ukraina būtu spiesta atdot savas teritorijas agresorvalstij. “Skaidri runājot, jābūt pamieram. Bez nekādas teritoriju apmaiņas. Un ar laiku [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam faktiski būtu jāizvācas no sagrābtās teritorijas, lai parādītu, tā teikt, savus labas gribas centienus, neapdraudētu Eiropas drošību,” viņa toreiz izteicās podkāstā “Raging Moderates”. “Ja mums to izdotos panākt, ja prezidents Tramps būtu tā dzinējspēks, es viņu nominētu Nobela miera prēmijai, jo mans mērķis ir nepieļaut kapitulēšanu Putinam, ko atbalsta un veicina Savienotās Valstis. Es uzskatu, ka tas ir briesmīgs precedents.”

Trampa kandidatūru jau sen intensīvi lobē arī viņa administrācija. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita preses konferencēs vairākkārt stāstījusi, cik ļoti Tramps ir pelnījis šo balvu, viņa īpašas sūtnis Stīvs Vitkofs publiskotajā bēdīgi slavenajā ASV valdības sēdē, kurā visi locekļi to vien darīja, kā slavēja Trampu, pauda cerību, ka Nobela komitejas locekļi "nāks pie prāta" un iedos prēmiju cilvēkam, "kurš to ir visvairāk pelnījis visā Nobela miera prēmiju vēsturē", un arī citas administrācijas amatpersonas pie katras iespējas reklamē savu priekšnieku.

Tramps prezidenta vēlēšanu kampaņā pērn solīja izmantot savas sarunu spējas, lai ātri panāktu karu izbeigšanu Ukrainā. Karu Ukrainā viņš sākotnēji solīja pabeigt “24 stundās”, pēc tam pastāvīgi paildzinot termiņus, bet nu jau par tiem ir aizmirsts vispār. 

Ironiski, bet pašā Krievijā pilnā nopietnībā uzskata, ka Nobela miera prēmija pienākas Putinam. Vēl vairāk, viņa kandidatūru vajagot ieteikt Eiropas Savienībai, jo tikai pateicoties Putina mīkstajai sirdij, Eiropa vēl pastāv, uzskata Krievijas Valsts domē. Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks šovasar aicināja Eiropas Savienību nākt pie prāta un veicināt Nobela miera prēmijas piešķiršanu Putinam. “Nobela Miera prēmiju vajag dot mūsu prezidentam. Viņš šobrīd glābj Eiropu,” viņš izteicās izdevumam “lenta.ru”. “Jo pēc visiem draudiem, kas vērsti pret mums, pēc izlūklidmašīnu lidojumiem gar mūsu robežu, Eiropai vairs nevajadzētu pastāvēt. Mūsu prezidents demonstrē dzelžainu savaldību. Es domāju, ka šajā sakarā viņam vajag piedāvāt Nobela Miera prēmiju. Un [kandidatūra] ir jāizvirza Eiropas Savienībai, jo īpaši [Eiropas Komisijas priekšsēdētājai] Urzulai fon der Leienai.”