Medijs: Putins, visticamāk, sāks jaunu kara fāzi
Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc atgriešanās no Pekinas varētu sākt jaunu kara fāzi savā sāktajā karā pret Ukrainu, ziņo "The Times".
Izdevums norāda, ka Putina pārliecība pieauga pēc sarunām ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Tikšanās laikā abas puses apsprieda sadarbības perspektīvas.
To, ka Kremlis ir mainījis savu pieeju, jau apliecināja nesenais uzbrukums Kijivai, ko žurnālisti raksturoja kā vienu no lielākajiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Pirmo reizi vairāk nekā trīs gadu laikā tika trāpīts Ukrainas valdības ēkai. Tikmēr Krievijā stingrās līnijas piekritēji jau sen aicināja uzbrukumus "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā.
Krievija uzbrukumos skārusi Ukrainas valdības ēku
Krievija naktī uz svētdienu veica lielāko dronu ofensīvu pret Ukrainu kopš kara sākuma - raidot pret Ukrainu 805 dronus, un ...
"The Times" arī uzsver, ka Pekina kļūst par galveno platformu Putina diplomātiskajiem manevriem. Krievijas diktators pasludināja, ka attiecības starp Maskavu un Ķīnu ir “nepieredzēti augstajā līmenī”.
Norādīts, ka viņa klātbūtne militārajā parādē Pekinā bija simboliska: Putins sēdēja Sji Dzjiņpina labajā pusē, blakus bija Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Tā bija pirmā reize kopš Aukstā kara, kad visu trīs valstu līderi vienlaikus piedalījās šādā pasākumā.
Militārā parāde Ķīnā
Trešdien, 3. septembrī, Pekinā aizvadīja dārgāko parādi savas valsts vēsturē, demonstrējot savu militāro spēku un jaunākos ieročus un tehnoloģijas.
Neskatoties uz tuvību, izdevums uzsver, ka, atšķirībā no Ziemeļkorejas, Ķīna nesūta karaspēku, lai piedalītos karā pret Ukrainu. Tajā pašā laikā Pekina diplomātiski atbalsta Maskavu un izvairās no Rietumu sankciju ievērošanas.
Pagājušajā nedēļā Kremlis paziņoja par iepriekšēju vienošanos ar Ķīnu par gāzesvada "Sibīrijas spēks-2" būvniecību.
Piaug arī bažas par to, kādi plāni Putinam pēc Ukrainas iekarošanas. Ziņots, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien brīdinājis, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina "imperiālistiskais plāns neapstāsies ar Ukrainas iekarošanu, bet tas drīzāk būs tikai sākums". Vācijas vēstnieku sanāksmē Mercs norādīja, ka valsts ikdienu pieredz arvien intensīvākus Krievijas hibrīdos uzbrukumus, kam cita starpā tiek pakļauta arī infrastruktūra. Kanclers arī norādīja uz krievu provokācijām Ziemeļu un Baltijas jūrā.
Kā arī ziņots, Lielbritānijas izlūkdienesta virsnieks Filips Ingrams neizslēdz, ka Putins varētu mēģināt nogriezt Baltijas valstis no Polijas, uzbrūkot Suvalku koridoram. Ingrams uzsvēra, ka tagad mēs varam redzēt Krievijas militārās klātbūtnes pieaugumu gan Kaļiņingradas apgabalā, gan pašā Baltkrievijā. Lielbritānijas izlūkdienesta virsnieks arī atgādināja par militārajām mācībām Baltkrievijas teritorijā septembrī un Putina karaspēka "neparasto" pārvietošanos. Tagad jebkuri Kremļa draudi Baltijas valstīm ir salīdzināmi ar tiem, kas bija pirms 2022. gada 24. februāra notikumiem Ukrainā. Patiesībā Rietumiem šī problēma būtu jāuztver nopietni.
