Maskavas tiesa piespriež ilgu cietumsodu operdziedātājai Marijai Maksakovai, kas vairākkārt uzstājusies Latvijā

Presņas rajona tiesa slaveno mecosoprāni Maksakovu atzina par vainīgu “publiskos aicinājumos internetā uz darbībām, kas vērstas pret Krievijas drošību” un par “izvairīšanās no ārvalstu aģentu pienākumu izpildes”. Prokurors bija pieprasījis viņu ieslodzīt kolonijā uz 5 gadiem un 2 mēnešiem.

Krievijas represiju iemesls bija viņas intervija Ukrainas televīzijas kanālam “Seičas”, kurā viņa nosodīja krievu okupantus, kā arī aicināja pārskaitīt naudu Ukrainas armijas vajadzībām, un agresorvalsts izmeklētāji tur saskatīja nu jau 1316 dienas ilgstošās ““speciālās militārās operācijas” diskreditēšanu”.

Izdevums “Argumenti i fakti” šovasar norādīja, ka Maksakovai varēja izvirzīt arī vēl nopietnākas apsūdzības par “līdzdalību teroristiskā darbībā”, un par to pienākas līdz 15 gadu ieslodzījums, bet atsevišķos gadījumos pat mūža ieslodzījums.

Ukrainā dzīvojošajai Maksakovai ir Vācijas pilsonība, jo viņa dzimusi Minhenē, un viņas tēvs ir no Latvijas savulaik emigrējušo baltvāciešu dēls, uzņēmējs Pēters Ingenbergs. Viņa vairākkārt ir uzstājusies arī Latvijā — gan Laimas Vaikules mūzikas festivālā Jūrmalā, gan 2018. gadā uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves ar Latvijas simtgadei veltītu koncertu “Baltijas ceļš” — savu toreizējo uzstāšanos Rīgā viņa noslēdza ar latviešu valodā nodziedāto Latvijas himnu. Viņa bijusi Maskavas Lielā teātra, Sanktpēterburgas Marijas teātra un Ukrainas Nacionālās operas soliste.

Savulaik 48 gadus vecā Maksakova bija Putina atbalstītāja, un sēdēja Krievijas Valsts domē kā valdošās partijas “Vienotā Krievija” deputāte. Tiesa, viņa ir vienīgā Valsts domes deputāte, atturējās 2012. gada decembra balsojumā pat tā dēvēto “Dimas Jakovļeva likumu”, kuru opozīcija iedēvēja par “Neliešu likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bāreņus: par to balsoja 420 deputāti, pret — 7. Šo likumu daudzi uzskata par Krievijas atbildi uz tajā pašā decembrī ASV Kongresa pieņemto “Magņicka likumu”, kurā ieviestas personiskas sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem un korumpantiem Krievijā, un tā mērķis bija sodīt Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par jurista Sergeja Magņicka nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā.

Vēlāk Maksakova apgalvoja, ka nav piedalījusies Krievijas Valsts domes balsojumā par Krimas aneksijas atzīšanu un to nosodīja.

Ar savu vīru, Valsts domes komunistu frakcijas deputātu Denisu Voroņenkovu viņa 2016. gadā pārcēlās uz dzīvi Kijivā, taču 2017. gada 23. martā Voroņenkovu tur nošāva uz ielas gaišā dienas laikā. Viņa slepkava no Voroņenkova miesassarga raidītajiem šāvieniem nomira slimnīcā.