Kādas pazīmes liecina par labu Trampa uzvarai?

СNN vadošais datu analītiķis Harijs Entens piedāvā pievērst uzmanību “acīmredzamām pazīmēm”, kas liecinājušas par Trampa uzvaru … ja viņš tiešām uzvarēs! Analoģiska analīze par viceprezidentes un demokrātu kandidātes Kamalas Harisas iespējamās uzvaras “acīmredzamām pazīmēm” gaidāma rīt.

Kādas pazīmes liecina, ka Trampam būtu jāuzvar?

Pirmkārt, aptaujāto vēlētāju apmierinātība ar valsts attīstības virzienu. Entens norāda, ka kopš 1980. gada vēlēšanām, kad sacentās demokrātu prezidents Džimijs Kārters un republikānis Ronalds Reigans, pie varas esošā partija uzvarējusi vēlēšanās, ja apmierināto īpatsvars ir apmēram 42 procenti, bet zaudējusi, ja šis skaitlis ir apmēram 25 procenti. Demokrāta Džo Baidena administrācijas laikā apmierināto pašreizējais īpatsvars ir nieka 28 procenti.

“Es izpētīju vēsturi, un nav bijis neviens gadījums, kad apmēram 28 procenti amerikāņu uzskata, ka valsts attīstās pareizā virzienā, un pie varas esošā partija uzvarējusi,” skaidro Entens.

Baidena zemais atbalsta līmenis, kā liecina statistikas dati, nesola neko labu viņa pēctecei Kamalai Harisai.

Otrs faktors Trampa labā ir milzīgais republikāņu reģistrētais jauno vēlētāju skaits svārstīgajos Pensilvānijas, Ziemeļkarolīnas, Arizonas un Nevadas štatos.

Ja Tramps uzvarēs, “visas pazīmes jau sen bijušas acīmredzamas: mēs skatītos uz ļoti niecīgo pārliecību par pareizo attīstības virzienu, ļoti zemo Baidena reitingu un lielo reģistrēto republikāņu vēlētāju skaitu,” viņš sacīja. “Jūs nevarēsiet teikt, ka netikāt brīdināti.”

Tomēr Donalda Trampa piekritējiem nevajadzētu pārāk sacerēties, bet Kamalas Harisas atbalstītājiem uzreiz mest plinti krūmos — Entens sola nekavēties ar analoģisku analīzi par Harisas uzvaru noteicošajiem faktoriem!

Ko šobrīd liecina aptaujas?

Kā liecina 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus, visas valsts mērogā Harisa ir vadībā +1,1% (48,3% pret 47,2%), ja neņem vērā citus kandidātus (+0,9% (47,7% pret 46,8%), ja ņem vērā). Nacionālās aptaujas rezultāti ir noderīgi, taču negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.

Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 procentu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!

Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.

Pašlaik aptaujas liecina par ļoti sīvu cīņu septiņos svārstīgajos štatos, no kuriem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžijai, Ziemeļkarolīnai (pa 16 balsīm) un Mičiganai (15 balsis), tādēļ visa uzmanība ir šiem štatiem.

Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu

Pensilvānija — Tramps +0,5% (48,4% pret 47,9%); Mičigana — Harisa +1,5% (48,4% pret 46,9%); Džordžija — Tramps +1,9% (48,8% pret 46,9%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,1% (48,4% pret 47,3%); Viskonsina — Harisa +0,7% (48,7% pret 48,0%); Arizona  — Tramps +1,8% (48,4% pret 46,6%); Nevada — Tramps +0,4% (48,1% pret 47,7%).

Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus

Pensilvānija — neizšķirts 0% (47,8% pret 47,8%); Mičigana — Harisa +1,7% (48,0% pret 46,3%); Džordžija — Tramps +2,0% (48,5% pret 46,5%); Ziemeļkarolīna — Tramps +0,8% (48,0% pret 47,2%); Viskonsina — Harisa +1,1% (48,0% pret 46,9%); Arizona  — Tramps +2,8% (49,0% pret 46,2%); Nevada — Tramps +0,4% (47,6% pret 47,2%).

Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.

Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.

Zīmīgi, ka Baidena izstāšanās dienā viņš Trampam aptaujās zaudēja šajos septiņos svārstīgajos štatos vidēji par nepilniem pieciem procentpunktiem.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.