"Nopietni, šis ir sasniegums?" Sprūds pauž lepnumu, bet Dejus brīdina - dronu kapacitāte nav pietiekama
Latvijā ražotā dronu kapacitāte ir aptuveni 2000 dronu mēnesī, un, ja iekļauj arī citus dronus, kurus ziedo, tad kopējais apjoms sasniedz 3000 dronus mēnesī. Lai arī tas varētu šķist daudz, tomēr šī kapacitāte nav pietiekama, lai uzvarētu šajā dronu karā, uzskata Didzis Dejus, "Baltic 3D" dibinātājs.
Kā Dejus norāda mikroblogošanas vietnē X.com, jau kopš sākotnējā Krievijas iebrukuma Ukrainā ir skaidrs, ka šis ir tehnoloģiju un dronu karš. Aizsardzība pret Krievijas spēkiem prasa daudz lielāku apjomu un ātrumu dronu piegādēs, nekā tas tiek nodrošināts patlaban.
Dejus uzskata, ka, lai gan šī ražošanas jauda ļauj nosūtīt līdz 100 droniem dienā, tas ir pārāk maz, ņemot vērā ilgstošo konfliktu un nepieciešamību pēc lielākiem apjomiem. Latvijas robeža ar Krieviju ir 283 km gara. "Tas nozīmē 1 dronu dienā uz iespējamajiem 3km ar frontes līniju. 100 dronus dienā, kad jau 2 gadus ir skaidrs, ka šis ir dronu karš. Nopietni, šis ir sasniegums?"
Tātad Latvijā ražoto dronu kapacitāte, ko Ukrainā atzīst par kvalitatīviem droniem, ir ~ 2k dronu menesī.
— Didzis Dejus (@didzisdejus) February 23, 2025
Ok, vēl tiek ražoti citi droni, kurus ziedo. Pieņemsim, ka 3k mēnesī ir kopejā kapacitate.
Tas nozīmē, ka kara apstākļos spējam saražot tik daudz dronus, lai dienā spētu… https://t.co/3hrJBfRnR2
Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Dejus uzsver, ka šādu ražošanas apjoms nevar uzskatīt par sasniegumu, jo šis ir dronu karš, kuram ir nepieciešama daudz lielāka ražošanas jauda un ātrāka reakcija.
Šajā diskusijā Dejus atsaucas uz Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda publiskajiem izteikumiem par Latvijas lomu dronu tehnoloģiju attīstībā. Sprūds ir uzsvēris, ka Latvija ir kļuvusi par svarīgu spēlētāju dronu industrijā, palīdzot Ukrainai ar moderniem bezpilota lidaparātiem un attīstot nacionālo aizsardzības spēju. Viņš minēja arī Dronu koalīciju, kuru Latvija izveidojusi kopā ar Lielbritāniju, un tās lomu, palīdzot Ukrainai piegādāt nepieciešamos dronus kaujas laukā. Koalīcijā šobrīd piedalās 17 valstis, un tās dalībnieki ir novirzījuši gandrīz 2 miljardus eiro dronu iegādei.
Turklāt Sprūds izcēla, ka Latvijas ražotāji ir pierādījuši savu konkurētspēju un spēju piegādāt dronus, kas atbilst Ukrainas vajadzībām. Gada laikā tika nosūtīti aptuveni 5000 droni no Latvijas ražotājiem, ar kopējo vērtību 15 miljoni eiro. Tādējādi Latvija ir veicinājusi ne tikai Ukrainas aizsardzības spējas, bet arī attīstījusi savas dronu ražošanas jaudas un stiprinājusi aizsardzības industriju.
Tomēr Dejus ir skeptisks par šo panākumu apmēru, jo, viņaprāt, Latvija vēl nav sasniegusi pietiekamu ražošanas apjomu, lai sniegtu nozīmīgu atbalstu Ukrainai šajā ilgstošajā un augsti tehnoloģiskajā karā. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams palielināt ražošanas jaudas un ieviest ātrākus risinājumus, lai ne tikai veicinātu Latvijas aizsardzības spējas, bet arī sniegtu reālu palīdzību Ukrainai, kur katru dienu ir nepieciešami tūkstošiem dronu.
Lai gan Dejus atzīst, ka Latvijas dronu industrija ir ieguvusi starptautisku atpazīstamību un veicina koalīcijas sadarbību, viņš pauž pārliecību, ka Latvijai būtu jādara vēl vairāk, lai kļūtu par vienu no pasaules līderiem dronu ražošanā un nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu Ukrainai šajā sarežģītajā laikā.
