Krievijā katastrofāli pietrūkst degvielas, Valsts domē skaidro kavalērijas izmantošanas priekšrocības Ukrainas frontē
Ukrainas triecienu rezultātā Krievijas naftas pārstrādes objektiem agresorvalsts saskārusies ar pamatīgu degvielas krīzi, un jau vairāk nekā trīsarpus gadus ilgstošās “speciālās militārās operācijas” turpināšanai var nākties atgriezties pie sentēvu metodēm un izmantot zirgus. Krievijas Valsts domē tur saskata labumus.
Krievijas Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Viktors Vodolackis uzskata, ka kavalērija būs efektīvāka par motocikliem tad, kad pasliktinās laikapstākļi un ceļi kļūst dubļaini. “Motocikls ar trieciennieku neizbrauks, bet zirgs aizauļos tur, kur vajag. Tāpēc, ja šis eksperiments izdodas, kāpēc gan ne? Zirgs var būt efektīvs pārvietošanās līdzeklis, ieņemot atbalsta punktus,” viņš sacīja intervijā “Argumenti i fakti”. Viņš gan atzina, ka zirgu uzturēt ir grūtāk nekā motociklu, jo dzīvnieks ir jābaro un jānodrošina ar veterināro aprūpi.
Tomēr diez vai atgriešanās pie zirgu izmantošanas skaidrojama ar rudens laikapstākļu iestāšanos un to mobilitātes priekšrocību izmantošanu, galu galā, šādi apstākļi bija arī trijos iepriekšējos kara rudeņos. Šoreiz būtisku lomu spēlē tas, ka sāk trūkt kaujas mašīnām nepieciešamās degvielas.
Par ukraiņu triecienu efektivitāti liecina tas, ka līdz septembra beigām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās piespiedu dīkstāvē bija apmēram 38% naftas sākotnējās pārstrādes jaudu un divas trešdaļas šo dīkstāves gadījumu izraisīja tieši dronu uzbrukumi, vēsta izdevums RBK, atsaucoties uz nozares analītiskās aģentūras “Siala” datiem. Šo uzbrukumu dēļ no ierindas tika izsistas jaudas, kas diennaktī nodrošināja 236 tūkstošu tonnu produkcijas ražošanu, liecina “Siala” vērtējums. Tas kļuvis par vēsturisku rekordu, pārspējot augustā reģistrētos 206 tūkstošus tonnu diennaktī, bet iepriekš rekordsmagā dīkstāve tika fiksēta 2022. gada maijā, kad netika saražoti 196 tūkstoši tonnu produkcijas.
Tikai septembrī vien pēc dronu uzlidojumiem darbību apturēja četras naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp Krievijas piecu lielāko šādu rūpnīcu skaitā ietilpstošās “Kinef” rūpnīca Ļeņingradas apgabalā un “Rosņeftj” uzņēmums pie Rjazaņas.
Izdevums “Kommersant” vēsta, ka septembrī benzīna deficīts Krievijā sasniedza aptuveni 400 tūkstošus tonnu no ikmēneša piegādēm divu miljonu tonnu apmērā. Benzīna cenas Sanktpēterburgas biržā pēdējo nedēļu laikā saglabājas rekordaugstā līmenī. Vairākos Krievijas reģionos degvielas uzpildes stacijās saskaras ar degvielas trūkumu, visgrūtāk klājas Krievijas dienvidos un Tālajos Austrumos, bet anektētajā Krimā vienam cilvēkam pārdod ne vairāk par 30 litriem.
Degvielas krīze nu sākusi būtiski ietekmēt arī krievu okupantu armijas apgādi Ukrainā. “Kommersant” norāda, ka arī agrāk frontē izmantoti zirgi, taču tie bijuši tikai atsevišķi gadījumi. Tagad Krievijas armijā cenšas atjaunot “pilnvērtīgu kavalēriju”. Krievijas propagandas rupors “Russia Today” stāstīja, ka speciālo uzdevumu vienībā “Štorm” jau intensīvi apgūstot jāšanas iemaņas, bet tās komandieris apgalvo, ka zirgu izmantošana okupantiem dod tikai labumu, jo dzīvnieks instinktīvi varētu izvairīties no mīnām, turklāt labāk orientējas tumsā. Zirgus okupanti cer izmantot pēc pilnas programmas, uz tiem uzsēdinot pat divus cilvēkus: kamēr viens vada zirgu, otrs šauj.
“Kommersant” norāda, ka zirgi labi pārvietojas tur, kur nav ceļu, to izmantošana arī samazina magnētisko minu nostrādāšanas risku, jo nav metāla daļu, tomēr grūtības rada tas, ka zirgi ir jāapmāca un jābaro, turklāt tie spēj nest daudz mazāk kravu nekā mašīnas, tādēļ to masveida izmantošanas iespējamība kaujas laukā esot minimāla. “Kopumā mēģinājums zirgus atgriezt mūsdienu kaujas laukā lielā mērā ir simbolisks. Karadarbības, kas kļuvusi par tehnoloģisko risinājumu demonstrācijas arēnu, dalībnieki spiesti atkal atgriezties pie pamatlīdzekļiem — no analogā telefona kabeļa līdz dzīvnieku izmantošanas pajūgos, — kad mūsdienu tehnoloģijas kļūst ievainojamas”.
