Zinātnieki atklāj asteroīdus, kuriem ir vislielākās izredzes iznīcināt cilvēci

Zinātnieki visā pasaulē trešdien tika pārsteigti, jo līdz šim nepamanīts asteroīds sadūrās ar Zemes atmosfēru. Vienu metru platais asteroīds tika pamanīts tikai astoņas stundas pirms tā sadegšanas virs Filipīnām iespaidīgā ugunsbumbā. Par laimi, asteroīds ar nosaukumu 2024 RW1 bija pārāk mazs, lai radītu jebkādu kaitējumu. Tomēr tā pēkšņā ierašanās ir kliedzošs atgādinājums par briesmām, kas slēpjas mūsu Saules sistēmā.

Sākot ar tā dēvēto “Valentīndienas asteroīdu” un beidzot ar gandrīz jūdzi platiem nāvējošiem kosmosa iežiem, eksperti brīdina, ka vairāki asteroīdi riskē ietriekties Zemē. 

Asteroīdu sadursmes ar Zemi nebūt nav retums. Kā lēš NASA, katru dienu uz Zemes nokrīt aptuveni 48,5 tonnas meteorīta materiāla. Tomēr lielākā daļa šo objektu vienkārši sadeg atmosfērā, radot mirgojošas gaismas, ko mēs pazīstam kā krītošas zvaigznes. Objekti, kas ir pietiekami lieli, lai izlauztos cauri atmosfērai un faktiski sadurtos ar Zemi, ir daudz retāki un Zemes orbītas tuvumā nenonāk bieži.

Tas, ka asteroīdu sadursmes ir maz ticamas, nenozīmē, ka tās ir neiespējamas, un Zeme jau ir cietusi vairāku šādu sadursmju sekas. Slavenākais gadījums ir pirms 66 miljoniem gadu, kad 9,65 km plats asteroīds ietriecās Jukatānas pussalā Meksikā, iznīcinot dinozaurus un atstājot aiz sevis 185 km platu krāteri. Arī mazāki akmeņi var atstāt postošu ietekmi, kā to pierāda Čeļabinskas meteors - 18 metru plats asteroīds, kas 2013. gadā eksplodēja virs Krievijas. Lai gan tas bija simtiem reižu mazāks par meteoru, kas nogalināja dinozaurus, tā radītais triecienvilnis ievainoja 1 500 cilvēku un sabojāja 7 300 ēku.

Šo risku dēļ NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra īsteno programmas, kuru mērķis ir identificēt, klasificēt un izsekot tā sauktos Zemes tuvumā esošos objektus. Pašlaik “riska sarakstā” ir iekļauti 1634 objekti, kas nozīmē, ka pastāv varbūtība, ka šie objekti ietrieksies Zemē.

1. Bennu

1999. gada septembrī atklātais asteroīds Bennu pašlaik tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem draudiem Zemei. Bennu diametrs ir 0,49 km un svars 67 miljoni tonnu.

Pateicoties NASA veiktajiem rūpīgajiem novērojumiem, zinātnieki pašlaik uzskata, ka Bennu ir viena no 2700 iespējām 2182. gada 24. septembrī ietriekties Zemē.

Arizonas Universitātes profesors Dante Lauretta iepriekš teica, ka sadursme ar Bennu atbrīvotu “trīs reizes vairāk enerģijas nekā visi vēsturē detonētie kodolieroči”. Lai gan ar to varētu nepietikt, lai radītu tādu planētu iznīcinošu spēku, kas iznīcināja dinozaurus, tas tomēr varētu izraisīt miljoniem nāves gadījumu.

2. 2023 DW - Valentīndienas asteroīds

2046. gada Valentīndienā aizmirst par šokolādi un ziediem varētu būt mazākā no rūpēm. Tiek prognozēts, ka asteroīdam 2023 DW ir ievērojama iespēja 2046. gada 14. februārī sadurties ar Zemi.

Asteroīds 2023 DW ir 50 m diametrā un ir apmēram tikpat liels kā asteroīds, kas 2013. gadā izraisīja postošo Čeļabinskas notikumu.

Ņemot vērā, ka asteroīds ir novērots, pārvietojoties ar ātrumu 21,78 km/s attiecībā pret Sauli, tas varētu trāpīt Zemei ar tādu spēku, kas būtu pietiekams, lai nolīdzinātu ar zemi visu pilsētu.

Sākotnēji, kad tas tika atklāts, kosmosa aģentūras šai sadursmei piešķīra satraucoši lielu varbūtību - 1 pret 607. Tomēr, veicot rūpīgākus novērojumus, šis risks tagad ir ievērojami samazināts.

3. 1950 DA

Lai NASA kaut ko uzskatītu par “potenciāli bīstamu objektu”, tam ir jābūt 140 metru lielam un tā orbītā jāskrien 7,5 miljonu kilometru tuvumā no Zemes orbītas ap Sauli. Asteroīds 1950 DA, kura diametrs ir 1,3 km un svars 71 miljons tonnu, ir vairāk nekā 90 reizes lielāks. Tādējādi 1950 DA ir lielākais asteroīds, kam ir nopietna iespēja sadurties ar mūsu planētu.

Ja tas ietriektos, sadursme atbrīvotu enerģiju, kas līdzvērtīga 75 miljardu tonnu TNT detonācijai - pietiekami, lai izraisītu globālu katastrofu, līdzīgu tai, kas iznīcināja dinozaurus.

Pašlaik tiek uzskatīts, ka asteroīdam ir 1 pret 34 500 iespēju 2880. gada 16. martā ietriekties Zemē. 2032. gadā tas pietuvosies 112 000 000 km attālumā no Zemes - salīdzinoši tuvu, kas ļaus veikt turpmākus novērojumus.

Asteroīdam 1950 DA ir potenciāls iznīcināt dzīvību uz Zemes. Pamatojoties uz tā prognozēto orbītu, asteroīdam ir 1 pret 34 500 iespēju ietriekties Zemē 2880. gada 16. martā.

4. 2023 TL4

Vēl viens asteroīds, kuram arī ir cilvēces iznīcināšanas potenciāls, ir 2023 TL4. Pēc tā pamanīšanas pagājušajā gadā zinātnieki nekavējoties atzina šo milzīgo asteroīdu par vienu no lielākajiem draudiem Zemei.

Kosmosa akmens diametrs ir 0,33 km un tiek uzskatīts, ka tā svars ir 43 miljoni tonnu - vairāk nekā 4500 reižu lielāks par Eifeļa torņa svaru. Sadursmes gadījumā tas varētu radīt sprādzienu, kas būtu 150 reižu spēcīgāks par “Cara Bombas” - visspēcīgākā kodolieroča, kāds jebkad tika detonēts.

Pašreizējās aplēses liecina, ka iespēja, ka šis asteroīds 2119. gada 10. oktobrī sadursies ar Zemi, ir viena pret 181 000.

Līdzīgi kā 1950. gada DA, tam vajadzētu dot kosmosa aģentūrām pietiekami daudz laika, lai atgrūstu asteroīdu no tā kursa, ja izrādītos, ka tas ir ceļā uz Zemi. 

5. 2007 FT3 

Lai gan varbūtība, ka 2007 FT3 trāpīs Zemei, ir maza, tam ir nevēlama atšķirība - tas ir asteroīds, kuram ir vislielākās izredzes trāpīt Zemei tuvākajā laikā. Ja mums neticami nepaveiksies, šis 0,34 km asteroīds varētu trāpīt Zemei jau šā gada 5. oktobrī, tomēr pašreizējie 2007 FT3 trajektorijas novērojumi liecina, ka šāda iespēja ir tikai 1 pret 11,5 miljoniem. Bet tā kā izredzes ir lielākas par nulli, objekts joprojām ir EKA riska sarakstā un tiek uzskatīts par potenciāli bīstamu objektu.