“Latvijai vajadzētu satraukties” Politologs Māris Andžāns par Trampa un Putina sarunu
foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
Māris Andžāns norāda, ka Trampa un Putina draudzīgās attiecības nav labs signāls.
Politika

“Latvijai vajadzētu satraukties” Politologs Māris Andžāns par Trampa un Putina sarunu

Jana Ozoliņa

Jauns.lv

0

12. februārī, Donalds Tramps savā platformā "Truth Social" ziņoja, ka ir vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Ko tas nozīmē Latvijai? Par to Jauns.lv pastāstīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

“Latvijai vajadzētu satraukties” Politologs Māris ...

Atbildot uz jautājumu, kā Latvijai būtu jāreaģē uz Trampa un Putina sarunu, politologs Māris Andžāns Jauns.lv norādīja, ka “tai vajadzētu izraisīt satraukumu”. Viņš teica, ka daudz kas vēl nav zināms un daudz kas vēl var mainīties, taču šī saruna varētu iezīmēt “beigu sākumu”. “Var tikai aptuveni prognozēt, kā šis process noslēgsies,” Andžāns piebilda. Viņš sacīja, ka Latvijai būtu jāseko līdzi notiekošajam un jāizdara secinājumi, piemēram, vēl vairāk jāpalielina izdevumi aizsardzībai.

Uz jautājumu, kāpēc ir pamats satraukumam, Andžāns uzsvēra, ka vienmēr ir ticis uzsvērts – nav iespējams vadīt sarunas par Ukrainu bez Ukrainas. “Taču šis princips ir acīmredzami pārkāpts, jo pirmā nopietnā saruna par mieru Ukrainā notika ar Putinu, nevis ar Zelenski,” vēsta politologs. Tāpat Andžāns atzīmē, ka Tramps savu ziņu par veiksmīgu sarunu ar Zelenski noslēdza ar vārdiem: “Lai Dievs svētī Krievijas un Ukrainas tautu,” uzsverot, ka Krievija tika minēta pirms Ukrainas.

Nākamais jautājums tika uzdots par to, vai Trampa ciešās attiecības ar Putinu var novest pie kompromisiem miera sarunu laikā, kas skartu ne tikai Ukrainu, bet arī NATO sabiedrotos. Spekulējot par šo iespēju, Andžāns norādīja, ka Krievija varētu paaugstināt savas prasības un pieprasīt vairāk, lai būtu no kā atteikties. Kā vienu no iespējamiem scenārijiem Andžāns minēja, ka Putins varētu izcelt NATO draudus Krievijai un lūgt atsaukt NATO sabiedroto spēkus, piemēram, no Baltijas valstīm, Rumānijas un Bulgārijas.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Trampa attiecības ar Putinu varētu ietekmēt Rietumu sankcijas pret Krieviju un vai Tramps varētu izvēlēties tās mīkstināt, Andžāns atbildēja apstiprinoši. Viņš uzskata, ka pastāv liela iespēja, ka Krievija vēlēsies panākt sankciju mīkstināšanu un ka tās arī tiks mīkstinātas, lai gan pagaidām nav skaidrs, kā tieši tas varētu notikt.

Politologs norāda, ka Trampa un Putina draudzīgās attiecības "nav labs signāls", tā pat arī to, ka viņi viens otru aicina ciemos. Viņš uzsver, ka Trampa priekštecis Džo Baidens devās uz Kijivu, savukārt Tramps to nav darījis, lai gan nav izslēgts, ka tas varētu notikt nākotnē. Tāpat Andžāns atgādina, ka Baidens savulaik Putinu nosaucis par slepkavu un bandītu, bet Tramps izturās draudzīgi pret Putinu.

Noslēdzot sarunu, Jauns.lv uzdeva jautājumu, vai var spekulēt, ka Tramps piekodinās vai pat piedraudēs Putinam vairs neuzbrukt Ukrainai un, piemēram, arī Baltijas valstīm. Politologs atbildēja, ka Tramps noteikti negribēs, lai Ukraina sabrūk. “Tramps nevēlēsies izskatīties kā zaudētājs visā šajā procesā. Viņš vēlēsies sevi parādīt kā miera nesēju,” sacīja Andžāns.

Tāpat politologs minēja, ka, pēc viņa domām, abas valstis būs uzvarētājas. "Ukraina nežēlīgā karā būs izcīnījusi brīvību, savukārt Krievija būs apmierināta ar to, ko tā būs sasniegusi," norāda Andžāns, atsaucoties uz ASV aizsardzības ministra Pīta Hegsteta teikto: "Visai iluzori uzskatīt, ka Ukraina atgūs visas savas zaudētās teritorijas." Andžāns piebilda, ka "kaut ko tā, iespējams, atgūs, bet noteikti ne visu." Politologa arī minēja, ka Krievija, diemžēl, ilgtermiņā – 10 vai 20 gadu perspektīvā – varētu turpināt mēģinājumus mainīt režīmu Ukrainā.