TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus netālu no Toreckas

13. jūnijā četras no Talsu novada pašvaldības ziedotajām automašīnām uzsāka ceļu uz Ukrainu un tiks nodotas Ukrainas bruņoto spēku un Talsu novada sadraudzības pilsētas Čortkivas vajadzībām. Vairāk šeit.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda cerību, ka Izraēlas un Irānas konflikta saasinājums nenozīmēs militārās palīdzības Kijivai samazināšanos.

"Mēs vēlamies, lai palīdzība Ukrainai šī iemesla dēļ nesamazinātos," viņš teica, piebilstot, ka "iepriekšējā reizē tas bija faktors, kas palēnināja palīdzības sniegšanu Ukrainai".

Piektdien Izraēla uzsāka plaša mēroga uzbrukumus Irānai, vēršoties pret kodolobjektiem un militārajiem objektiem, kā arī augsta ranga ģenerāļiem un atomzinātniekiem. Arvien pieaug starptautiski aicinājumi abām pusēm ievērot savaldību, jo pieaug bažas par plašāka konflikta iespējamību.

Uzbrukums Irānai izraisīja naftas cenu kāpumu, kas, pēc Zelenska teiktā, būs izdevīgs Krievijai.

"Uzbrukumi izraisīja strauju naftas cenu kāpumu. Tas mums ir slikti," viņš piebilda, atkārtoti aicinot ieviest cenu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Viņš piebilda, ka cer tuvākajā laikā tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai runātu par naftas cenu ierobežojumiem.

Čehija šogad saskaņā ar savu pašreizējo iniciatīvu plāno piegādāt Ukrainai vēl vairāk munīcijas, un tās mērķis ir turpināt iniciatīvu arī 2026.gadā, paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

"Es priecājos, ka Eiropa ir sākusi spēlēt lielāku lomu Ukrainas atbalstīšanā. Čehija turpinās pildīt savu lomu, jo īpaši piedaloties "Labas gribas koalīcijā" un turpinot mūsu Munīcijas iniciatīvu. Mūsu mērķis ir šogad piegādāt vairāk lielkalibra munīcijas nekā 2024.gadā un pagarināt šo iniciatīvu līdz 2026.gadam," pēc sarunām ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu sacīja Lipavskis.

Viņš norādīja, ka Čehijas un Ukrainas sadarbības intensitāte atspoguļo to, cik svarīga un nozīmīga partnere Ukrainai ir Čehija, un apliecināja, ka viņa valsts arī turpmāk būs uzticams sabiedrotais un partneris.

Savukārt Sibiha augstu novērtēja Čehijas atbalstu, jo īpaši aizsardzības sadarbības un munīcijas piegādes jomā.

Nākamajā nedēļā, 18.jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki prezentēs jaunākos aptaujas datus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, politisko uzvedību un mediju lietojumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pavēstīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Viņš atklāj, ka šogad pavasarī veiktās Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju aptaujas dati ne vien liecina par pieaugošu nenoteiktību un nepārliecinātību saistībā ar sensitīviem un strīdīgiem jautājumiem Latvijā un pasaulē, bet arī atklāj pielāgošanās stratēģijas un jaunās realitātes izpratnes mehānismus šajā iedzīvotāju grupā.

Pēc Kaprāna teiktā, aptaujas rezultāti izgaismo Latvijas rusofonās minoritātes ģeopolitiskos priekšstatus, pašcenzūru un attieksmi pret sociālo kontroli, politiskā aktīvisma potenciālu, kā arī mediju lietošanas paradumu maiņu.

Irānas pozīcijas vājināšanās Tuvo austrumu reģionā, var mazināt tās atbalstu Krievijai un attiecīgi vājināt Krievijas pozīciju karā Ukrainā, teica Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Toms Rātfelders, komentējot Izraēlas un Irānas konfliktu.

Viņš uzsvēra, ka Tuvie austrumi ir ļoti svarīgs reģions, kur satiekas pasaules tirdzniecība ceļi. Reģionam ir būtiska nozīme naftas tirdzniecībā, jo tur atrodas lielākās naftas eksportētājas pasaulē. Turklāt Irāna ir reģiona lielvalsts, un tajā notiekošais atsaucas gan uz visiem Tuvajiem austrumiem, gan pasauli kopumā.

Pirmkārt, saistībā ar konfliktu starp Izraēlu un Irānu visā pasaulē par degvielu var nākties maksāt vairāk. Kā skaidroja Rātfelders, ja konfrontācija norisinātos tuvāk jūras Hormuza jūras šaurumam (jeb šaurumam starp Omānu Arābijas pussalā un Irānu), kas ir viens no galvenajiem naftas transportēšanas ceļiem, Irāna to varētu nobloķēt. Tas izraisītu milzīgu naftas cenu pieaugumu pasaulē. Tomēr, pat tad, ja Hormuza šaurums netiek nobloķēts, pašreiz notiekošais atsauksies uz pasaules biržas cenām un varētu atsaukties uz pasaules naftas cenām.

Otrkārt, eksperts skaidroja, ka "Irāna ir draugos ar Krieviju". Abas valstis sadarbojas gan Tuvajos austrumos, gan saistībā ar karu Ukrainā. Irāna piegādā Krievijai dronus, un, ja Irāna ir vājināta, tas atsauksies arī uz Krievijas pozīcijām karā. Attiecīgi Irāna varēs piegādāt mazāk resursu Krievijai, kas nozīmē, ka Krievijai būs mazāk, ko izmantot karā pret Ukrainu.

Kā trešo punktu Rātfelders minēja saistību ar Irānas kodolinfrastruktūru. Pagaidām nav zināms, vai Irānai kaut kas būs no tās palicis pāri pēc Izraēlas uzbrukuma. Eksperts skaidroja, ka Krievija ir izmantojusi kodoljautājumu kā faktoru sarunās ar Rietumiem. Tostarp Krievija vēsturiski ir piegādājusi Irānai pretraķešu aizsardzības sistēmas. Tāpat Krievija ir palīdzējusi arī Irānai izvest no valsts kodolieročiem paredzēto materiālu (piemēram, bagātināto urānu).

Naktī uz sestdienu Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka ķimikāliju divām rūpnīcām Krievijā, kas ir nozīmīgas Krievijas armijas apgādē, vēsta Krievijas kanāli platformā "Telegram" un reģionu gubernatori.

Dronu triecieni vērsti pret "Ņevinnomiskij azot" Stavropoles novadā un "Novokuibiševskij zavod kataļizatorov" Samaras apgabalā.

Arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko apstiprināja, ka noticis trieciens uzņēmumam "Nevinnomiskij azot".

Stavropoles novada gubernators Vladimirs Validimirovs teica, ka novadā tika izsludināts "dronu apdraudējums", jo Ņevinnomiskas rūpniecības zonā esot nokritušas bezpilota lidaparātu atlūzas. Viņš vispirms ziņoja, ka ir kāds cietušais, bet vēlāk šo informāciju noliedza.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 002 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 937 tankus, 22 798 bruņutransportierus, 29 157 lielgabalus un mīnmetējus, 1417 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1185 zenītartilērijas iekārtas, 416 lidmašīnas, 337 helikopterus, 40 586 bezpilota lidaparātus, 3337 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 51 928 automobiļus un autocisternas, kā arī 3914 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība

Katra jauns Krievijas uzbrukums Harkivai nodara lielus postījumus, tiek izsisti vairāki tūkstoši logu, saka Harkivas mērs Ihors Terehovs, ziņo UkrInform. 

Polija to dēvē par NATO gatavības pārbaudi.

“Šis ir vēl viens gadījums, kad tiek provokatīvi pārbaudīta NATO valstu sistēmu gatavība,” paziņoja Polijas militārā pavēlniecība.