Atskats uz Krievijas iebrukumu Ukrainā
Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par "militāru operāciju" Ukrainas teritorijā. Šī ...
FOTO: atskats uz Krievijas iebrukumu Ukrainā
Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par "militāru operāciju" Ukrainas teritorijā. Krievijas spēki regulāri apšauda un iznīcina Ukrainas pilsētas, radot ievērojamus postījumus un nogalinot tūkstošiem cilvēku.
Kopš pirmajiem sprādzieniem liktenīgās dienas rītā Ukraina tika neatgriezeniski mainīta. Līdz vakaram ukraiņi jau skaitīja pirmos bojāgājušos, un daudzviet valstī viņi atradās Krievijas okupācijas varā. Daudzi drūzmējās pārpildītos vilcienos, steidzoties bēgt no strauji uzbrūkošajiem Krievijas spēkiem. Sākoties karam neviens nezināja, vai Ukraina spēs izturēt Krievijas armijas uzbrukumu. Neskaitāmas ģimenes bija spiestas apbedīt tuviniekus, un to mājas bija sagrautas.
Karš Ukrainā: Zelenska foto izlase
Lai cilvēkiem visā pasaulē atgādinātu par Krievijas agresiju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izmanto visas iespējas – dodas ārvalstu vizītēs, attālināti ...
Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī, ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) ziņoja, ka līdz 2022. gada 1. aprīlim Ukrainu pametuši vairāk nekā 4,1 miljoni cilvēku. Līdz 2023. gada aprīlim Polijā ieradušies vairāk nekā 11 miljoni Ukrainas bēgļu. Latvija arī ir uzņēmusies daļu no šiem bēgļiem. Pēc "Providus" datiem 2024. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 43 430 Ukrainas civiliedzīvotāji ar pagaidu aizsardzības statusu.
Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis Kijivā tiekas ar Eiropas līderiem 2022. gada 18. jūnijā
Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi vairākas sankciju paketes, kas tiek regulāri atjauninātas un paplašinātas, lai pastiprinātu spiedienu uz Krieviju un mazinātu tās spēju finansēt militāro agresiju. Piemēram, 2025. gada 24. februārī ES pieņēma 16. sankciju paketi, kas ietver aizliegumu importēt Krievijas alumīniju, pārdošanas aizliegumu spēļu konsolēm, kā arī sankcijas pret 74 kuģiem, kas tiek izmantoti sankciju apiešanai, ziņo "Reuters". Šie pasākumi ir daļa no ES centieniem vājināt Krievijas ekonomiku un ierobežot tās spēju finansēt militāro agresiju Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps nesen paziņoja par "ilgu un ārkārtīgi produktīvu" telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā tika apspriesta iespēja nekavējoties uzsākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu Ukrainā. Pēc šīs sarunas ASV administrācijas pārstāvji, tostarp nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs, valsts sekretārs Marko Rubio un Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, devās uz Saūda Arābiju, lai tiktos ar Krievijas pārstāvjiem un uzsāktu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Šie notikumi ir izraisījuši plašu reakciju gan ASV, gan Eiropā. Tika uzsvērts, ka sarunas Krieviju par mieru nedrīkst notikt bez Ukrainas. Savukārt politologs Māris Andžāns norādīja, ka Trampa centieni atjaunot attiecības ar Krieviju var atkārtot iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas, kas noveda pie Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā.
Seko līdzi aktuālai informācijai šeit.
