Kā Viļņa gatavojas Krievijas iespējamajam iebrukumam?
Viļņas mērs Valds Benkunsks 23. aprīlī prezentēja Viļņas evakuācijas plānu, gadījumam, ja valstī iebrukru Krievija. Plānā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā no pilsētas 48 stundu laikā varētu tikt evakuēti 600 tūkstoši cilvēku.
"Mēs nevēlamies radīt paniku cilvēku vidū," sacīja mērs, prezentējot plānu. "Mūsu mērķis ir skaidrs: izstrādāt plānu, nodrošināt iestāžu koordināciju, skaidri noteikt atbildīgos un uzticēties mūsu aizsardzības spēkiem... cerot, ka šis plāns nekad nebūs jāīsteno."
Plāns paredz, ka Viļņas iedzīvotāji par evakuāciju tiktu brīdināti ar īsziņu palīdzību un trauksmes sirēnām. Tāpat Viļņā tuvākajos gados paredzēts paplašināt atsevišķus ceļus un vienu tiltu, lai, nepieciešamības gadījumā, atvieglotu simtiem tūkstošu iedzīvotāju izkļūšanu no pilsētas. Lietuvā pašlaik tiek izstrādāta arī īpaša lietotne, kas paredzēta šim plānam.
Plāns, kas balstīts uz Kijivas pieredzi
Viļņas mērs norādīja, ka plāns veidots, balstoties uz Kijivas pieredzi Krievijas iebrukuma sākumā. "Mēs no tā guvām vērtīgas mācības," teica Benkunsks. "Mēs arī analizējām ASV pilsētu evakuācijas plānus. Protams, tur plāna konteksts nedaudz atšķiras – tur, lielākoties, plāni veidoti, lai paglābtos no dabas katastrofām un nelabvēlīgiem laikapstākļiem."
Jāpiebilst, ka Viļņas evakuācijas plāns neparedz tikai evakuācijas iespējas potenciāla Krievijas iebrukuma gadījumā – tas ietver arī gatavību evakuēt pilsētu dabas katastrofu gadījumos, vai tādā gadījumā, ja Baltkrievijā esošajā Astravjecas atomelektrostacijā, ko Viļņa uzskata par nedrošu, notiktu kāda nelaime.
Paredzēts, ka evakuācijas plāns drīzumā būs pieejams drukātā un digitālā formā. "Cilvēkiem jābūt aktīviem, jāiepazīstas ar evakuācijas plānu un jāņem vērā sava individuālā situācija," uzsvēra Viļņas mērs.
Aizsardzības spēju stiprināšana
Kopumā Lietuva, cieša Ukrainas sabiedrotā, pēdējo nedēļu laikā ir veikusi vairākus soļus, lai novērstu potenciālos riskus no Maskavas un stiprinātu savas aizsardzības spējas. Tāpat kā Polija, Latvija un Igaunija, Lietuva martā paziņoja par nodomu izstāties no 1997. gada Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, uzglabāšanu, ražošanu un pārvietošanu. Tuvākajā laikā tiks sākta arī ceļa modernizācija, kas savieno Viļņu ar Poliju, lai uzlabotu bruņoto spēku kustību un militārās tehnikas pārvadāšanu starp abām valstīm.
Lietuvas galvaspilsēta atrodas tikai 30 km attālumā no Baltkrievijas robežas – valsts, kas pirms trim gadiem kalpoja kā aizmugures bāze Krievijas uzbrukumam Kijivai.
