TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal nosaka termiņu, vai kaut ko darīs saistībā ar karu Ukrainā

Viņš arī vēlīgi atļauj Ukrainai pastāvēt, ja tā atteiksies no visām Krievijas nokamptajām teritorijām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde šī gada jūlijā ir veikusi padziļinātās pārbaudes attiecībā uz slāpekļa minerālmēslojuma - karbamīda - piegādēm no Baltkrievijas, saskatot darījumos sankciju apiešanas pazīmes, taču cita VID struktūrvienība - VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde - atteikusies uz šo materiālu pamata sākt kriminālprocesus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

VID Muitas pārvalde sadarbojusies ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un pārsūdzējusi lēmumus par kriminālprocesu nesākšanu.

Kā vēstīja raidījums, sankciju apiešanas shēmas centrā ir Baltkrievijas rūpnīca "Grodno Azot" - valstij piederošs uzņēmums, kas ir lielākais un faktiski vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā. 2021.gada beigās rūpnīcu pakļāva Eiropas Savienības (ES) sankcijām par represijām pret pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma ekonomisko balstīšanu. Uzņēmums vērsās ES tiesā, lai panāktu sankciju atcelšanu, taču tas neizdevās.

Praksē aizliegtās rūpnīcas preces palīdz nogādāt starpniekuzņēmumi. Baltkrievu pētnieciskā centra iegūtie "Grodno Azot" iekšējie dokumenti liecina, ka pērn deviņos mēnešos rūpnīca Eiropas tirgū nopelnīja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro. Šo shēmu 2023.gadā pārtrauca Lietuvas muita. Pērn Baltkrievijas karbamīda piegādātājus vienu pēc otra savām nacionālajām sankcijām sāka pakļaut Polija. Pēdējais no uzņēmumiem - "GrandGranit" - sarakstā tika iekļauts šī gada 7.augustā. Pamatojumā Polija skaidri norāda, ka vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā ir "Grodno Azot", bet citiem atbilstošu ražošanas iekārtu vai infrastruktūras nav.

Šogad par galveno baltkrievu karbamīda ievešanas ceļu Eiropā kļuva Latvija. "Eurostat" dati rāda, ka vēl jūnijā caur Latviju tika vesti 65% no visa Baltkrievijas karbamīda, kas nonāca ES. Pēc VID Muitas pārvaldes padziļinātās pārbaudes Baltkrievijas karbamīda un tā šķīduma plūsma ir apstājusies. Pēdējo baltkrievu karbamīda kravu muita izlaida 29.jūnijā, bet karbamīda šķīduma - 10.jūlijā. Augustā šie minerālmēsli Latviju nešķērsoja, noskaidrojis "de facto".

Par vairākām jūlijā ievestā karbamīda kravām VID Muitas pārvalde sāka padziļinātas pārbaudes, saskatot šajos darījumos iespējamu sankciju apiešanu. VID Muitas pārvalde materiālus nosūtīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, taču tā atteicās sākt kriminālprocesus, konstatējot, ka konkrētajā gadījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Kopumā pieņemti četri lēmumi atteikt kriminālprocesa sākšanu.

Muitas pārvalde sadarbojās ar FID un pārsūdzēja lēmumus nesākt kriminālprocesus. VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījumam pauda cerību, ka prokuratūra ņems vērā pārsūdzības argumentus. Viņasprāt, arī no izmeklēšanas puses, iespējams, varētu vēl kaut ko darīt, lai ne tikai VID kā administratīva iestāde ar administratīvo procesu mēģinātu pierādīt iespējamu sankciju apiešanu.

Pēc VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes raidījumam sniegtās informācijas, patlaban prokuratūra veic pieņemtā lēmuma un papildu informācijas vērtēšanu. Izvērtējuma rezultātā prokuratūrai ir tiesības pieņemto lēmumu atcelt.

Kā vēstīja "de facto", aizdomas krīt pār četriem Latvijas uzņēmumiem, kuru ievestās karbamīda kravas patlaban atrodas muitas uzraudzībā. Kamēr rit pārbaude, prece glabājas brīvajās zonās un muitas noliktavās Rīgā un Liepājā. Tās ir kopumā 6100 tonnas karbamīda, kas paredzēts Igaunijai, Polijai un Vācijai.

Raidījums noskaidrojis, ka viens no uzņēmumiem, kuru ievestais karbamīds atrodas muitas uzraudzībā, ir "Rin cargo". Uzņēmums "de facto" atzinis, ka karbamīda kravu kustība patlaban nenotiek, jo kontrolējošie dienesti veic pārbaudes, taču sīkākus komentārus nav sniedzis.

Muita pieļauj, ka baltkrievu karbamīda plūsmas patlaban ir apsīkušas, jo pārvadātāji gaida pārbaužu iznākumu. Taču uzraudzības iestādes sola stingrāku kontroli arī turpmāk, norādot, ka uzņēmējiem, kas tirgojas ar šādām paaugstināta riska precēm no Baltkrievijas, ir jārēķinās ar papildu izdevumiem tieši kontroļu nodrošināšanai.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, svētdien tiekoties Kijivā, apsprieduši abu valstu īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzības sadarbības plānus, liecina Šmihaļa ieraksts platformā "Telegram". Šmihaļs arī informējis Sprūdu par Ukrainas armijas vajadzībām frontē.

Ukrainas aizsardzības ministrs norādījis, ka starp prioritātēm ir kopīgas ražošanas aktivizēšana gan Ukrainā, gan Latvijā. Apspriesta arī turpmāka Latvijas partneru dalība Ukrainas armijas apmācību programmā.

Latvijai ir nozīmīga loma Dronu koalīcijas darbībā, uzsvēris Šmihaļs.

"Mēs augstu vērtējam visu palīdzību, ko Latvija ir sniegusi kopš pilna mēroga kara sākuma. Īpaši svarīgs mums ir pēdējais Latvijas valdības lēmums piešķirt divus miljonus eiro ieroču iegādei prioritāro Ukrainas prasību saraksta (PURL) ietvaros," norādījis Ukrainas aizsardzības ministrs.

"Mēs turpinām aktīvi sadarboties, lai stiprinātu drošību un tuvinātu taisnīgu mieru," piebildis Šmihaļs.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības (AM) ministrijā, Sprūds Šmihaļam atkārtoti apliecinājis Latvijas atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju un solījis turpināt atbalstīt Ukrainu, nodrošinot praktisku militāro palīdzību, kas stiprina Ukrainas aizsardzības spējas. Viņš paudis apņemšanos turpināt cieši sadarboties arī Dronu koalīcijā, nodrošinot Ukrainas vajadzībām atbilstošu dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā.

No 2024. līdz 2026.gadam Latvija ik gadu ir apņēmusies nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvijas aizsardzības sektora sniegtajā militārajā atbalstā Ukrainai ietilpst bezpilota lidaparāti, helikopteri, haubices, ieroči un individuālais ekipējums, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", radari, pārtikas uzturdevas, informācijas tehnoloģiju iekārtas, sauszemes transportlīdzekļi, degviela un cits bruņojums. Latvija Ukrainai piegādās arī 42 "Patria" 6x6 bruņutransportierus, informē AM.

Papildus militārā ekipējuma ziedojumiem Latvija īsteno vērienīgu Ukrainas karavīru apmācību programmu, ik gadu apmācot aptuveni 4000 Ukrainas karavīru.

Savukārt Latvijas iniciētajā starptautiskajā Dronu koalīcijā notiek pastāvīga sadarbība dronu ražošanas nozarē, lai piegādātu Ukrainai dažādas kapacitātes kaujas dronus atbilstoši aktuālajām vajadzībām un testēšanas prasībām. Dronu koalīcijas dalībvalstis ir apņēmušās Ukrainas atbalstam šogad novirzīt 2,75 miljardus eiro, savukārt Apvienotās Karalistes vadītajā kopējā Dronu koalīcijas iepirkuma fondā dalībvalstis ir iemaksājušas aptuveni 180 miljonus eiro, kurus paredzēts izmantot Dronu koalīcijas centralizētajiem iepirkumiem līdztekus katras koalīcijas valsts nacionālajiem atbalsta veidiem.

Sprūds Ukrainas Neatkarības dienas svinībās Kijivā piedalās līdz ar citām ārvalstu amatpersonām, kuru vidū ir Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs un ASV prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs.

Jau ziņots, ka Latvija ar vismaz diviem miljoniem eiro atbalstīs mehānismu NATO ieroču iegādei Ukrainai. Bruņojums tiks iegādāts no ASV saskaņā ar jauno Ziemeļatlantijas alianses prioritāro Ukrainas prasību saraksta (PURL) iniciatīvu.

"Viņi pret mums izturējās kā ar lopiem," stāsta Dmitro Hiļuks, kurš nu pavisam citādi uztver Ukrainas neatkarību, kas izcīnīta ar asinīm.

Viens no nesen atbrīvotajiem gūstekņiem ir Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko, kuru sagūstīja pēc pilsētas ieņemšanas 2022. gada aprīlī. Jāpiebilst, ka krievu okupanti bija spiesti pilsētu atstāt 2022. gada novembrī, kaut gan visu apgabalu kopā ar trim citiem jau bija ierakstījuši savā konstitūcijā.

Krievijas "militārais analītiķis" Igors Korotčenkovs stāsta, ka sen ierosinājis represēt "ienaidnieku" Džonu Boltonu. "Bīstams cilvēks," piebalso propagandiste Olga Skabejeva.

Krievija 2014. gada pavasarī uzreiz pēc Krimas aneksijas mēģināja nokampt Ukrainai arī Donbasu, iesūtot kaujiniekus. Divu gadu asiņaina kara rezultātā krieviem izdevās iekarot tikai apmēram trešdaļu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, tur izveidojot "tautas republikas". Ar šo veidojumu aizsardzības nepieciešamību Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022. gada 24. februārī attaisnoja pilna mēroga invāziju Ukrainā, kas ilgst jau 1278 dienas, pārvēršot daudzas pilsētas gruvešu kaudzē, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju un daudziem miljoniem liekot doties bēgļu gaitās.

Starp Ukrainu un Krieviju notikusi kārtējā gūstekņu apmaiņa, svētdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija un vēlāk apstiprināja Ukraina.

No katras puses atbrīvoti 146 gūstekņi, kuru vidū no katras puses ir arī astoņas civilpersonas.

Ukraina atļāvusi doties mājās astoņiem Krievijas Kurskas apgabala iedzīvotājiem, savukārt starp Krievijas atbrīvotajiem civilistiem ir bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko, kurš atteicās sadarboties ar okupantiem, kā arī divi žurnālisti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteica pateicību Apvienotajiem Arābu Emirātiem par starpniecību apmaiņas noorganizēšanā.

23. augustā Ukrainas Ārlietu ministrija atzīmēja 86. gadadienu kopš Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas – 1939. gada neuzbrukšanas līguma starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību, kas slepenajos protokolos sadalīja Austrumeiropu starp Hitleru un Staļinu.

“Šis notikums izraisīja Otro pasaules karu, kas sākās ar abu totalitāro režīmu kopīgo iebrukumu Polijā — nacistiskajai Vācijai no rietumiem un Padomju Savienībai no austrumiem. Šīs operācijas īstenoja Maskavā parakstītos slepenos protokolus un noslēdzās ar kopīgu Vermahta un Sarkanās armijas militāro parādi Brestā, okupētajā Polijas teritorijā,” teikts ministrijas paziņojumā.

Ukrainas Ārlietu ministrija uzsver, ka pagātnes mācības joprojām ir aktuālas, brīdinot, ka Maskavas pašreizējie mērķi atkārto pirms 86 gadiem redzēto — ietekmes sfēru sadali un Eiropas robežu pārzīmēšanu ar spēku.

Lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju – 62% – aptaujā atzinuši, ka mājās sarunājas tikai ukraiņu valodā, liecina socioloģiskās grupas Rating Group 18. augustā publiskotie dati.

Vēl 27% aptaujāto norādījuši, ka lieto gan krievu, gan ukraiņu valodu, savukārt 10% mājās runā krieviski.

Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu iespējams apturēt, paziņoja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, uzstājoties Neatkarības dienas runā Kijivā 24. augustā.

Kārnijs uzsvēra, ka Putins “nes tumsu”, vēlas atjaunot impēriju un vairākkārt pārkāpis noslēgtos līgumus.