“Kad bērniņš piedzimst, telpā ienāk gaisma!” Jaunā dūla Liene Virse par savu aicinājumu palīdzēt sievietēm dzemdībās

Ceļš līdz aicinājumam

“Jau pēc vidusskolas zināju, ka gribu mācīties par dūlu, bet toreiz man bija bail — likās, ka Latvijā šī profesija nav pieprasīta,” stāsta Liene. “Tagad saprotu, ka tā bija tikai nedrošība. Mani vienmēr ir vadījusi vēlme palīdzēt, būt blakus un dot mieru. Kad mamma pēc dzemdībām pasaka, ka esmu viņai palīdzējusi un devusi drošības sajūtu — tas ir lielākais gandarījums.”

Viņas spēks ir empātijā, vēlmē palīdzēt un būt līdzās. “Es jūtu, ka tas ir mans aicinājums — būt klāt sievietei viņas visneaizsargātākajā dzīves brīdī un būt mierā, kad viss apkārt mainās.”

Kas īsti ir dūla?

“Dūla nav medicīnas persona — viņa nepieņem lēmumus un neveic manipulācijas,” skaidro Liene. “Dūla ir emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts sievietei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Viņa palīdz sagatavoties dzemdībām, runā par sajūtām, sniedz mieru un drošības sajūtu. Pēcdzemdību periodā dūla var palīdzēt arī praktiski — sagatavot ēdienu, iziet pastaigā ar mazuli, palīdzēt ar zīdīšanu.”

Pēdējos gados interese par dūlām Latvijā aug. “Kādreiz par mums vispār nerunāja, bet tagad arvien vairāk sieviešu izvēlas šo atbalstu. Tomēr vēl ir kur augt — lielākā daļa dūlu šobrīd to dara paralēli citam darbam,” viņa piebilst.

Trīs lietas, ko Liene iesaka topošajām mammām

Liene pati ir mamma un labi saprot, ko nozīmē gaidīt bērniņu pirmo reizi.

Viņas galvenie padomi:

1. Meklēt mieru. “Miers ir pats svarīgākais — tas palīdz gan grūtniecības laikā, gan dzemdībās, gan pirmajās dienās kopā ar mazuli. Pirmais laiks ar bērniņu ir par ļoti lielu paļaušanos, un būs daudz situāciju, kas iedzīs stresā un būs pilnīgi jaunas. Tāpēc vissvarīgākais ir meklēt veidu, kas palīdz mammai atgūt mieru un iekšēju drošību.”

2. Iegūt zināšanas. “Mēs gatavojamies kāzām un svētkiem, bet dzemdības bieži uztveram kā "notikumu, kas vienkārši notiks". Patiesībā gatavošanās dzemdībām un informācijas iegūšana ir atslēga.”

3. Sagatavoties pēcdzemdībām. “Lielākā daļa mammu ļoti satraucas par dzemdībām un visu uzmanību velta tieši tām, taču nereti aizmirst, ka ir arī pēcdzemdību periods. Tas ir tikpat svarīgs kā pašas dzemdības — sagatavot ēdienu, sarunāt, kas palīdzēs mājās, runāt ar partneri. Piedzimst ne tikai bērns, bet arī mamma, un viņai vajadzīgs atbalsts un izpratne, jo viņa vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Pēcdzemdību laiks bieži paiet nogurumā, stresā un steigā, tāpēc ir svarīgi tam sagatavoties un zināt, kur meklēt palīdzību un mieru."

 Liene arī aktīvi darbojas "Instagram" (@zidit.ar.milestibu), kur dalās ar saturu par mammām aktuālām tēmām, piemēram, zīdīšanu, zīdīšanas noslēgšanu un piebarojuma uzsākšanu.

“Kad bērniņš piedzimst, telpā ienāk gaisma”

Kad Liene stāv līdzās sievietei dzemdībās, viņa to sauc par brīnumainu mirkli. “Kad mamma piezvana un saka, ka šis brīdis tuvojas, ka viņa drīz satiks savu mazulīti, vienmēr ir patīkams satraukums. Dzemdības nekad neiet vienā taisnā līnijā — tajās ir gan kalni, gan lejas, prieks un gandarījums mijas ar satraukumu un neziņu. Taču brīdis, kad bērniņš piedzimst, ir vienkārši fantastisks. Visa telpa piepildās ar gaismu — tādu dievišķu, siltu gaismu, ko nevar salīdzināt ne ar ko citu. Tās ir emocijas, kuras citur dzīvē nav iespējams sajust,” stāsta Liene.

“Daudzi, kas ir bijuši klāt bērna dzimšanas brīdī, saka, ka gribas to piedzīvot atkal — un tā patiešām ir. Tā ir kā pozitīva atkarība. Tu iegūsti gaismu, prieku un enerģiju. Pat ja neesi gulējis visu nakti un esi fiziski noguris, tas brīdis visu kompensē."

Pirmo reizi pašas dzemdībās Liene vēl nezināja, ko dūla īsti dara. “Toreiz man nebija daudz informācijas. Es zināju, ka ir tāda dūla, bet nesapratu, kā viņa var palīdzēt. Noslēdzu līgumu ar vecmāti un domāju, ka no viņas saņemšu arī emocionālu atbalstu. Bet vecmāte bija vairāk medicīniska persona, un es sapratu, cik ļoti man pietrūka kāds, kas pasaka – tu to vari, kas tic, nomierina un vienkārši ir blakus. Tagad zinu, ka otrajās dzemdībās noteikti gribēšu dūlu – cilvēku, kas dod mieru un ticību sev.”

Kā atrast savu dūlu?

Liene iesaka meklēt dūlu portālā dulas.lv, sociālajos tīklos vai caur paziņām. “Pirmā tikšanās parasti ir bez maksas — tā ir iespēja saprast, vai starp sievieti un dūlu ir "klikšķis". Tas ir ļoti svarīgi, jo dzemdības ir visintīmākais brīdis sievietes dzīvē, un blakus jābūt cilvēkam, ar kuru ir droši.”

Pēc tam seko vairākas pirmsdzemdību vizītes, pati dzemdību klātbūtne, un bieži arī pēcdzemdību apmeklējums. “Katra mamma izvēlas citādi — vienai vajadzīga saruna, citai pieskāriens vai palīdzība ar bērniņu. Dūlas uzdevums ir dot tieši to, kas tajā brīdī vajadzīgs.”

“Es gribu dot mieru un pārliecību”

“Man ir svarīgi, lai katra sieviete zina — viņa drīkst izvēlēties. Drīkst piedzīvot tādas dzemdības, kādas viņa vēlas,” saka Liene. “Mans uzdevums nav vērtēt vai mācīt, bet būt līdzās, pieņemt, atbalstīt un iedrošināt. Es gribu dot mammām mieru un pārliecību, gribu iedot sajūtu, ka viņas drīkst piedzīvot savu, unikālo dzemdību stāstu — tādu, kādu viņas ir izsapņojušas.”

“Katru sievieti es pieņemu tieši tādu, kāda viņa ir — neatkarīgi no viņas lēmumiem. Ja viņa izvēlas epidurālo anestēziju vai tieši pretēji — vēlas dzemdēt dabīgi, tas nav jāvērtē."

“Dūla ir emocionāls atbalsts, kas dara tieši to, kas mammai tajā brīdī ir vajadzīgs. Vienai tie būs stiprinoši vārdi, citai — apskāviens vai vienkārši fiziska klātbūtne. Kāda vēlēsies garu sarunu, cita — lai kāds iziet ar bērniņu pastaigā. Svarīgi ir būt klāt, klausīties un dot to, pēc kā mamma patiešām nāk — mieru, drošību un sajūtu, ka viņa nav viena.”

Noslēgumā jaunajai dūlai tika jautāts par Latvijas demogrāfisko situāciju, kas pēdējā laikā ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Viņa norāda, ka finansiālais aspekts ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimenes izvēlas neradīt otro vai trešo bērnu. “Ja ģimenēm ir grūti nodrošināt pat vienu bērnu, tas bieži vien ir galvenais faktors, kas liedz radīt vairāk bērnu,” skaidro Liene. 

Liene arī uzsver, ka atbalsta trūkums ir liels izaicinājums, kas būtiski ietekmē jauno vecāku ikdienu. “Agrāk vecvecāki bieži bija tuvāk un palīdzēja, taču tagad, kad pensionēšanās vecums ir paaugstināts un viņiem jāturpina strādāt, jaunajiem vecākiem trūkst palīdzības. Tāpat senāk ģimenēs bija ierasts, ka vairākas paaudzes dzīvoja vienā mājā vai ciemā, bet šobrīd daudzas jaunās ģimenes dzīvo tālu no saviem vecākiem un vecvecākiem, pat citās pilsētās vai valstīs, un ikkdienā trūkst atbalsta.”

Viņasprāt, valstij būtu jādomā par papildu atbalsta pasākumiem, piemēram, lielākiem pabalstiem vai dekrēta maksājumiem, kas palīdzētu veicināt dzimstību. “Redzēju, ka šobrīd ir pacēluši pabalstus, taču vajadzētu ieviest vēl vairāk atbalsta jaunajiem vecākiem. Es domāju, ka lielāki pabalsti un lielāki dekrēta maksājumi varētu palīdzēt veicināt dzimstību un atbalstīt ģimenes,” saka Liene.