TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tēlo neizpratni par Trampa ultimātu, tā taču esot Eiropa, kas alkst kara

Ukrainas galvenais rabīns Moše Asmans, otrdien Kijivā tiekoties ar ASV prezidenta īpašo sūtni Kītu Kellogu, lūdzis viņu nodot Donaldam Trampam dāvanu - Trampa portretu uz ASV Neatkarības deklarācijas fona.

Asmans ar Kellogu ticies Ukrainas Valstiskuma dienai veltītajā ceremonijā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien žurnālistiem paziņoja, ka raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" jaunā piegādes mehānisma ietvaros jau ir nosūtītas Ukrainai.

"Tās jau ir nosūtītas," Tramps sacīja žurnālistam, kurš sāka uzdot jautājumu par raķetēm "Patriot".

“Es uzskatu, ka mēs ļoti humāni veicam militārās darbības Ukrainas teritorijā, bet tas nenozīmē, ka mūs nevar piespiest pārskatīt šo nostāju,” aģentūrai "RIA Novosti" paziņoja Valsts domes deputāts Dmitrijs Beļiks.

Viņš arī draudēja, ka Krievija "dos radikālāku atbildi", ja Ukraina uzdrošināsies uzšaut pa Maskavu vai Sanktpēterburgu. “Visi, kas kādreiz stāvēja pie Maskavas, pēc tam ieraudzīja krievu karaspēku savās galvaspilsētās,” viņš paziņoja.

Iespējamie triecieni Krievijas lielpilsētām nekādi nenovedīšot pie tā, ka Krievija sēstos pie sarunu galda — gluži pretēji, tas tikai piespiedīšot Krieviju rīkoties vēl radikālāk. "Tāda ir krievu rakstura būtība, kas nav mainījusies tūkstošiem gadu,” plātījās deputāts.

Pirmdien, 14. jūlijā Tramps izteica ultimātu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam 50 dienu laikā vienoties par pamieru Ukrainā, pretējā gadījumā solot smagas sankcijas. Daudzus izbrīnīja, kādēļ tieši tik dāsnas 50 dienas, nevis, piemēram, Trampa savulaik iemīļotās “24 stundas” vai vēlāk iecienītās “2 nedēļas”, un pamanīta satraucoša sakarība.

Vairāk lasiet šeit.

Dānija, Zviedrija un Nīderlande otrdien paudušas vēlmi iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa plānā, saskaņā ar kuru Eiropas valstis iepirktu no ASV ieročus piegādāšanai Ukrainai.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

Tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, Tramps arī paziņoja par plānu, saskaņā ar kuru NATO Eiropas valstis iegādāsies no ASV ieročus, tostarp pretraķešu sistēmas "Patriot", un nosūtīs tās Ukrainai.

Vācija jau ir paziņojusi, ka tai būs svarīga loma šajā plānā. Berlīne piedāvājusi samaksāt par divām "Patriot" sistēmām.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens šodien paziņoja, ka Dānija ir gatava iesaistīties plānā un finansiāli to atbalstīt. Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps atklāja, ka arī Nīderlande pozitīvi raugās uz šo plānu.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons paziņoja, ka Zviedrija piedalīsies. Ministrs uzsvēra, ka Ukrainai ir ļoti nepieciešami pretgaisa aizsardzības ieroči, ņemot vērā Krievijas pastāvīgos uzbrukumus.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, cik ātri iespējams noorganizēt ieroču piegādes Ukrainai. Rite atklāja, ka saskaņā ar Trampa plānu Eiropas valstis varēs sūtīt Ukrainai ieročus no saviem krājumiem, kas pēc tam tiktu papildināti ar jauniem ieročiem no ASV. Taču tikai dažām valstīm ir tādas sistēmas kā "Patriot", un tās valstis, kam tādas ir, visbiežāk apgalvo, ka nevar atļauties kādu no tām atdot.

Rite atklāja, ka Ukrainas vajadzībām ieročus varētu iegādāties arī Kanāda, Norvēģija un Lielbritānija.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Sannvīks norādīja, ka Norvēģija uztur ciešu dialogu ar Ukrainu par labākajiem veidiem militārā atbalsta sniegšanā, un piebilda, ka pretgaisa aizsardzība ir prioritāšu augšgalā.

Somijas premjerministrs Petri Orpo raidorganizācijai YLE atklāja, ka valdība izvērtēs katru lēmumu atsevišķi, gaidot detalizētāku informāciju.