FOTO, VIDEO: "Cilvēki nesaprot kara patieso postu - karš Ukrainā ir artilērijas ziņā intensīvākais karš pasaules vēsturē."

“Pirmajā un Otrajā pasaules karā tehnoloģijas bija veidotas citādāk - lai gan arī tad bija pieejami tālās darbības ieroči, tie bija neprecīzi un to efektivitāte bija ierobežota. Karavīriem bija iespējams atkāpties vairākus desmitus vai simtu kilometrus no frontes zonas un atpūsties. Ukrainā šādas “privilēģijas” karavīriem nav, jo ar mūsdienu ieročiem iespējams sasniegt praktiski jebkuru vietu, kur karaspēks atrodas.”

“Kara intensitāte ir tik liela, ka karavīri kaujas laukā var uzturēties maksimums 60 dienas, lai netiktu nodarīti neatgriezeniski kaitējumi viņu garīgajai veselībai. “Pat žurnālisti karstajā zonā vairumā gadījumu neuzturas ilgāk par stundu,” norāda analītiķis. Pēc minētā laika šādi karavīri normālā sabiedrībā, vairumā gadījumu, nevar atgriezties, un mēs zinām, ka daudzās Ukrainas pilsētās, tai skaitā Kijivā un Ļvivā, šobrīd tiek būvēti specializēti centri, kas spētu uzņemt šos karavīrus. Cīņas ir smagas, un tajās tiek upurēta vesela paaudze.” 

Cilvēki nesaprot kara patieso postu

Fors norāda, ka “daudzi cilvēki, lasot vēstījumus par darbību kaujas laukā, īsti neapzinās, kādu postījumu karš nodara iedzīvotājiem, pilsētai un apkārtējai videi”. “Ja artilērijas lādiņš nokristu Rīgā vai Parīzē, tas varētu sagraut ēku, sabojāt elektrības līnijas, ceļus, nonāvēt cilvēkus, radīt ugunsgrēkus…”Iedomājaties, ko valstī nodara 15 tūkstoši šāviņu dienā,” aicina Fors.

Tāpat humanitārais darbinieks Ukrainas pilsētās daudzkārt pieredzējis raķešu uzbrukumus. “Pat 24 stundas pēc trieciena normāli elpot šajās vietās nereti nebija iespējams - gaiss bija piesātināts ar putekļiem no zemes, pilsētas infrastruktūras un visa pārējā, kas trieciena rezultātā tika iznīcināts.”

“Turklāt raķetes un lādiņi, protams, primāri cilvēkus nonāvē, tomēr tie nes postošas sekas arī tiem, kas izdzīvo. Ukrainas slimnīcās atrodas daudz cilvēku, kas cieš no šo triecienu sekundārajām sekām - plaušu slimībām, vēža un citām kaitēm. Un es nemaz nerunāju par to, ko šīs konstantās apšaudes nodara cilvēku garīgajai veselībai…”

“Runājot par kara ekoloģisko aspektu, visā frontes līnijā ziemā liela daļa tanku darbojās 24 stundas diennaktī, jo, ja tos izslēdz - tankus bieži vairs nevar iedarbināt. Un šīs nav nekādas modernākās kaujas ierīces, ko darbina saules baterijas," ironiski norāda humanitārais darbinieks. "Iedomājieties – tūkstošiem šādu tanku abās frontes pusēs. Kādu postījumu tas nodara gan videi, gan veselībai."

Ēka stāvēja kā stāvējusi, bet iekštelpās - viss bija pārogļojies

Humanitārais darbinieks atklāj kādu spilgtu ainu, kas viņam palikusi atmiņā no Zaporižjas. “Situācija Zaporižjā kopš kara sākuma ir bijusi ļoti sarežģīta, jo pilsēta atrodas tuvu frontes līnijai. Pilsētu gandrīz katru dienu skar lādiņi un raķetes, kas mērķētas uz rūpniecības objektiem un infrastruktūru, kā arī notiek daudzi uzbrukumi parasto civiliedzīvotāju mājām. Apšaudes dzīvojamajām ēkām parasti notiek no plkst. 4 līdz 6 no rīta, kad cilvēki guļ.”

“Es Zaporižjā un tās apgabalā pavadīju vairākas nedēļas un šajā apkārtnē redzēju vairākus ciematus, ko izpostījušas Krievijas karaspēka raķetes. Spilgti atmiņā man palika arī gadījums ar daudzstāvu dzīvojamo kompleksu Zaporižjas centrālajā zonā. Raķete bija trāpījusi netālu no minētās ēkas, bet nebija to sagrāvusi. Tā  stāvēja kā stāvējusi, tomēr pilnīgi viss ēkas iekšpusē, tai skaitā cilvēki, bija pārogļojies. Izskatījās gandrīz vai tā, it kā viss būtu izdedzināts ar indīgu gāzi.”

“Teritorija bija norobežota, un tur atrasties vai uzņemt fotogrāfijas bija aizliegts. Mājas malā bija nogūlušies daži izdzīvojušie, kuriem palīdzību sniedza kaimiņi no citām ēkām. Braucot notikuma vietai garām, es diskrēti uzņēmu dažus fotoattēlus. Pēc notikušā mēs ar kolēģiem pārbaudījām statistikas datus morgā, kas liecināja, ka notikušajā bojā gājuši 287 cilvēki. Medijiem šis gadījums tika noklusēts.”

Jautāts, kādēļ šādas lietas būtu jānoklusē, Patriks norāda, ka "varasiestādes nevēlas cilvekos radīt vēl lielāku paniku, nekā viņi jau izjūt un nevēlas, lai viņi pamestu valsti". "Viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, kādēļ Krievijas armija iznīcina civilo infrastruktūru, ir lai mudinātu valsti pamest un radītu Eiropā jaunu bēgļu krīzi, kas padarītu ES nestabilu," norāda Fors. "Arī Krievijā tiek noklusēts par patieso bojāgājušo skaitu - lai neradītu paniku ģimeņu vidū, kuru tuvinieki tiek iesaukti armijā, kā arī, lai radītu ilūziju par armijas nesatricināmību kaujas laukā," piebilst Fors. 

Patiesais Ukrainas karā bojāgājušo skaits ir krietni lielāks, nekā tiek ziņots oficiāli

Par bojāgājušo skaitu Ukrainā tiek saņemta pretrunīga informācija. Kamēr oficiālos avotos tiek ziņots par aptuveni 150 tūkstošiem bojāgājušo (tai skaitā civiliedzīvotājiem, kā arī Ukrainas un Krievijas karavīriem) kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma, ASV prezidents Donalds Tramps pieminējis vairākus simtus tūkstošus.

Šī gada 12. februārī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents pēc tālruņa sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu norādīja, ka “šis asiņainais karš Ukrainā ir prasījis miljoniem dzīvību”. Bet iepriekš, janvārī, Baltā nama vadītājs sniedza līdzīgu komentāru, paziņojot, ka “Ukrainā dzīvības zaudējuši teju miljons Krievijas karavīru un 700 tūkstoši Ukrainas karavīru”. 

Jautāts, kāds varētu būt patiesais bojāgājušo skaits Ukrainas karā, Fors atbild, ka "viņiam un kolēģiem bija piekļuves statistikas datiem no morgiem un slimnīcam, un viņš var apliecināt, ka tie kopumā varētu būt 1.8 miljoni bojāgājušo". “Kā jau minēju, dienā Krievija Ukrainas teritorijā izšauj 15 tūkstošus artilērijas lādiņu, un šis skaitlis pēdējo trīs gadu laikā nav sevišķi mainījies. Jūs paši varat parēķināt, cik miljoniem lādiņu ir izšauts kopš 2022. gada. Ņemot vērā šo skaitli, būtu naivi runāt par 150 tūkstošiem bojāgājušo, kā tas atsevišķos medijos tiek atspoguļots.”

Vairāk par Patrika Fora piedzīvoto frontes zonā lasi stāsta nākamajā sērijā.