Ļaudis satraukusi mirušā pāvesta Franciska seja. Kas varētu būt noticis?
Pāvests Francisks zārkā (foto: Scanpix / "Reuters")
Pasaulē

Ļaudis satraukusi mirušā pāvesta Franciska seja. Kas varētu būt noticis?

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Kamēr pasaule gatavojas Romas katoļu baznīcas galvas, pāvesta Franciska apbedīšanai, daudzus samulsināja mirušā pāvesta izskats, viņa sejā pamanot milzīgu zilumu. Kad dienu pirms nāves pāvests pēdējo reizi parādījās publikā tradicionālajā “Urbi et Orbi” uzrunā, nekāda ziluma nebija.

Ļaudis satraukusi mirušā pāvesta Franciska seja. K...

Francisks nomira 21. aprīlī, un Vatikāns paziņoja, ka 88 gadus vecā pāvesta nāves cēlonis bija smadzeņu insults, kura dēļ viņš nonāca komā un cieta no neatgriezeniskas sirds mazspējas. Kad viņa ķermenis tika izlikts publiskai apskatei, zilumu nebija iespējams nepamanīt. Spānijas izdevums “Diario AS” konsultējies ar vairākiem medicīnas speciālistiem, lai noskaidrotu, kāds varētu būt šādas parādības cēlonis.

Kas varētu pēc nāves izraisīt zilumu uz sejas?

Saskaņā ar vairāku medicīnas ekspertu teikto, visticamākais skaidrojuma norāda uz kritienu pēc insulta. Kāds Madrides hematologs norādīja, ka gadījumā, ja pāvests bija lietojis asinis šķidrinošas zāles — parasta metode vecāka gadagājuma pacientiem, kas atveseļojas pēc insulta — pat neliels sasitums vai spiediens varētu izraisīt pamatīgu zilumu. Taču pastāv arī citi iespējami skaidrojumi.

Kritiens vai fiziska trauma pirms nāves
Ja pāvests Francisks īsi pirms nāves būtu nokritis vai cietis no jebkāda veida fiziska trieciena, radītā trauma varēja radīt redzamu sasitumu. Šāda veida ievainojumi, ko sauc par “pirmsnāves traumu” (antemortem trauma), gadās tad, kamēr sirds vēl pukst, ļaujot asinīm uzkrāties zem ādas.

Ķermeņa pēcnāves apstrāde
Vēl viena iespēja ir tā sauktā “pēcnāves ekhimoze” (postmortem ecchymosis) jeb lielāki asinsizplūdumi, kas rodas pēc nāves ķermeņa apstrādes laikā. Tas var notikt transportēšanas, apģērbšanas laikā vai pat autopsijas sagatavošanas laikā. Šāda iespēja kļūst ticamāks, ja tas ir veca vai fiziski vāja cilvēka ķermenis. Ādas asinsvadi ar vecumu kļūst trauslāki, tāpēc pat neliels spiediens var pēc nāves izraisīt ievērojamu krāsas maiņu, norāda izdevums.

Līķa plankumi
Jāņem vērā arī dabisks pēcnāves process “livor mortis” jeb līķa plankumi, ko izraisa asins aizplūšana uz lejupējiem ķermeņa apvidiem smaguma spēka ietekmē pēc sirds apstāšanās. Ja pāvests Francisks ilgāku laiku gulējis uz vēdera vai pagrieztu galvu, tas varēja izraisīt asiņu uzkrāšanos šajā vietā, radot sasituma iespaidu. Līķa plankumi var rasties jau 30–40 minūšu laikā pēc nāves iestāšanās, bet ir skaidri izteikti pēc 6–12 stundām, norāda vietne “arsts.lv”.

Sirds vai plaušu atteices izraisīta cianoze
Visbeidzot, eksperti arī norāda uz cianozes iespējamību, kad zilgana nokrāsa var parādīties tad, kad skābekļa līmenis asinīs strauji samazinās, un bieži tā notiek sirds vai plaušu atteices dēļ. Šāda veida sejas nokrāsa varētu izveidoties dzīves pēdējos mirkļos un var radīt sasituma iespaidu.

Vai tas varētu būt nāves procesa normāla daļa?
“Diario AS” norāda, ka tik vecam un vārgam cilvēkam, kāds bija pāvests, jebkurš no šiem skaidrojumiem ir medicīniski ticams. Ja viņam bija insults, ziluma rašanās varēja būt viņa pēdējo mirkļu dabisks rezultāts. Kaut gan pāvesta sejas izskats daudziem radījis satraukumu un nelāgas aizdomas, no medicīnas viedokļa tas nav nekas neparasts.