Asiņainā kara izraisītāja Krievija ir gandarīta: ASV piekāpšanās iezīmē iespējamo turpmāko prasību izpildi

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs neslēpj gandarījumu par pirmajām sarunām ar ASV augsta ranga pārstāvjiem kopš invāzijas sākuma.

Par to liecina viņa teiktais pēc sarunām ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā. “Bija liela interese, lai atceltu mākslīgi liktos šķēršļus savstarpēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības attīstībai,” Lavrova teikto citē aģentūra “Interfax”.

Viņš nekavējās piebilst, ka Krievija nekādā gadījumā nepiekritīs nekādiem NATO miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā. Apetīte rodas ēdot, un Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova pasteidzās minēt vēl vienu ultimāta prasību, lai NATO “nevis vienkārši apsolās nepiešķirt Ukrainai dalību NATO, bet anulē 2008. gada Bukarestes samita deklarāciju, kurā Kijivai tika apsolīta dalība bez noteikta laika grafika norādes”.

Pretējās puses acīmredzami samiernieciskais tonis iedvesmoja Lavrovu tiktāl, ka viņš atkal sāka stāstīt, kādi briesmoņi teroristi ir ukraiņi, kas uzbrūk Krievijas un starptautiskajiem naftas pārstrādes nozares objektiem, un atkārtot pasaciņas, ka Krievija nekad nav uzbrukusi Ukrainas enerģētikas objektiem un nekad nav apdraudējusi Ukrainas civiliedzīvotājus. Acīmredzot, pa šiem gadiem veiktos raķešu un dronu triecienus pa Ukrainas termoelektrostacijām, elektroapgādes objektiem, hidroelekrostacijām, sevišķi ziemas spelgonī, lai pilsētu iedzīvotāji paliktu tumsā un bez apkures, veica paši ukraiņi vai mistiski marsieši.

Lavrovs jau gadiem ilgi stāsta par agresīvo Ukrainu un NATO, un ka Krievijai vienkārši nebija citas izvēles kā "aizsargāties". Jāatgādina, ka 2023. gadā viņš izraisīja jautrību Krievijai draudzīgajā Indijā, klātseošajiem stāstot, ka patiesībā nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet pati kļuvusi par Ukrainas agresijas upuri. 

Manāmi apmierinātais Lavrovs piebilda, ka puses izrādījušas kopīgu vēlmi meklēt risinājumus starptautiskajos un ekonomiskajos jautājumos. Viņš piebilda, ka tikšanās laikā klātesošs bija arī Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs (likteņa ironija, Kijivā dzimušais), kas ir Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvs sabiedrotais un pret kuru noteiktas starptautiskās sankcijas. Kā atstāstīja “Interfax”, sarunu gaitā viņš “prezentēja dažas problēmas, kuras, ņemot vērā abu valstu intereses, varētu tikt operatīvi atrisinātas”.

Kaut gan Dmitrijevs apgalvoja, ka sankciju atcelšana tieši netika apspriesta, viss vēl priekšā. “Sankcijas nebija uz sarunu galda. Drīzāk tas bija process par to, kā virzīties uz priekšu, kādi kopīgi ekonomiskie soļi varētu tikt sperti nākotnē un, protams, dažādu politisko jautājumu risināšana,” viņš sacīja intervijā CNN. Viņš uzsvēra, ka abas valstis “ir atvērtas sadarbībai un gatavas piedalīties ekonomiskajā un investīciju darbībā”.

Pirms sarunām Dmitrijevs bija paziņojis, ka Krievija un ASV atrodas dialoga sākuma posmā attiecībā uz sankcijām. “Es domāju, ka ir ļoti svarīgi vienkārši sākt dialogu un pateikt: kolēģi, sankcijas amerikāņu uzņēmumiem devušas lielāku triecienu nekā Krievijai.”

Savu apmierinājumu neslēpa Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa, kurš izdevumam “Podjom” pauda pārliecību, ka “viss jau mainās”. “Sankcijas kļūs vājākas, notiks zināma attiecību uzlabošanās, taču sankcijas pilnībā nepazudīs, jo daudzas no tām ir izdevīgas amerikāņu uzņēmumiem, un tie tās turpinās atbalstīt vai pat pastiprināt. Taču tas, kas uztrauc parastos pilsoņus, ceļošana un tamlīdzīgi jautājumi, domāju, ka šādas sankcijas, visticamāk, tiks atceltas. Iespējams, ārzemēs ļaus norēķināties ar Krievijas banku kartēm.”

Krievijas amatpersonu gandarījumam ir pamats. ASV valsts sekretārs Marko Rubio jau izteicies, ka sankciju liktenis ir atkarīgs no Ukrainas kara noregulējuma, respektīvi, ja Krievija vairs neslepkavos un apmierināsies ar jau sagrābto, tās pat varbūt varētu atcelt. “Visas sankcijas ir šī konflikta rezultāts. Sankcijas ieviesa tieši šī konflikta dēļ. Lai izbeigtu jebkuru konfliktu, visām pusēm ir jāpiekāpjas. Mēs iepriekš nenoteiksim to raksturu,” paziņoja Rubio. Viņš piebilda, ka Eiropas Savienībai arī nāksies spriest par sankciju atcelšanu. “Kādā brīdī Eiropas Savienībai nāksies sēsties pie sarunu galda, jo tā arī ir noteikusi sankcijas.”

Vēl vairāk, pats Tramps tiešā tekstā kara izraisīšanā vaino ... Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainu!

Pagaidām Krievija nekādos kompromisos nav ielaidusies, un katru dienu turpina apšaudīt Ukrainu, vienlaikus kategoriski atsakoties atdot kaut ko no sagrābtā. Pats Putins pērn novembrī paziņoja, ka Krievija ir gatava meklēt "saprātīgus kompromisus, lai noregulētu situāciju Ukrainā”, taču piekāpties nekur negrasās. “Bez jelkādām šaubām, mēs negrasamies nekur piekāpties. Nekādu “teritoriju apmaiņu” nebūs,” viņš paziņoja propagandistei Olgai Skabejevai.

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas apgabalu “neatkarību” viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī. 

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus. Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Zīmīgi, ka pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija bija plānoja rīkot analoģiskus “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt, labprātīgi atbruņojas un uz visiem laikiem atsakās no plāniem iestāties NATO.