Latvijas eiroparlamentārieši atzinīgi vērtē Leienas ikgadējās uzrunas uzsvaru uz drošību, bet sagaida stingrāku līderību

Ivars Ijabs (LA) pauda, ka Leienas uzruna vēlreiz apliecina, ka "nedzīvojam mierīgos laikos, taču vienlaikus uzrunā saklausāmi vairāki apsveicami un pat cerīgi punkti".

Piemēram, drošība, kas esot un paliekot Eiropas galvenā prioritāte, un Eiropas Savienība (ES), Ijaba vērtējumā, ir gatava ievērojami kāpināt aizsardzības spējas Baltijas reģionā, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību pret potenciālu Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresiju. Pēc Ijaba vārdiem, Eiropai jau ir jācīnās un jācīnās par tās vietu pasaulē.

Otrs punkts esot sadarbība. Kā norāda Ijabs, šis nav laiks, kad "iet ragos" ar sabiedrotajiem kā tepat Eiropā, tā aiz ES robežām. "Šobrīd ir vitāli svarīgi uzturēt ciešas un sekmīgas attiecības ar mūsu partneriem, lai spēcinātu šo sadarbību militārajā jomā, ekonomikā un zinātnē. Kaut arī Eiropai ir jākļūst pašpietiekamai, stiprāki mēs esam kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem," pauž Ijabs.

Sandra Kalniete (JV) uzskata, ka ES ārējā robeža ir kopējās drošības priekšlīnija, un miera un demokrātijas apdraudējuma apstākļos, īpaši austrumos, tās stiprināšana ir visas Eiropas atbildība. Viņa atzīmēja, ka Leiena uzrunā uzsvēra nepieciešamību pēc mērķtiecīgas rīcības aizsardzībā un atbalsta Ukrainai, kas nebūtu tikai solidaritātes žests, bet ieguldījums mūsu drošībā.

Eiroparlamentāriete atzīmē, ka mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, dronu sienas, kļūst par būtisku daļu kopējā aizsardzībā. "Šī pieeja rāda ES apņēmību ne vien reaģēt, bet arī proaktīvi stiprināt Austrumu flangu," sacīja Kalniete, piebilstot, ka, runājot par brīvības un demokrātijas vērtībām, EK prezidente kā vienu no piemēriem minējusi Baltijas valstu "meža brāļu pretestību uzspiestajai nebrīvei".

Savukārt Rihards Kols (NA) pauda, ka Leiena "šoreiz vismaz atzina acīmredzamo - Eiropas drošība ir prioritāte". To skaidri apliecinot arī svaigākie Eirobarometra dati. Viņš norāda, ka ES pilsoņi sagaidot, ka ES beidzot koncentrēsies uz aizsardzību, nevis "zaļajiem eksperimentiem".

Kols atzina, ka Leienas apņemšanās stiprināt Austrumu flangu un izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam ir solis pareizajā virzienā, taču ar "kosmētiskām izmaiņām" nepietikšot.

"Ņemot vērā laikus, kuros dzīvojam - ar karu Eiropā un pieaugošiem drošības riskiem, no EK prezidentes gaidīju izlēmīgāku un stingrāku stāju. Tā vietā dzirdējām labi iepakotu runu ar daudz frāzēm, bet maz konkrētības," vērtēja Kols.

Viņš norādīja, ka, visticamāk, solījumu īstenošana būs atkarīga no konkrētu ES komisāru gribas un spējām, nevis no Leienas. "Ir laiks atteikties no zaļā kursa, kas vājina Eiropas konkurētspēju un ignorē ģeopolitisko realitāti. Eiropai ir jābūt pragmatiskai, spējīgai sevi aizstāvēt, un jāspēj saglabāt un palielināt savu ietekmi pasaulē - ne tikai teorētiski, bet ar reāliem risinājumiem," uzskata EP deputāts.

Vilis Krištopans (LPV) vērtēja, ka šodienas Leienas uzruna neesot bijusi par līderību, bet gan uzskatāma par mēģinājumu glābt reputāciju.

"Piemēram, vakar publicēta aptauja rāda, ka vairāk nekā puse eiropiešu tirdzniecības līgumu starp ES un ASV sauc par pazemojošu. Trīs ceturtdaļas kritizē viņas sarunu vadību. Un pats svarīgākais - seši no desmit eiropiešiem uzskata, ka viņai pienācis laiks atkāpties," pauž Krištopans, norādot, ka šie skaitļi runā skaidrāk par jebkuru runu.

"Tauta jūtas nodota un pazemota. Eiropai vajadzīga vadība, kas aizstāv cilvēkus, nevis savas kļūdas. Šodien mēs nedzirdējām vīziju. Mēs redzējām tikai krīzes menedžmentu. Un tas nav pieņemami," teic Krištopans.

Reinis Pozņaks (AS) pauda, ka no EK priekšsēdētājas runas galvenā labā ziņa esot tā, ka Austrumu pierobežas valstu militārā un ekonomiskā aizsardzība beidzot tiek izvirzīta kā prioritāte. "Šajā kontekstā bija gandarījums dzirdēt konkrētas iniciatīvas ar skaidru izpildes ceļu. Ja iepriekš tika deklarēts, ka Eiropai ir jābūvē tilti nevis žogi, tad tagad šie paziņojumi skaidri parāda, ka arī EK izpratnē žogi ir neizbēgama nepieciešamība," pauž Pozņaks.

Viņš arī norāda, ka vakar pierobežas valstu aizsardzību savā runā kā prioritāti izcēla arī eirokomisārs kohēzijas un reformu jautājumos Rafaels Fito. Tas vedinot domāt, ka pierobežas valstu deputātu centieni pierādīt pārējiem deputātiem un komisāriem, ka situācija Austrumu pierobežā ir kā bumba ar ļoti īsu laika degli, beidzot ir sadzirdēta.

Mārtiņš Staķis (P) sacīja, ka Leienas uzrunā izskanējis nepārprotams atbalsts ES austrumu robežai, un arī piedāvājums izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus Ukrainas labā. Staķis vērtēja, ka bija sagaidāms, ka deputāti veltīs kritiku EK prezidentes virzienā par nevienlīdzīgo tirdzniecības vienošanos ar ASV. "Tomēr, kamēr Eiropa nespēs pati garantēt savu drošību, tā nevarēs būt līdzvērtīgs partneris pasaules lielvarām - līgums ar ASV ir šīs atkarības cena," norāda Staķis.

Politiķis uzsver, ka aizsardzībai ir jābūt galvenajai ES prioritātei, jo tikai tā varēs iegūt arī labākus tirdzniecības līgumus un ietekmi pasaulē. "Kamēr tas tā nebūs, deputāti varēs paust neapmierinātību vai rosināt jaunus neuzticības balsojumus, bet tas neko nemainīs - jebkuras komisijas rokas būs sasietas, kamēr Eiropa nebūs militāri pašpietiekama," sacīja Staķis, piebilstot, ka aizsardzība EK prezidentes uzrunā bijusi viena no centrālajām tēmām, bet šī neesot pirmā tāda uzruna, un nepieciešama lielāka izlēmība darbos.

Nils Ušakovs (S) norāda, ka Leienas runā veltītā lielā uzmanība Austrumeiropai un tās drošībai esot apsveicams un ļoti nozīmīgs politisks signāls. "Jācer, ka šī politiskā apņemšanās tiks detalizēti atspoguļota arī turpmākajās diskusijās par ES daudzgadu budžetu," teic politiķis, piebilstot, ka Latvijai un visam reģionam esot svarīgs atbalsts drošības stiprināšanā un reģionālajā attīstībā, īpaši pierobežas reģioniem, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu ES vienotību.

Inese Vaidere (JV) norāda, ka, lai arī savu runu EK prezidente sāka ar svarīgāko - karu Ukrainā, viņa būtu varējusi izrādīt vēl lielāku drosmi un runāt par nopietnu drošības krīzi, ko pierāda arī Krievijas dronu uzbrukums Polijai.

Vaidere atzinīgi vērtē, ka prezidente uzsvēra nepieciešamību atteikties no visiem Krievijas fosilajiem enerģijas avotiem, jo tieši šobrīd Vaidere EP vada darbu pie likumprojekta par atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes importa.

Vienlaikus eiroparlamentāriete norāda, ka Leiena varēja minēt arī nepieciešamību atteikties no Krievijas urāna Eiropas kodolreaktoros. "Cerēju sagaidīt drosmīgākus lēmumus attiecībā uz Krievijas noguldījumiem Eiropas bankās," pauda deputāte, norādot, ka viņa jau 2022.gadā esot iesniegusi ES budžetā pilotprojektu par to, kā tos likumīgi konfiscēt un nodot šos līdzekļus Ukrainai.

"Izklāstītie plāni attiecībā uz konkurētspējas celšanu, starptautiskās tirdzniecības veicināšanu un mājokļu problēmu risināšanu vērtējami pozitīvi. Tikai nedrīkst aizmirst, ka drošība ir absolūta prioritāte," pauž Vaidere.

Roberts Zīle (NA) sacīja, ka šī neesot Leienas pirmā uzruna, un esot varējis just, ka runas dizains saglabājas nemainīgs, proti, tiek apsolīts visiem viss, lai katra EP politiskā grupa sadzirdētu uzrunā sev tīkamas lietas.

Zīle norādīja, ka interesanti bija vērot zāles reakciju uz dažādiem jautājumiem. Piemēram, kad tika runāts par ES paplašināšanos, tajā skaitā Ukrainas uzņemšanu ES, zālē bija klusums, savukārt zaļā kursa tēmas tika pavadītas ar skaļiem aplausiem.

Kā norādīja Zīle, EK priekšsēdētāja esot solījusi pieejamus mājokļus, subsīdijas elektroauto iegādei, centralizētu mediju fondu, arī jaunu kopīgu iniciatīvu veselības nozarē. Tāpat vārdos ticis pausts atbalsts lauksaimniekiem, lai gan darbi liecinot par atbalsta samazināšanos - komisija daudzgadu budžetā ir noņēmusi lauksaimniecības otro pīlāru - lauku attīstības daļu, pauž Zīle.

Viņš norāda, ka šie piemēri raksturo to virzienu, "kā EK vēlas katrai problēmai likt pretī Eiropas līmeņa iejaukšanos". "Bet tas ir smagnēji, jo, tikko tiek dalīta kopējā nauda, tam pretī ir liels birokrātijas slogs. Līdz ar to šie piedāvājumi ir maz ticami," vērtēja Zīle.

Viņš norādīja, ka tas, ko gribētos dzirdēt no EK vadītāja, esot pragmatiska un tieša valoda. "Taču EK priekšsēdētājas uzrunā jutās tāds kā sagurums. Šis amats ir kā Eiropas premjera amats, un šajos laikos politiskā līderība ir īpaši svarīga," uzsver Zīle.