Odiozais propagandists Sergejs Markovs Krievijā atzīts par "ārvalstu aģentu"

Kas tad bija par iemeslu uzticamā putinista, Ukrainas un Baltijas “nacisma” kvēlā šaustītāja, bijušā Valsts domes deputāta, Putina uzticības personas 2012. gada Krievijas prezidenta “vēlēšanās” un “Politisko pētījumu institūta” dibinātāja un ģenerāldirektora, propagandas raidījumu biežā viesa Markova krišanai nežēlastībā? Izrādās, odiozais politologs jūlijā bija apmeklējis Globālo mediju forumu Azerbaidžānas pilsētā Šušā, kur uzstājās arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.

Markovs nebija pareizi sapratis Kremļa kursa maiņu, jo pašlaik Azerbaidžāna tiek uzskatīta par “slikto valsti” — protams, ne gluži tādā līmenī kā NATO, Baltijas valstis, Polija vai Ukraina, taču jau viennozīmīgi par tādu, ar kuru draudzēties režīmam uzticamajiem propagandistiem vairs nebūtu vēlams. Azerbaidžānas un Krievijas attiecības pasliktinājās pēc tam, kad Krievija 2024. gada 25. decembrī ar raķeti no Čečenijas trāpīja Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnai, kas bija spiesta lidot pāri Kaspijas jūrai un nogāzās Kazahstānā, nogalinot 38 no 67 cilvēkiem. 2025. gada 9. maijā Alijevs demonstratīvi neieradās uz Uzvaras svētku 80. gadskārtas svinībām Maskavā, abu valstu mediji sāka intensīvu savstarpējās kritikas kampaņu. Abu valstu konflikts saasinājās pēc vairāku azerbaidžāņu diasporas līderu aresta Krievijā, tostarp saistībā ar senām krimināllietām, turklāt Jekaterinburgā divi arestētie zaudēja dzīvību. Azerbaidžāna atbildēja ar Krievijas kultūras pasākumu atcelšanu, kā arī reidu Krievijas propagandas kanāla “Sputnik” birojā.

Eļļu abu valstu konflikta liesmām pielēja Alijevs, kurš jūnija vizītes laikā Kijivā aicināja Ukrainu cīnīties pret Krievijas agresiju un nesamierināties ar okupāciju, bet Azerbaidžāna pastiprināja ekonomisko sadarbību ar Ukrainu enerģētikas nozarē, kas cieš no Krievijas pastāvīgajiem uzbrukumiem. Krievija uz to atbildējusi ar uzbrukumiem Azerbaidžānas naftas un gāzes nozares objektiem Ukrainas teritorijā.

Šajā kontekstā Markova piedalīšanos Azerbaidžānā notikušajā forumā “Z patrioti” uzskatīja par nodevību. Tagadējo lēmumu Krievijas Tieslietu ministrija skaidroja ar to, ka Markovs piedalījās “ārvalstu aģentu” materiālu izveidē un šo ziņu izplatīšanā, kā arī “izplatījis nepatiesu informāciju” par Krievijas varas iestāžu pieņemtajiem lēmumiem.

Pats Markovs bija pārsteigts par savu jauno statusu, to nodēvējot par “kļūdu un apmelošanu” un pastāvīgi dievojoties, ka vienmēr atbalsta Putinu. Bet kamēr Markovam neizdosies pārliecināt Tieslietu ministriju atcelt šo lēmumu, viņam nāksies uz savas ādas izjust to, ko pats no sirds vēlējis "ārvalstu aģentiem".

Jāpiebilst, ka Markovs ir slavens ar saviem savdabīgajiem izteikumiem, kas likuši pavīpsnāt rūdītajiem propagandistiem, bet Markova “Telegram” kanāla saturs reizēm varētu radīt interesi psihiatru aprindās. Viņa parastā “teorija”, ka Ukraina pati bombardē savus civilobjektus pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles, lai “ieriebtu” Krievijai, vai arī ka briti plānojot notriekt Putina lidmašīnu, ir tikai dažas no daudzajām.

Savulaik Latvijas sabiedrībā izcēlās sašutuma vilnis, ko izraisīja Latvijas Televīzijas lēmums uzklausīt par “ekspertu” nodēvētā Sergeja Markova komentāru par 2023. gada 23. jūnijā notikušo Jevgēņija Prigožina vadītā “Vagner” algotņu dumpi Krievijā. Kā zināms, Putins neaizmirsa šī dumpja radīto pazemojumu, kad dumpinieki ieņēma Rostovas pilsētu un brauca Maskavas virzienā, un Prigožina liktenis bija izšķirts. Tieši pēc diviem mēnešiem viņš kopā ar visu “Vagner” vadību tika likvidēts, ceļā no Maskavas uz Sanktpēterburgu uzsprāgstot viņu lidmašīnai.