Uzmanību, puma! Ziņo par manīto plēsoņu pie Latvijas robežas Igaunijas dienvidos
Līdz šim uzskatīts, ka lielākais kaķveidīgais plēsoņa Baltijas mežos ir lūsis, tomēr, ja apstiprināsies Igaunijas plašsaziņas līdzekļos publicētās ziņas, var gadīties, ka šis gods vismaz kādu laiku piederēs plēsoņam, kurš parasti mitinās otrpus Atlantijas okeānam no Kanādas līdz pat Patagonijai, — pumai (Puma concolor). Pārsteidzošo ziņu 3. septembrī savā sociālo tīklu kontā publicēja Igaunijas dzīvnieku aizsardzības biedrība (ELS), apgalvojot, ka kāds vērīgs iedzīvotājs šo eksotisko plēsoņu vairākkārt pamanījis ar Viru apriņķa Reuges pagastā. Šis apriņķis robežojas ar Latvijas Valkas novadu.
Par notikušo informēts arī Igaunijas Vides departaments. Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrības sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Geita Karurahu pastāstīja, ka šo plēsoņu augusta beigās redzējuši vairāki cilvēki, taču fotogrāfisku pierādījumu tam nav.
Kā vēsta laikraksts “Postimees”, iespējams, tas ir izbēdzis plēsoņa, kas audzēts Latvijā. Puma, kas dzīvo privātajā zoodārzā Sāremā, uz Igauniju atvesta šā gada sākumā un tika atklāta Igaunijas Vides departamenta un Nodokļu un muitas departamenta kopīgas pārbaudes laikā. Īpašniekam, kurš dzīvnieku iegādājās Latvijā, nebija nepieciešamo dokumentu, lai ievestu Igaunijā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sarakstā iekļautu dzīvnieku. Turklāt nebija arī izcelsmes valsts veterinārā dienesta izsniegta veselības sertifikāta.
Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība aicina ikvienu, kurš pamanīs pumu, zvanīt pašai biedrībai vai Igaunijas Vides departamentam, un nekādā gadījumā netuvoties plēsoņai.
Tomēr pilnīgi iespējams, ka par pumu ir kļūdaini noturēts kāds cits dzīvnieks, piemēram, Igaunijā izplatītais lūsis. Zoologi Mati Kāls un Aleksejs Turovskis uzskata, ka nepietiekamo zināšanu dēļ ļaudis var vienkārši kļūdīties. “Cilvēku zināšanas par savvaļas dzīvniekiem nav tās labākās. Tas varētu būt arī lūsis. Iespējams, tas nav liels kaķis, kaut gan lūsis var patiešām izskatīties noteiktā veidā, tāpēc cilvēki varētu domāt, ka tā ir puma,” Igaunijas raidsabiedrība ERR citē Kāla teikto. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja patiešām tā izrādīsies puma, visticamāk, tā ir izbēgusi no zoodārza vai savvaļas parka, un to varēs noķert, jo tā būs pieradusi saņemt barību no cilvēkiem. Tiesa, pumas prot kāpelēt pa kokiem, tādēļ noķeršana var nebūt tik vienkārša.
Ja puma ilgstoši klīdīs mežā, tās pielāgošanās spējas ir atkarīgas no tā, kādai pasugai tā pieder. Turovskis paskaidroja, ka pastāv vismaz astoņas pumu pasugas. “Ja tā būtu Kanādas puma, tā lieliski izdzīvotu Igaunijas mežos. Ja tā būtu Patagonijas puma, — iespējams, vēl labāk. Ja tā būtu tropos dzīvojošās pasugas pārstāve, tad tik viegli nebūtu,” viņš sacīja.
Turovskis neuzskata, ka puma mežā būtu ļoti bīstama. “Ja tas ir dzīvnieks, kas vairākas paaudzes audzēts kā mājdzīvnieks, tad tam cilvēks ir pārtikas un aprūpes avots. Es tiešām neticu, ka tas pats uzbruks cilvēkam.” Savukārt Kālu uzskata, ka daudz ir atkarīgs no situācijas, sastopot pumu. “Parasti tā saglabātu attālumu, taču nokļuvusi bezizejas situācijā, protams, tā varētu būt bīstama.”.
Pumas ēdienkarte ir līdzīga lūsim, un tas nozīmē, ka šie zvēri mežā varētu kļūt par konkurentiem un atkarībā no pumas vecuma un pasugas, tas varētu bēdīgi beigties lūsim.
Kaut gan iespēja, ka pašlaik Igaunijas mežos klīst puma, nešķiet pārāk liela, Kāls to pilnībā neizslēdz. Kaut gan zoodārzi tos nepērk un nepārdod, privātpersonas var iegādāties šādu dzīvniekus internetā. “Sāremā atrodas zoodārzs, kura puma ir no kaut kurienes iegūta, un šobrīd tā īpašnieki būvē pumai lielāku mājvietu ziemai. Ja kaut kur ir pieejams metiens, tad, iespējams, arī latvieši ir iegādājušies pumu,” viņš sacīja. Parasti vienā metienā ir no četriem līdz pieciem mazuļiem.
Kāls uzsvēra, ka turēt lielos plēsoņas kā mājas mīluļus nav laba doma. “Sākumā, kad tas ir maziņš, tas ir ļoti mīļš, bet kad tas izaug un kļūst seksuāli nobriedis, tas var kļūt bīstams.”
