"Krievija nav mans ienaidnieks?" Agresorvalsts uzsākusi savādu propagandas kampaņu
foto: AFP/Scanpix
Tiek norādīts, ka līdzīgas darbības jau ir fiksētas Francijā un Itālijā, jo īpaši ar prokrievisku organizāciju starpniecību.
Pasaulē

"Krievija nav mans ienaidnieks?" Agresorvalsts uzsākusi savādu propagandas kampaņu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv / LETA

Krievija Eiropā uzsākusi jaunu propagandas kampaņu ar saukli "Krievija nav mans ienaidnieks" un uzlīmes ar šo vēstījumu ir parādījušās Rumānijā, Francijā un Itālijā.

"Krievija nav mans ienaidnieks?" Agresorvalsts uzs...

"Krievija ir uzsākusi propagandas kampaņu "Krievija nav mans ienaidnieks", kas ir sasniegusi Rumāniju. Pilsētās parādās uzlīmes ar šo vēstījumu, kas ir daļa no Kremļa hibrīdkampaņas, kuras mērķis ir radīt ilūziju par "miermīlīgu partnerību". Ar šādiem ietekmes instrumentiem Krievija cenšas sevi attēlot kā miera veicinātāju, mazināt savus noziegumus un sēt nesaskaņas Eiropas sabiedrībās," norāda Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā esošais Dezinformācijas apkarošanas centrs.

Tiek norādīts, ka līdzīgas darbības jau ir fiksētas Francijā un Itālijā, jo īpaši ar prokrievisku organizāciju starpniecību. Centrs piebilda, ka kampaņas mērķis ir graut iedzīvotāju uzticību likuma varai un demokrātiskajām institūcijām savās valstīs, radīt šaubas par eiroatlantisko kursu un diskreditēt atbalstu Ukrainai.

Jāpeimin, ka Krievijas propagandas mērķis ir arī Baltijas valstis. Vēl nesen Krievijas Ārlietu ministrijas izdotais ikmēneša žurnāls "Meždunarodnaja žizn", kuras redakcionālo padomi vada Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, publicējis rakstu, kurā Baltijas reģions nodēvēts par "potenciālu militārās darbības lauku".

Rakstā "Baltija: briesmu garantijas" Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta vecākais pētnieks Nikolajs Meževičs stāsta par "ienaidnieku" formēšanos Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, īpaši Somijā, kas tiek sauktas par "pelēko darbības zonu". Meževičs norāda, ka šajā zonā nav ērti veikt aktīvu karadarbību un norāda, ka šeit īpaša loma jāatvēl propagandai, aktīvai izlūkošanai, kas var pārvērsties provokācijās un psiholoģiskām operācijām.