Rietumnīlas drudža gadījumu skaits Eiropā sasniedz augstāko līmeni; ir arī mirušie

Cilvēki ir inficējušies savās mītnes valstīs. Visvairāk gadījumu konstatēts Itālijā (274), tai seko Grieķija (35), Serbija (9), Francija (7), Rumānija (6), Ungārija (2), Bulgārija (1) un Spānija (1). Šis ir augstākais saslimstības līmenis pēdējo trīs gadu laikā.

ECDC prognozē, ka saslimstība turpinās pieaugt un sezonas maksimumu sasniegs septembrī. Slimības izplatību veicina klimata un vides faktori – garākas vasaras, siltākas ziemas un mainīgs nokrišņu daudzums, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus odu vairošanai, kas ir vīrusa pārnesēji.

Papildus Rietumnīlas drudzim Eiropā arvien biežāk tiek reģistrēti un tiek uzraudzīti arī citi odu pārnestie vīrusi, tostarp Čikunguņjas drudzis, kura gadījumu skaits šogad Eiropā sasniedzis rekordaugstu līmeni (no gada sākuma gadījumi reģistrēti divās Eiropas valstīs - Francijā (227) un Itālijā (63)), kā arī Denges drudzis (no gada sākuma gadījumi reģistrēti trīs Eiropas valstīs - Francijā (14), Itālijā (5) un Portugālē (2)) un Zikas vīrusa infekcija (nav ziņots par vietēji iegūtiem gadījumiem).

Situācija Latvijā

Kā vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Latvijā līdz šim cilvēku saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, taču 2024. gada rudenī Rietumnīlas drudža vīruss pirmo reizi laboratoriski apstiprināts savvaļas putnam Rīgā. Līdzīgs putna inficēšanās gadījums tika konstatēts arī pērn Igaunijā. Tas norāda uz iespējamu vīrusa cirkulāciju arī Baltijas valstīs un saskan ar ECDC atzīmēto tendenci, ka infekcija pamazām izplatās uz ziemeļiem.

Slimības gaita un riski

• Lielākajai daļai cilvēku (ap 80%) infekcija norit bez simptomiem.
• Ap 20% gadījumu slimība izpaužas kā gripai līdzīgs drudzis ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, izsitumiem un nogurumu.
• Retākos gadījumos (<1%) attīstās smagas komplikācijas – meningīts vai encefalīts, kas īpaši apdraud gados vecākus cilvēkus un pacientus ar novājinātu imunitāti.
• Vakcīnas pret Rietumnīlas drudzi nav.

Kā pasargāt sevi?

SPKC aicina iedzīvotājus arī rudenī, kad saslimstība ar Rietumnīlas drudzi Eiropā sasniedz maksimumu, it īpaši apmeklējot valstis ar augstu saslimstību, ievērot šādus profilakses pasākumus:

• lietot odu atbaidīšanas līdzekļus;
• valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses, īpaši rīta un vakara stundās, kas aizsargā no odu kodumiem;
• izmantot logu sietus un moskītu tīklus;
• regulāri likvidēt stāvoša ūdens konteinerus, tostarp atvērtus ūdens konteinerus pie mājām, (piemēram spaiņus lietussūdens savākšanai u.tml) kur var vairoties odi.

Iedzīvotāji tiek aicināti arī ziņot par atrastiem beigtu putnu gadījumiem (vārnas, sīļi, pūces, vanagi, ērgļi) Pārtikas un veterinārais dienestam (PVD), jo šie novērojumi palīdz uzraudzīt vīrusa izplatību.