"Bezprecedenta eskalācija" jeb karš Tuvajos Austrumos: kas var notikt tālāk?

Irāna, kas 1979. gadā kļuva par islāma republiku, jau sen sola iznīcināt Izraēlas valsti, ko tā dēvē par "cionistu režīmu". Izraēla apsūdz Irānu vardarbības izplatīšanā Tuvajos Austrumos caur saviem sabiedrotajiem un starpniekiem, un šis viedoklis rod sapratni dažās arābu galvaspilsētās, konkrēti, Rijādā.

Irānas raķešu apšaude Izraēlā - reaģējot uz "Hezbollah" un "Hamas" līderu Hasana Nasrallas un Ismaila Hanijas slepkavībām - diez vai paliks bez atbildes. Irānas paziņojumi, ka Izraēlas atbildes trieciena gadījumā tā ir gatava tālākai eskalācijai, acīmredzot neapturēs Izraēlas militārpersonas, taču tas nenozīmē, ka Teherānas draudus nevajadzētu uztvert nopietni.

Kas var notikt tālāk?

Gan Izraēla, gan tās tuvākā sabiedrotā ASV sola sodīt Irānu par Izraēlas apšaudi. "Irāna maksās augstu cenu," sacīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Kad Irāna aprīlī apšaudīja Izraēlu, reaģējot uz uzlidojumu konsulātam Damaskā, kurā gāja bojā vairāki augsta ranga islāma bruņoto spēku virsnieki, Rietumu sabiedrotie skaļi aicināja Izraēlu uz atturību. Šoreiz šādi aicinājumi arī atskan, bet ne tik skaļi.

Tiesa, ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka neatbalsta iespējamo Izraēlas atbildes triecienu Irānas kodolobjektiem, un sacīja, ka ASV "apspriedīs ar izraēliešiem, ko viņi gatavojas darīt".
Baidens arī sacīja, ka konsultējies ar citu G7 valstu līderiem, un viņi visi piekrīt, ka Izraēlai "ir tiesības atbildēt, bet jāatbild proporcionāli".

"Ir skaidrs, ka tā bija nepieredzēta eskalācija no Irānas puses," paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. "Izraēlai ir tiesības uz to atbildēt. Mēs apspriežam, kāda būs šī atbilde."

Savaldība acīmredzot šobrīd nav populārākā tēma Izraēlas militārajā kabinetā - īpaši, ja ņem vērā, ka Izraēlas militārpersonas sāka sauszemes operācijas pret "Hezbollah" Libānā un izdarīja triecienus Jemenas husitiem.

BBC starptautiskais redaktors Džeremijs Bovens norāda, ka atšķirībā no aprīļa trieciena, kad Irāna par to faktiski bija paziņojusi jau iepriekš, šoreiz, šķiet, Teherāna bija paredzējusi Izraēlai radīt nopietnus zaudējumus. Un attiecīgi noskaņojums Izraēlā šodien ir pavisam citāds.
Bijušais (un, iespējams, arī nākamais) premjerministrs Naftali Benets iepriekšējā vakarā, izmantojot ļoti asus izteicienus, sociālajā tīklā "X" rakstīja: "Tā ir 50 gados lielākā iespēja mainīt Tuvo Austrumu seju." Viņš uzskata, ka Izraēlai ir jādod trieciens Irānas kodolobjektiem, lai “nāvējoši ievainotu šo teroristisko režīmu".

Izskatās, ka Netanjahu valdība negrasās savaldīties un militāristi spriedīs nevis par to, vai dot triecienus Irānai, bet gan par to, cik postošiem tiem jābūt. Turklāt divas nedēļas ilgušās operācijas pret "Hezbollah" atņēmušas Teherānai savu "pirmo aizsardzības līniju", uzskata Bovens. Grupējumam ir nocirsta galva, bet puse tās bruņojuma, pēc Izraēlas un ASV datiem, ir iznīcināta, lai gan tā nav pilnībā zaudējusi kaujas spēju.

Kā norāda BBC drošības jautājumu apskatnieks Frenks Gārdners, pateicoties "Mossad" (Izraēlas izlūkošanas dienests) pūlēm un ASV satelītizlūkošanas datiem Izraēlas aizsardzības armijai ir diezgan liels mērķu saraksts Irānā. Nosacīti tos var iedalīt trīs kategorijās.

Pirmā ir Irānas bruņotie spēki. Pirmais un acīmredzamais mērķis būs bāzes, no kurām Irāna palaidusi ballistiskās raķetes - palaišanas laukumus, vadības centrus, degvielas glabātavas un munīcijas bunkurus.

Otrā kategorija ir Irānas ekonomikas infrastruktūras objekti. Tie ir naftas ķīmijas uzņēmumi, enerģētikas objekti, varbūt kuģu būvētavas un ostas. Tomēr šajā gadījumā jārēķinās, ka triecieni ekonomiskajiem mērķiem radīs ievērojamus zaudējumus vienkāršajiem pilsoņiem un pastiprinās patriotiskās noskaņas valstī.

Trešā kategorija ir objekti, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra jau noteikusi, ka urāna bagātināšanas apjomi Irānā ievērojami pārsniedz civilajai enerģētikai nepieciešamos. Savukārt Izraēla jau sen Teherānu tur aizdomās par mēģinājumu radīt kodolieročus. Mērķu sarakstā šajā kategorijā varētu būt Irānas militārās kodolprogrammas centrs Parčinā, pētniecības reaktori Teherānā un citur.

Teherāna apgalvo, ka raķešu trieciens Izraēlai sasniedzis savu mērķi, tāpēc, ja Izraēla dos jaunus triecienus Irānai, uz tiem tiks sniegta spēcīgāka atbilde. "Tā ir tikai maza daļa no mūsu iespējām," paziņoja Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns. Islāma revolucionārās gvardes korpuss nepalika malā, paziņojot: “Ja cionistu režīms atbildēs uz Irānas operācijām, viņu gaida satriecoši triecieni."

Sagraut Izraēlu militārā ceļā Irānai neizdosies: tās gaisa spēki nespēj apkarot moderno Rietumu un Izraēlas militāro tehniku. Ietekmē arī gadu desmitiem ilgās ekonomiskās sankcijas.
Taču Irānai ir ievērojams daudzums ballistisko un citu raķešu un bezpilotu, kā arī tā vai citādi kontrolē daudzos militarizētos formējumus visā Tuvajos Austrumos. Nākamā raķešu trieciena mērķi varētu būt nevis militārie objekti, bet gan Izraēlas dzīvojamie rajoni. Irānas atbalstītās Zemessardzes uzbrukums Saūda Arābijas naftas objektiem 2019. gadā parādīja, cik ievainojami uzbrukumam ir tās kaimiņi.

Islāma revolucionārās gvardes korpusa flote, kas darbojas Persijas līcī, rīcībā ir lielas nelielu ātrgaitas raķešu kuteru flotiles, kas uzbrukumā ar ievērojamiem spēkiem principā spēj izlauzties cauri reģionā esošās ASV 5. flotes aizsardzībai un nodarīt postījumus tās kuģiem. Irāna varētu mīnēt Ormuzas šaurumu, caur kuru iet piektā daļa pasaules naftas eksporta.

Arī ASV militārās bāzes Persijas līcī, no Kuveitas līdz Omānai, var kļūt par mērķiem Irānas raķetēm. Teherāna jau paziņojusi, ka, ja tai tiks dots trieciens, tā atbildot sitīs ne tikai pa Izraēlu, bet arī jebkuru valsti, kuru uzskatīs par iesaistītu uzbrukumā sev.

Acīmredzot, gatavojoties šādam scenārijam, prezidents Baidens pārsviež uz reģionu vēl vienu kaujas aviācijas nesošo grupu, liekot saprast Teherānai: trieciens Izraēlai tiks uzskatīts arī par triecienu ASV. "Ņemiet vērā, ka Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Izraēlu," sacīja Baidens. Jautājums tagad ir par to, vai Izraēla un tai līdzi arī Irāna vēlēsies pārbaudīt šī apgalvojuma taisnīgumu.