Atkāpies Lietuvas kultūras ministrs, kurš laipoja atbildēs uz jautājumu "Kam pieder Krima?"

“Šodien, lai pasargātu gan savu ģimeni, gan visu sabiedrību, nevis sagrautu valdību, bet palīdzētu tai turpināt darbu, varu paziņot - es atkāpjos no kultūras ministra amata,” žurnālistiem Seimā paziņoja Adomavičs. “Paldies par uzticību premjerei, prezidentam, paldies par uzticību frakcijai un partijai, kas mani deleģēja šajā amatā.”

Sabiedrības sašutumu par Adomaviču izraisīja portālā “Lrytas” publicētā intervija, kurā viņš jautājumus Krimas piederību un Ukrainas mērķiem karā pret krievu okupantiem nosauca par provokatīviem, atsakoties atbildēt.

“Šie ir provokatīvi jautājumi, tāpēc labāk pat nepievērsīsimies šai tēmai, jo mēs te pat nerunājam par Kultūras ministriju,” Adomavičs šādi atbildēja uz jautājumu “Kam pieder Krima?” “Nē, nespēlēsim šīs spēles. (..) Ir robeža, pie kuras ir jāapstājas. Mums jāapstājas tieši šeit. Tieši šajos jautājumos,” viņš turpināja, kad tika uzstājīgi izjautāts. Vēlāk viņš pieprasīja savu atbildi precizēt: “Tā ir okupēta Ukrainas teritorija, kas šobrīd atrodas Krievijā.”

Kad viņam jautāja, ko viņš uzskata par Ukrainas uzvaru, Adomavičs atbildēja, ka uz šo jautājumu var atbildēt tikai pati Ukraina, nevis viņš. “Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Patiešām. Šodienas kontekstā ļoti sarežģīts jautājums. Droši vien paši ukraiņi vislabāk zina, kas ir viņu uzvara. Ne mēs,” viņš sacīja. “Mēs varam tikai palīdzēt, dot savu artavu. Mūsu palīdzība var viņiem palīdzēt sasniegt šo uzvaru. Taču tikai viņi var definēt, kas ir šī uzvara. Nevar atbildēt cita vietā.”

Tomēr ministrs uzsvēra, ka Ukraina varētu uzvarēt ātrāk, ja valstī tiktu ierobežota korupcija, norāda “lrt.lt”. “Ukraina uzvarētu karā daudz ātrāk, ja tur kontrolētu korupciju. Ja Ukraina pati kontrolētu korupciju, tā varētu vairāk līdzekļu novirzīt aizsardzībai. Tā aizstāvētos ātrāk, labāk un stabilāk.”

Viņš piebilda, ka cīņa ar korupciju ir Ukrainas, nevis Kultūras ministrijas atbildība, bet Lietuva var palīdzēt ar informāciju, zināšanas un citādi.

Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas kanceleja piektdien izplatīja paziņojumu, kurā norādīts, ka Adomaviča nostāja ir nepieņemama un var padarīt viņu par neatbilstošu kultūras ministra amatam. “Šāda Lietuvas valdības locekļa nostāja ir nesaprotama, nepieņemama un rada pamatotu jautājumu par to, vai šī persona vispār var būt valdības loceklis,” teikts paziņojumā.

Lieki teikt, ka Krievijā Lietuvas kultūras ministra laipošanu uztvēra kā "bailes pateikt patiesību". Krievijas Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa izdevumam "lenta.ru" pavēstīja, ka ministrs nespēja atbildēt uz jautājumu par Krimas piederību, jo saprot, kam tā patiesībā pieder, bet baidās to pateikt. "Mēs ar jums daudzas reizes esam dzirdēuši, ka augsta ranga politiskie darbinieki, galvenokārt ASV, nezināja, kur atrodas Gruzija, nezināja, kur atrodas Ukraina, kā arī daudzas citas valstis. Varbūt viņš nezina arī to, kur atrodas Krima. Skaidrs, kam Krima pieder. (..) Visticamāk, viņš tomēr saprot, ka Krima pieder Krievijai, taču baidās to pateikt."

Pēdējā laikā vairākas kultūras organizācijas un iniciatīvas grupas rīkoja protestus pret Adomaviča iecelšanu amatā. Lai protestētu pret jauno ministru, vairākas kultūras nozares amatpersonas paziņojušas par atkāpšanos no amata, bet vairākas institūcijas atteikušās no valsts prezidenta kā patrona un sadarbības ar prezidenta biroju.

Aģentūra LETA vēsta, ka svētdien visā Lietuvā paredzēts kultūras darbinieku streiks saistībā ar Kultūras ministrijas nodošanu partijas “Nemunas rītausma” pārziņā.

Adomavičs ir "Nemunas rītausmas" līdera Remiģijs Žemaitaiša radinieks — Adomaviča sieva un Žemaitaiša brāļa sieva ir māsas. Politiķis ir beidzis Čurļoņa mākslas skolu, kur mācījies spēlēt trombonu. Vēlāk viņš studēja Viļņas Universitātes Biznesa skolā. Nesen viņš bija deputāta Raimonda Šuķa padomnieks, bet lielāko daļu karjeras strādājis uzņēmējdarbībā, kas nav saistīta ar kultūras jomu.

Lai gan sākotnēji Nausēda paziņoja, ka neapstiprinās ministra amatā nevienu “Nemunas rītausmas” biedru, mudinot valdības koalīcijas partiju ministra amatam izvirzīt partijai nepiederošus cilvēkus, saasinoties valdības veidošanas krīzei, prezidents 26.septembrī paziņoja, ka “ar smagu sirdi” apstiprina Adomaviču amatā. Viņš mudināja kultūras kopienu dot ministram iespēju sevi pierādīt.

Pats partijas līderis Remiģijs Žemaitaitis apsūdzēts naida kurināšanā pret ebrejiem un nacistiskās Vācijas noziegumu noliegšanā. Spriedumu Žemaitaiša lietā paredzēts pasludināt 31.oktobrī. Prokurors pieprasījis piespriest Žemaitaitim naudassodu 51 250 eiro apmērā, savukārt advokāte lūgusi viņu attaisnot.

Lieta pret Žemaitaiti tika ierosināta pēc viņa ierakstiem par ebrejiem pagājušā gada maijā un jūnijā sociālajā tīklā “Facebook”. Starp Žemaitaiša ierakstiem ir šādi: “Izrādās, ka bez Putina pasaulē ir vēl citi lopi — Izraēla”, “Mēs, lietuvieši, nekad nedrīkstam aizmirst ebrejus un krievus, kas visaktīvāk piedalījās mūsu tautas iznīcināšanā!” un “Nav brīnums, ka rodas tādi teicieni kā: “Žīds kāpa pa trepēm un nejauši nokrita. Ņemiet, bērni, nūjiņu un nositiet to žīdiņu”.” Krimināllietā minēti arī vairāki citi pret ebrejiem vērsti Žemaitaiša izteikumi.

Par šiem ierakstiem pret politiķi Seimā tika ierosināta impīčmenta procedūra, un 2024.gada aprīlī Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka viņš ir pārkāpis deputāta zvērestu un konstitūciju. Pēc šī sprieduma politiķis nolika Seima deputāta mandātu, bet oktobrī atkal tika ievēlēts parlamentā. Seims decembrī atcēla viņa tiesisko imunitāti.